Otra TV digitāllieta? (16)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Satiksmes ministrija iecerējusi, ka valsts bez konkursa piešķir ciparu televīzijas apraides tiesības uzņēmumam "Baltkom"; oponenti uzskata, ka cietīs vienkāršais televīzijas skatītājs.

Kamēr notiek sarežģītās tiesvedības kaislības ap digitālo jeb ciparu televīzijas apraides ieviešanu, ko bija uzņēmies nu jau bēdīgi slavenais uzņēmums "Kempmayer", Satiksmes ministrijā tapis jauns projekts "Noteikumi par kārtību, kādā tiek ieviesta elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu veidoto programmu virszemes apraide ciparu formātā". Šo noteikumu projektu tuvākajās nedēļās virzīs izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Bet jau tagad tas izraisījis pamatīgu viļņošanos ieinteresētajās pusēs.

Minētais noteikumu projekts paredz, ka valsts noslēdz līgumu ar "Baltkom TV SIA" uz pieciem gadiem par nepieciešamo radiofrekvenču un elektronisko sakaru infrastruktūras piešķiršanu virszemes ciparu televīzijas apraidei visā Latvijā. Šis pats "Baltkom TV SIA" būtu atbildīgs arī par virszemes analogās televīzijas izslēgšanu līdz 2011. gada 1. decembrim, slēdzot līgumu ar VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC). Starp citu, testa režīmā "Baltkom TV SIA" ciparu televīzijas apraidi patlaban jau veic.

Elektronisko komunikāciju asociācijas izpilddirektore, arī kabeļoperatora "Izzi" televīzijas pakalpojumu vadītāja Inese Aleksandrova uzskata, ka minētie noteikumi, ja tiks pieņemti šādā redakcijā, radīs labvēlīgus apstākļus vienam uzņēmumam, izveidosies monopols, un pēc pieciem gadiem pārējie iespējamie tirgus dalībnieki nespēs pilnvērtīgi piedalīties konkursā. Viņasprāt, vislielākais cietējs būšot vienkāršais televīzijas skatītājs, kuram būs jāmaksā tik augsta cena, cik monopolistam ienāks prātā.

"Šī lieta ir daudzplākšņaina, ar vairākām aplamībām, nelikumībām un noklusējumiem," saka viens no Latvijā zinošākajiem televīzijas tehniskajiem speciālistiem, kurš nevēlējās, lai atklāj viņa vārdu. "Visa tā jezga ar ciparu televīziju sākas ar to, ka Eiropas Savienība līdz 2012. gadam it kā prasa pāriet uz virszemes ciparu jeb digitālo televīzijas apraides sistēmu. Pēc būtības tāda prasība ir izdomāta. Ir cita prasība: līdz 2012. gadam izslēgt analogo televīziju, kas ēterā aizņem daudz vietas. Bet ko tās vietā iedarbināt, nav teikts. Kāpēc tai jābūt tieši virszemes ciparu televīzijai? Vēl taču ir arī kabeļu televīzija un satelītu televīzija, kas arī raida ciparu formātā – tiesa, citādā –, bet kuras vairākos parametros ir labākas un izdevīgākas par virszemes ciparu televīziju. Piemēram, lai vienu pašu Latvijas televīzijas pirmo kanālu analogā versijā redzētu visā Latvijā, nepieciešami 12 raidītāji. Bet virszemes ciparu televīzijas variantā būs nepieciešami vismaz 28 raidītāji, lai noklātu visu valsts teritoriju.

Divos ciparu kanālos var salikt visas Latvijas televīziju programmas, kas tiek pašreiz raidītas pa visu Latviju, un viss ir kārtībā, taču... Patiesībā jau ciparu televīzija attiecībā pret analogo nekādas īpašas priekšrocības nedod, izņemot to, ka racionālāk tiek izmantots radiofrekvenču spektrs. Bet kvalitāte nebūt nav labāka par analogo televīziju. Daudz labāks signāls ir satelītu un kabeļu televīzijai: pirmo jau tagad izmanto 22%, otro – 55% televīzijas skatītāju. Tāpēc šādā situācijā nav īsta pamata bez pamatīgas izpētes milzīgus līdzekļus ieguldīt zemes apraidē, ņemot vērā, cik liela ir Latvija, kāds te ir tirgus un ka lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo Rīgas reģionā," domā televīzijas eksperts.

Labvēlība vienam uzņēmumam

Uzņēmuma "Kempmayer Media Limited" savulaik uz Rīgu atvestos digitālos raidītājus tagad no muitas noliktavām izpircis uzņēmums "Hannu Digital", atgādina mans sarunu biedrs. "Hannu Digital" uzstādījis, iedarbinājis un publiski paziņojis – ja testu rezultāti būs pozitīvi, tad par tehnikas īpašnieku kļūs "Baltkom TV".

"Un – tavu sakritību! – pēkšņi Satiksmes ministrijas ierēdņu kabinetos dienasgaismu ierauga noteikumu projekts, kas paredz bez konkursa uz pieciem gadiem visu ciparu televīzijas pārraidi uzticēt SIA "Baltkom TV SIA". Neraugoties uz to, ka vairākas citas kompānijas arī vēlas uzsākt ciparu raidīšanu, par ko iesniegušas savus priekšlikumus Nacionālajā radio un televīzijas padomē, piemēram, "Viasat", "Dautkom"," sašutis ir eksperts.

Viņš arī uzskata, ka nelikumības pastāvot jau tagad – šobrīd uzstādīti seši ciparu raidītāji, kuri testa režīmā raida 25 programmas, turklāt likumīgi tiekot pārraidītas tikai LTV 1, LTV 7, LNT. "Varbūt ar zināmu nosacītību likumīgi pārraida arī TV 5, Latvijas Mūzikas kanālu, Latvijas ziņu kanālu, TV 24, ļoti nosacīti TV XXI, Pirmo Baltijas kanālu un Pirmo Baltijas muzikālo kanālu, kuriem ir tikai satelīta apraides licence, bet kuriem var sakārtot papīrus. Saskaitot sanāk, ka daudzmaz likumīgi tiek raidīti desmit kanāli. Bet kas tad ir pārējie? RTVi, "Naše kino", REN TV, NCT, "NTV Mir", "Eurosport" un citi, kuriem nav ētera licenču," saka speciālists.

"Tiek apgalvots, ka tas ir testa režīms, ka viss ir par brīvu, ka tas nekas nav, bet... ar skatītājiem tiek slēgti līgumi par to, ka viņi neatteiksies no "kastītēm", kas nodrošina ciparu apraidi. Nacionālā radio un televīzijas padome atļāvusi pārraidīt tikai Latvijas kanālus, bet pārējos – tikai krāsu joslas, bet par to, kas notiek patiesībā, tagad neuztraucas, kaut gan tie ir nopietni likuma pārkāpumi. Pirmkārt, ārzemju programmām nav dota retranslācijas atļauja, otrkārt, retranslēto ārzemju programmu apjoms pēc likuma nedrīkst pārsniegt 30%. It kā skatītājiem no tā visa ir labums. Bet sliktums ir kabeļtelevīzijām. Tās par programmām, kuras "Hannu Digital" raida par brīvu, maksā naudu. Skaidrs, ka skatītājiem tagad ir izdevīgi paņemt no "Hannu Digital" kastīti un skatīties televīzijas programmas par brīvu. Bet tādējādi tiek kropļots tirgus. Pēc būtības tiek zagtas un pārraidītas programmas," pārliecināts eksperts.

Pēc viņa domām, no visa iepriekš teiktā izrietot, ka tiek lobētas viena uzņēmuma – "Baltkom TV SIA" – intereses, notiek pakļaušanās tā īpašnieka uzņēmēja Pētera Šmidres vēlmēm. Viņš izdarot spiedienu uz valsts institūcijām, lai bez konkursa uz pieciem gadiem dabūtu radiofrekvences 56 kanālu digitālai apraidei. Ar šo iecerēts panākt, ka skatītājiem būs jāmaksā arī par Latvijas programmām – "Baltkom TV SIA" tad būšot šīs naudas savācējs, no kā vienmēr dabūs savu labu procentiņu.

Vēl eksperts vērš uzmanību uz likuma nosacījumu, ka LVRTC nav privatizējams attiecībā uz to daļu, kas attiecas uz radio un televīzijas programmu izplatīšanu. Taču, ja reiz LVRTC atsakās izplatīt televīzijas programmas, tad tas varot nozīmēt, ka to var mēģināt privatizēt, turklāt "pa lēto". Tā var iegūt infrastruktūru, kas ir daudz vērtīgāka par raidītājiem. Vēl esot iespējams, ka jau tagad ir izplānots – īsi pirms piecu gadu līguma termiņa beigām P. Šmidre pārdod savas ciparu apraides tiesības ar visām frekvencēm kādam citam, nopelna miljonus, tādējādi nokārtojot lietas sev par labu, valstij – par sliktu.

"Mūs nevar privatizēt"

VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe uz jautājumu par "Baltkom" atbildēt negrib: tas esot Ministru kabineta kompetencē, LVRTC esot tikai tehniskie izpildītāji – kā valdība lemšot, tā būšot. LVRTC svarīgākais esot nezaudēt tirgū pozīcijas kā infrastruktūras uzņēmumam, kā arī būt pārliecinātam, ka ir finansiāli un tehniski pamatots līgums ar ciparu apraides operatoru.

L. Dripe noraida kabeļtelevīzijas un satelīttelevīzijas priekšrocības salīdzinājumā ar digitālo. "Visās Eiropas valstīs, izņemot dažas, ir pāriets vai tuvākajā laikā pāries uz zemes ciparu apraidi," viņš apgalvo. "Mums neizbēgami jāiet šis ceļš. Kabeļtelevīzijai Latvijā nekad nebūs 100% pārklājums, ja vien valsts šim nolūkam neiedos simtiem miljonus, savukārt satelīttelevīzijas variantā nepieciešamas antenas – valstij nāktos subsidēt šo gala pieslēgumu, kas ir daudz dārgāk. Plusi zemes apraidei ir vairāki: kvalitāte, kvantitāte, valsts saglabā zināmu kontroli, piemēram, nepieciešamības gadījumā var apziņot iedzīvotājus. Kas attiecas uz pārmetumu, ka LVRTC esot atteicies no televīzijas programmu izplatīšanas, tad gribu teikt, ka tā nav – visa mūsu infrastruktūra ir būvēta radio un televīzijas apraidei, mūs nevar privatizēt. Jā, Ministru kabinets ir lēmis par komersanta piesaisti televīzijas apraidei, taču bez LVRTC, bez mūsu infrastruktūras tas neko nevar izdarīt. Mēs piedalāmies apraidē."

Šlesers: cenas jānosaka regulatoram

Satiksmes ministrijā par šo tēmu runāt ar presi varot tiki pats ministrs, man atgaiņājas ierēdņi. Ministrs Ainārs Šlesers man kategoriski noraida domu, ka tiekot lobēts "Baltkom" – viņa kā ministra uzdevums esot panākt, lai pēc iespējas ātrāk tiek uzsākta ciparu apraide visā Latvijā. "Kempmayer" skandāla ietvaros daudzas frekvences esot izdalītas pa labi un kreisi, tāpēc vienota ciparu televīzijas ieviešana visā Latvijas teritorijā vairs neesot iespējama. Daudzas frekvences, kuras būtu jāapvieno šim mērķim, esot saņēmusi TV 3, "Viasat" un vēl atsevišķas struktūras.

"Pašreiz šī ciparu televīzija arī vairs nav jāuztver ar tādu attieksmi kā pirms gadiem pieciem, kad mēģināja to ieviest. Tagad "Viasat" piedāvā satelīttelevīziju, "Baltkom" – kabeļtelevīziju. Tā ka principā spēlētāji tirgū ir ļoti dažādi. Strīds jau ir par programmu paketēšanu – kā tai jānotiek," uzskata ministrs. Un Satiksmes ministrija vairs nevēloties vilkt šo lietu garumā.

Kāpēc iecerēts digitālās TV ieviešanu uzticēt "Baltkom"? A. Šlesers: "Pirms kāda laika "Baltkom" vērsās LVRTC ar lūgumu piešķirt konkrētas frekvences, lai palaistu ciparu televīziju. Esmu pamanījis, ka šī sistēma ap Rīgu darbojas. Jautājums ir par to, lai cenas būtu pēc iespējas izdevīgākas Latvijas sabiedrībai – šīs cenas būtu jānosaka regulatoram. Un tad jau vairs nav būtiski, kas šo ciparu televīziju ieviesīs. Neredzu šeit nekādas problēmas. Galvenais ir tas, ka caurspīdīga ir tarifu noteikšana. Šodien man kā satiksmes ministram būtu ļoti nepareizi atņemt frekvences visiem tiem, kas tās saņēmuši, apkopot un tad izsludināt konkursu. Jo nav vairs vienotas frekvenču paketes, kas varētu nodrošināt ciparu apraidi visā Latvijā."

***

VIEDOKĻI

Pēteris Šmidre, "Baltkom" valdes priekšsēdētājs: "Kompānija "Baltkom" ir gatava īsā laikā visā Latvijā ieviest digitālo TV apraidi, kā to paredz Eiropas prasības, turklāt mēs šim projektam neprasām valsts naudu. No biznesa viedokļa šis nav pats pievilcīgākais projekts, tomēr ir jāsaprot, ka pašlaik laukos televīzijas pakalpojumu var piedāvāt tikai satelītoperatori, kas var diktēt cenas un līgumu nosacījumus. Kamēr nav uzsākta digitālā virszemes raidīšana, lauku cilvēkiem nav izvēles – vai nu skaties satelītu, vai četrus analogos kanālus, citu iespēju nav. Ja operators, teiksim, "Baltkom", iegulda līdzekļus un nodrošina TV pakalpojumu vēl vienā apraides tīklā, tas būs spiests konkurēt ar jau reāli esošo satelīttelevīziju, turklāt ar mazāku iespējamo kanālu skaitu. To ietekmē radiofrekvenču plānos iestrādātie pieejamie raidīšanas kanāli, kas diemžēl neļaus visā valstī nodrošināt vienlīdz plašu programmu piedāvājumu. Šādos apstākļos, kad ir skaidri zināmi projekta pretinieki, ir nevietā domāt par "Baltkom" lobēšanu vai negodīgu konkurenci. Mēs esam vienīgie, kuri reāli kaut ko dara, lai Latvijā televīzija būtu ne tikai pilsētās."

Inese Aleksandrova, Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas izpilddirektore: "Izvairīšanās no atklātas izsoles rīkošanas, pamatojot to ar klaju demagoģiju, tikai apliecina, ka asociācijas bažas par šā projekta īstenošanu varētu būt pamatotas. Monopola izveidošanās apstākļos, kad tiek iznīdēta konkurence, agrāk vai vēlāk novedīs pie situācijas, kurā monopolists varēs diktēt cenas, pamatojot to ar lielajām izmaksām projekta sagatavošanas, testēšanas un ieviešanas gaitā.

Latvijā darbojas vairāk nekā 30 kabeļtelevīzijas operatori un viens satelīttelevīzijas operators. Jau vairāk nekā pirms gada vismaz vēl divi uzņēmumi – "Viasat" un "IZZI" – publiski pauda gatavību ieviest virszemes ciparu apraidi, tāpēc ir saprotama viena uzņēmuma vēlme iekarot nozīmīgu tirgus daļu. Tomēr nekorekts ir veids, kādā tas tiek darīts – izmantojot valsts institūciju aizsegu un labvēlību, nevis godīgā konkursā vai konkurences cīņā. Virszemes ciparu apraides ieviešana skars ļoti lielu skaitu mājsaimniecību – ap 450 tūkstošiem, un negodīgu spēles noteikumu diktēšana atstās negatīvu iespaidu ne tikai uz uzņēmumiem, bet arī uz komunikāciju tirgu kopumā." ***

UZZIŅA

Var testēt digitālo televīziju

Kopš pagājušā gada novembra visiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo līdz 90 km attālumā no Rīgas, ir iespēja piedalīties ciparu televīzijas testos. Ar skatītāju līdzdalību tiks novērtēta aparatūra, attēls.

Ciparu televīzijas testu programmas iespējams uztvert līdz 90 kilometru rādiusā ap Zaķusalas televīzijas torni, bet signāla izplatību un kvalitāti ietekmē arī virkne citu faktoru. Testu gaitā pārraidāmās televīzijas programmas ziemeļu virzienā no Rīgas var būt uztveramas līdz Salacgrīvai, austrumu virzienā – līdz Siguldai un Aizkrauklei, dienvidu virzienā – līdz Lietuvas robežai (ietverot Bausku, Jelgavu un Dobeli), bet rietumu virzienā – līdz Kandavai. Tā kā pagaidām programmas tiek raidītas testa režīmā un tiek mainīti tehniskie parametri, programmu darbībā var būt vērojami pārtraukumi vai traucējumi.

Testu laikā tiek pārraidītas LTV1, LTV7, LNT, TV5, Latvijas Ziņu kanāls, Latvijas Mūzikas kanāls, TV24, Pirmais Baltijas kanāls un citas – no satelīta retranslējamas programmas.

Sadzīves tehnikas veikalos un "Baltkom" apkalpošanas centros nopērkami uztvērēji, ar kuriem testējamās programmas var skatīties jebkurā televizorā. Uztvērēju cenas ir, sākot no 55 latiem atkarībā no modeļa un funkcijām. Lai skatītos visas testa programmas, bez uztvērēja nepieciešama arī testa piekļuves viedkarte. Viedkartes nopērkamas pie tehnikas izplatītājiem, kā arī "Baltkom" klientu apkalpošanas centros. Kartes vienreizējā autorizācijas maksa ir Ls 10,03.

No "Baltkom" mājaslapas internetā

Komentāri (16)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu