Ja Milosas Venerai vajadzētu piešūt rokas, Latvijas Plastiskās un mikroķirurģijas centra (LPMC) ārsti zinātu – KĀ to izdarīt. Joks, protams. Taču ne bez patiesības grauda, jo šī ir vienīgā klīnika, kas specializējusies visu veidu plastiskajā ķirurģijā, un vienīgā vieta Latvijā, kur piešuj traumatiski zaudētās ķermeņa daļas.
Haralds Adovičs un filigrānie šuvēji (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Gadā tiek veikts ap 2000 operāciju. Dienā? Ierēķinot arī brīvdienas un svētkus – piecas sešas. "Mēs esam diennakts neatliekamais dienests," saka Haralds Adovičs – vienīgais ārsts, kurš 1985. gadā slimnīcā "Gaiļezers" atklātajā mikroķirurģijas nodaļā strādā kopš tās izveidošanas. Tagad nodaļa kļuvusi par centru, un dakteris Adovičs ir tā vadītājs. Ārstu komandas kontā ir Latvijas un pasaules mērogā unikālas operācijas. Starp tām ir tādas, par kurām sabiedrībai tīkami patrīt mēles, pašausmināties, pabrīnīties, un tādas, kuras necik daudz uzmanības neizpelnās.
"Tas ir mūsu darbs," neiesaistoties diskusijā, ar ko salīdzināms un kā novērtējams mikroķirurgu veikums, noteic H. Adovičs.
Zem mikroskopa šuj milimetrus
Lai paskaidrotu, ko nozīmē mikroķirurga darbs, bez piemēriem neiztikt. Pirms tam jāpaskaidro, ka nav tādas profesijas – mikroķirurgs, šis termins tika ieviests padomju laikā, kad lielajās slimnīcās izveidoja mikroķirurģijas nodaļas. Ir plastikas ķirurgi, kuri strādā ar mikroķirurģijas metodi. Taču atšķirībā no "parastajiem" ķirurgiem viņus varētu dēvēt par smalkmehāniķiem, kuri izmanto speciālus instrumentus, piemēram, 1,5 milimetrus garu adatiņu vai diegu 40 milimetra tūkstošdaļu biezumā, to visu skatot mikroskopā 20 reižu lielā palielinājumā, lai vienu milimetru platam asinsvadam uzliktu astoņas šuves. Un vienu pirkstu var piešūt vidēji četrās stundās...
Operācija ilgst gandrīz diennakti
Centra mediķi ir operējuši 21 stundu bez pārtraukuma, piešujot sievietei desmit amputētus roku pirkstus; astoņas reizes operējuši vienpadsmitgadīgu zēnu, lai glābtu sadragāto kāju; septiņu stundu laikā kādai 28 gadus vecai sievietei atjaunojuši sašauto žokli, izmantojot apasiņotu kaulu no pacientes labās kājas; pārstādījuši roku pirkstu vietā kāju pirkstus. Piemēram, šogad februārī centra ķirurgi veica Latvijā unikālu operāciju, vīrietim labās rokas vietā piešujot kreiso. Operācija ilga piecas stundas, ārsti strādāja spoguļattēlā. Pērnā gada vasarā viņiem nācās trīsarpus stundās "piestiķēt" nogrieztu dzimumlocekli – tā bija pirmā šāda operācija Latvijā. Arī citur pasaulē kas tāds tiek šūts reti.
Ikdiena – kā jau ikdiena
Šie ir skaļākie gadījumi, kuri uzreiz izraisa interesi. Taču centra ķirurgi ne mazāk lepni jūtas par to, ka viņiem tagad ir iespēja veikt valsts apmaksātas krūts atjaunošanas operācijas sievietēm, kā arī pleca nervu pinuma operācijas. Neskan necik intriģējoši? Un kā skan tad, ja zina, ka, neveicot pleca nervu pinuma operāciju, cilvēkam roka gan ir, tikai tā paliek paralizēta visu mūžu?
Dakterim Adovičam jautāju, kura operācija viņam visspilgtāk palikusi atmiņā. Tādu neatceroties. Toties gandarījums esot tad, kad smagas traumas gadījumā redzams?– piešūtā roka darbosies. Savukārt izmisīgas domas pārņemot, kad ir skaidri redzams?– neko vairs nevar labot, kaut arī sešas līdz astoņas operācijas nostāvēts pie operāciju galda.
Vai var teikt, ka mikroķirurgam ir arī kāda sapņu operācija? "Nedomāju gan," atbild H. Adovičs. "Ja pirmais kaut ko izdari, protams, ir gandarījums. Drīzāk sapņu piepildījums mums varētu būt tad, kad sākam operēt kaut ko līdz tam nebijušu. Piemēram, sievietes pēc krūšu operācijas ir tik priecīgas! Un gandarījums nemaz nenāk viegli – šīm operācijām ir daudz sarežģījumu. Pleca pinuma operācijas nav pasaulē unikālas, pie mums – jā. Rokas transplantācija no labās uz kreiso gan ir reta arī pasaulē, tāpēc ka tur tik smagas traumas gadās reti. Negatīvā nozīmē ārzemju kolēģi brīnās par traumām, kādas sastopamas Latvijā."
Tas nozīmē, ka Latvijas mikroķirurgiem jāprot vairāk nekā viņu ārzemju kolēģiem? "Tā gan nevarētu teikt. Pašā mikroķirurģijas metodē nekas nav mainījies. Ir uzlabojušies materiāli, ir daudz vairāk zināšanu par audu veidiem, esam apguvuši vairāk metožu, mums ir vairāk iespēju tās variēt, lai pacientam labāk palīdzētu. Tagad, piemēram, esam veikuši sejas reanimācijas operācijas, pārstādījuši muskuļus no kājas kopā ar nervu. Pie mums nokļūst tie cilvēki, kuru traumas izoperēt var tikai ar mikroķirurģijas tehniku. Piemēram, ir sarežģīts lūzums. Ortopēds lūzumu saliek, bet lūzuma vietā audi ir gājuši bojā, palicis caurums. Cilvēks tā dzīvot nevar, caurums jāaiztaisa ciet. Bieži vien neder parastas metodes, tāpēc nāk pie mums. Vai arī – bijis apdegums. Tas veiksmīgi apārstēts, bet izveidojušies briesmīgi rētaudi, kas, piemēram, ierobežo kustības. Samērā daudz operējam bērnus," stāsta H. Adovičs.
Mūsējie ir pasaules līmenī
Latvijas mikroķirurgi regulāri mācās ārzemēs slavenās klīnikās, un, kā stāsta H. Adovičs, viņu prasme tiek novērtēta: mūsējiem tur ļauts operēt, tas nozīmē, ka Latvijā strādā pasaules klases speciālisti. Jaunajiem ārstiem Plastiskās un mikroķirurģijas centrs ir vienīgā vieta, kur apgūt, tēlaini izsakoties, ne tikai mikroķirurģijas ābeci, bet arī augstāko matemātiku. "Ja ārsts pie mums izgājis apmācību un aizbrauc uz ārzemēm, tad viņš tur ir ļoti labā līmenī. To pierāda tie, kuri aizbraukuši. Viņi tur nevis tikai mācās, bet arī strādā un nopelna. Arī pie mums mācās speciālisti no citām klīnikām," palepojas H. Adovičs. Pašlaik vienā no prestižākajām pasaules klīnikām – Klainerta klīnikā Luisvilā ASV – mācās un strādā ķirurgs Mārtiņš Kapickis. Viņš, tāpat kā kolēģis Aivars Tihonovs, stažējies arī Singapūrā, Nacionālās universitātes slimnīcas Rokas un rekonstruktīvās mikroķirurģijas centrā. No ārzemēm mūsējie pārveduši zinības un prasmes veikt, piemēram, pleca nervu pinuma atjaunošanas operāciju. Latvijas mikroķirurgi ir Starptautiskās plastikas ķirurgu asociācijas biedri, tāpēc var apmeklēt daudzus kongresus, kuros uzzina jaunumus. Jau otro gadu viņi katru ceturtdienas rītu pusastoņos pulcējas Plastiskās un mikroķirurģijas centrā, lai klausītos kolēģu sagatavotos ziņojumus par slimībām, ārstēšanas metodēm un referātus par jaunumiem pasaulē plastikas ķirurģijas jomā.
Vispirms – ass prāts
Uz vaicājumu, vai mikroķirurgam būtiskāki stipri nervi vai droša roka, H. Adovičs atteic, ka – ass prāts: "Ja atved pacientu ar smagu traumu, jānovērtē, kas jādara. Ja salīdzinām ar astoņdesmitajiem gadiem, kad, uzsākot strādāt šajā centrā, visi mēģināja atjaunot pilnīgi visu, tagad ir skaidrs, ka tas nav nepieciešams. Bet tādas zināšanas nāk ar pieredzi. Banāli sakot, ja atved pacientu, kam nozāģēti visi pirksti, tas nenozīmē, ka visus arī šūsim klāt. Šūsim tik, lai roka strādātu." Zinot, ka roka jāpiešuj sešās, bet pirksti – padsmit stundās, lai pēc operācijas nerastos komplikācijas un piešūtā ķermeņa daļa darbotos, ķirurgiem jāizvēlas – ko darīt vispirms, ko atlikt, bet ko – nedarīt nemaz. Pacienta interešu vārdā.
***
Informācija
=Latvijas Plastiskās un mikroķirurģijas centrā gadā veic vidēji 100 amputēto kermeņa daļu replantācijas operācijas.
=Norautu pirkstu var piešūt pat pēc 10 līdz 12 stundām, norauta plauksta jāpiešuj 6 stundu laikā, augšdelms – 3 līdz 4 stundu laikā.
=Ārstiem pie operāciju galda jāpavada ilgs laiks, kamēr piešuj tikai vienu pirkstu vien, tāpēc viņi mudina atcerēties: operācija ilgst vairākas stundas, neuzmanība – mirkli. Esi modrs!
***
Fakti
=Latvijas Plastiskās un mikroķirurģijas centrā 2005./2006. gadā kopā veiktas 4997 operācijas,
=no tām – 387 kosmētiskās operācijas,
=121 – pirkstu replantācija,
=8 – plaukstas replantācijas,
=2 – apakšdelma replantācijas,
=2 – augšdelma rekonstrukcijas pēc smagām traumām,
=1 – pēdas replantācija,
=741 – cīpslu rekonstrukcija,
=4 – auss, skalpa replantācijas,
=20 – auss rekonstrukcijas,
=160 – rētu korekcijas,
=13 – iedzimtu defektu plastika,
=9 – onkoloģiskās operācijas,
=2 – sejas mīmikas rekonstrukcijas u.c.
***
Dosjē
Haralds Adovičs
=dzimis 1957. gada 20. decembrī Rīgā
=1982. g. – Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāte
=1982.–1984. g. – klīniskā ordinatūra Rīgas Medicīnas institūtā
=1985.–2000. g. – Valsts plastiskās un rekonstruktīvās mikroķirurģijas centra plastikas ķirurgs
=2001.– Latvijas Plastiskās un mikroķirurģijas centra vadītājs