/nginx/o/2018/07/14/9011715t1h486f.jpg)
Pie Brīvības pieminekļa 16.martā darbojās trīs grupas. Vācu antifašisti, nacionālboļševiki un britu-krievu provokators Greiems Filipss. Viņš Latvijā iebrauca no Krievijas caur Igauniju, ziņo TV3 raidījums «Nekā personīga».
«Kremļa blogerim» palīdzēja bēdīgi slavenais Koptelovs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Filipss sevi pasniedz kā neatkarīgu žurnālistu. Tādēļ, uztraucoties par starptautiskiem pārmetumiem preses apspiešanā, Latvijas amatpersonas neriskēja viņu iekļaut melnajā sarakstā.
Tiem, kas iepriekš sekojuši Filipsa izpausmēm, ir zināms, kā viņš rīkojies līdz šim – ar kameru gājis pie cilvēkiem, tos aizvainojis, apsaukājis un pēc tam filmējis, kā viņi reaģē.
Tā Filipss filmējis Donbasā, runājot ar sagūstītiem ukraiņu karavīriem.
Līdzīgi Filipss darbojās Maskavā, cenšoties diskreditēt opozīciju.
Tincināja cilvēkus, kas vēlējās nolikt ziedus Borisa Ņemcova piemiņas vietā.
Donbasā aiz Filipsa stāvēja visa separātistu fronte, Maskavā viņam palīdzēja jaunie prezidentu Putinu atbalstošie aktīvisti.
Savs palīgs bija arī Rīgā. Tas bija Maksims Koptelovs.
Cilvēks, kuru nesen tiesa notiesāja par aicinājumu Latviju pievienot Krievijai.
Filipss policistiem, kas izsniedza žurnālistu vestes, pavēstīja, ka Koptelovs ir viņa palīgs. Tā arī Koptelovs kļuva par žurnālistu.
Žurnālists: «Labdien, gribējām pajautāt, kādu mediju jūs pārstāvat?»
Maksims Koptelovs, Greiema Filipsa asistents: «Es... Neatkarīgs. Neatkarīgs žurnālists.»
Žurnālists: «Bet britu kolēģis - jūs ar viņu tā kā kopā?»
Koptelovs: «Nu, palīdzēju viņam, jā.»
Žurnālists: «Bet viņš jūs pats palūdza?»
Koptelovs: «Nu, jā, jā.»
Žurnālists: «Bet kā viņš atrada jūs?»
Koptelovs: «Nuu... Kaut kā mēs dzīvojam 21.gadsimtā. Jebko var atrast, ja grib, ir vēlme tāda.»
Žurnālists: «Bet jūs bijāt pazīstami līdz tam?»
Koptelovs: «Nū, tas, tā ir personīga informācija. Es uz ārpusi tādu neatklāju.»
Lai kopā ar Josifa Korena antifašistiem protestētu pret leģionāriem, Rīgā bija ieradušies radikāli kreisās vācu partijas «Die Linke» meitasorganizācijas biedri.
Vācu antifašisti bija izmitināti Vecrīgas viesnīcā «Old Riga Palace». Aktīvisti ieradās ar lidmašīnu.
Vācijas Federālais konstitūcijas aizsardzības birojs šo organizāciju ir raksturojis kā kreisā spārna ekstrēmistus. Tādēļ viņus pieskatīja robežsargi.
Pirms pāris gadiem antifašisti no Vācijas jau viesojās Rīgā un mēģināja izlauzties pie leģionāriem.
Rīgā radikāļu organizācijas vadītājus neielaida
Šogad Rīgā neielaida organizācijas vadītājus. Daļu aizturēja Rīgas lidostas robežsardze, dažiem airBaltic apkalpojošais personāls neieteica iekāpt lidmašīnā Berlīnē.
Līdz Rīgai nokļuva tikai partijas ierindnieki. Tomēr šoreiz bija izdevies atbraukt arī jaunajiem antifašistiem.
Žurnālists: «Atvainojos, kas tas par karogu?»
Martins Šulcs, antifašists: «Antifašistu rīcība. Mēs visi paliekam kopā.»
Žurnālists: «No kurienes jūs esat?»
Martins Šulcs: «No Berlīnes.»
Žurnālists: «Jūs atbraucāt šodien, vakar?»
Martins Šulcs: «Nē, vēl agrāk.»
Žurnālists: «Sanāk, ka te esat jau trīs dienas?»
Martins Šulcs: «Jā.»
Žurnālists: «Kā jūs te atbraucāt?»
Martins Šulcs: «Ir prese Vācijā. Bija raksti. Mēs izlasījām un nolēmām atbraukt. Mēs maksājam par savu uzturēšanos.»
Žurnālists: «Jūs nesaņemat finasējumu no Krievijas Federācijas?»
Martins Šulcs: «Nē.»
«Nekā personīga» aptaujātie vācieši noliedza, ka kāda organizācija maksātu par viņu uzturēšanos Rīgā. Paši pirkuši biļetes, paši maksājuši par viesnīcu. Antifašistu piketa laikā ik pa brīdim kāds no viņiem mēģināja izlīst caur policistu nožogojumu.
Arī vāciešu nedienas ar neiekļūšanu Latvijā plaši atspoguļoja Krievijas televīzijas.
Kanālā Rossija varēja vērot ātri sarīkoto piketu pie Latvijas vēstniecības Berlīnē.
Kornēlija Kerta, Vācijas antifašistu savienības priekšsēdētāja: «Mūsu pārsāvji jau 2014.gadā devās uz Rīgu, lai atbalstītu mūsu latviešu kolēģu protestu. Šogad mēs vēlējāmies pasākumu Rīgā atkārtot. Tomēr šorīt man neļāva iekāpt airBaltic lidmašīnā.»
Izpaužas arī nacionālboļševiki
Un visbeidzot, savas iespējas izpausties meklēja arī nacionālboļševiki. Divi Krievijas pilsoņi, kas bija centušies iekļūt Latvijas armijas bāzē Ādažos, - Aleksandrs Kurkins un Andrejs Popko. Līdz tiesas sēdei viņi Latviju nedrīkst pamest. Ar Krievijas nacboliem kopā bija kāds Latvijas iedzīvotājs Jevgēņijs Širjakovs, Vladimira Lindermana domubiedrs. Širjakovs centās fotografēt Bastejkalnā dežurējošo policistu sejas.
Arī šogad uz 16.marta notikumiem oficiāli reaģēja Krievijas Ārlietu ministrija.
Pārstāve Marija Zaharova pat pārteicās, ka Filipss ir Krievijas žurnālists un pēc viņa izraidīšanas no Latvijas lielvalsts centīsies sagādāt Latvijai starptautiskas nepatikšanas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā.
Marija Zaharova, Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve: «Ir tāda sajūta, ka uz Grema Filipsa piemēra, ir tāda sajūta, ka viņu speciāli izcēla no žurnālistu grupas, apzināti ar viņu veica visas šīs te darbības, sekojot kādiem noteiktiem mērķiem. Bet nu vēlreiz saku, ka tas, kas tagad notiek Latvijā, izbrīnu neizsauc. Tas ir vienas ķēdes posms. Un arī šis gadījums, mēs ceram, gūs atspoguļojumu atbilstošajos EDSO biroja par mediju brīvību paziņojumos.»