SIA "VITRUM" ir uzņēmums, kurā, pēc tās īpašnieka Jurija Baskakova teiktā, ir tikai Latvijas kapitāls un kurš savas pastāvēšanas vēsturē ne reizi nav ņēmis kredītus, un kura ražoto preču apjoms pieaug.
Kā attīstīt uzņēmumu bez kredītiem? (20)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Firmas īpašnieks savu firmu dēvē par ģimenes uzņēmumu, jo firmā strādā viņa tēvs, māte un sieva. "VITRUM" tika nodibināta 1993. gadā un savu darbību sāka no nulles, jo nekas netika privatizēts. Tā jau no paša sākuma piedāvāja iekārtas un aprīkojumu kafejnīcām, veikaliem un restorāniem, pamazām paplašināja savu ražošanu un tikai daļa no tās piedāvājuma tiek importēta no ārzemēm. Kā kļūt par veiksmīgu uzņēmēju augošās konkurences apstākļos un kā izdodas izvairīties no kredītsaistībām – tie bija galvenie jautājumi, ko "Latvijas Tirgotājs" vēlējās uzzināt sarunā ar firmas īpašnieku.
Kādēļ izvēlējāties šo uzņēmējdarbības nozari? Vai jums tajā jau bija kāda pieredze? Nē, patiesībā sākām no nulles. Tajos gados daudzas biznesa idejas parādījās it kā nejauši. Tobrīd man jau bija cits bizness, bet var sacīt, ka palūkojos apkārt un pamazām sākām nodarboties ar tirdzniecības aprīkojumu. Man uzreiz jāsaka, ka daudzi Latvijā mūs uztver kā firmu, kas nodarbojas ar tirdzniecības aprīkojuma pārdošanu, bet gandrīz neviens nezina, ka mēs sākām kā aprīkojuma ražotājfirma. Mēs paši ražojam no pirmās darbības dienas līdz pat šodienai. Sākumā mēs ražojām vitrīnas nepārtikas veikaliem. Interesanti, ka mūsu pats pirmais klients bija firma no Kaļiņingradas. Pirmā ražotne bija ostas teritorijā, bet birojs atradās Valdemāra ielā. Tā soli pa solim attīstījām savu firmu. Visa "VITRUM" attīstība ir peļņas ieguldīšana jeb reinvestēšana ražošanas attīstībā. Kopš firmas dibināšanas mūsu politika nav mainījusies, visu nopelnīto mēs ieguldām attīstībā. Šodien mēs esam vienīgie, kas Latvijā ražo tirdzniecības aprīkojumu.
Bet jūs taču aprīkojumu iepērkat arī ārzemēs? Protams, arī mēs iepērkam. Puse no mūsu apgrozījuma ir iepirktais imports, kuru pārdodam, bet otra puse ir mūsu pašu saražotā prece. Piemēram, saldēšanas vitrīnas mēs iepērkam, jo nav vajadzības apgūt to dārgās un sarežģītās ražošanas tehnoloģijas, un mūsu piegādātāji ir no visas Eiropas – no Vācijas, Austrijas, Itālijas , Francijas, Beļģijas. Aprīkojumu mēs neiepērkam Ķīnā, Krievijā un Baltkrievijā, jo esam agrāk saskārušies ar kvalitātes problēmām. Eiropas lielajās valstīs pircēju var atrast dažādas kvalitātes aprīkojumam, bet Latvijas tirgus ir mazs, un mēs negribam bojāt savu reputāciju. Ja runājam par mūsu ražošanu, tad šajos gados ir izveidota rūpnīca Berģos, kuras ražošanas platība ir 12 000 kvadrātmetru un tā faktiski ir uzcelta no jauna. Mums ir 210 darbinieku, no kuriem vadītāji un menedžeri ir 25 cilvēki, pārējie ir strādnieki.. Metālapstrādes jomā mūsu rūpnīca ir viena no modernākajām Latvijā, jo mēs esam iegādājušies pilnīgi jaunus vācu un japāņu darbagaldus. Rūpnīcā ir Baltijā lielākā krāsošanas līnija, izmantojot krāsas pulversmidzināšanu. Tādēļ esam lielākais tirdzniecības aprīkojuma ražotājs Latvijā. Kaut kas līdzīgs ir Lietuvā, Igaunijā ir līdzīga rūpnīca, bet tā ir mazāka. Tādēļ tirdzniecības aprīkojuma ražošanā Latvijā mums nav konkurentu. Mēs ražojam sastaņu plauktus veikaliem, izmantojam itāļu ražošanas tehnoloģiju un itāļu metālu. Ražojam visas iespējamās nestandarta mēbeles veikaliem, kas tiek izmantotas, piemēram, "Narvesen" un "Drogas". Mūsu lielākais nestandarta veikala mēbeļu noieta tirgus šodien ir Krievija, kur piegādājam preci visdažādākajiem veikalu tīkliem. Mēs ražojam tā dēvēto neitrālo aprīkojumu jeb mazgājamās izlietnes no nerūsošā tērauda profesionālajām virtuvēm – piemēram, "Doubble Caffe" ir mūsu aprīkojums. Neitrālā parīkojuma tirgus Latvijā šobrīd sadalās aptuveni tā: 60% ir mūsu ražotais aprīkojums, bet procenti 40% ir no Lietuvas. Nelielos daudzumos ražojam arī sastaņu palešu plauktus noliktavām, garderobes skapīšus veikaliem un visdažādākos aksesuārus veikaliem – āķīšus, restītes un tml. Mēs ievērojam principu – mūsu ražotā produkcija neatšķiras no tās, kuru kādreiz importējām. Klientam nav svarīgi, kas ir ražotājs, bet ir svarīgi, kāda ir preces cena un kvalitāte.
Vai jums veidojas veiksmīga sadarbība ar Krieviju? Jā, tā ir, "VITRUM" veidojas ļoti laba sadarbība. Krievijas, mums tu atrodas arī noliktava. Pēdējā pusotra gada laikā sadarbība ir pat ļoti sekmīga – ar angļu dizaina studijām. Krievijas firmas sava dizaina koncepta izveidošanai aicina talkā Rietumu firmas. Veikalu projektēšanai tiek aicinātas lielas britu firmas. Starp citu, līdzīgi rīkojas arī vairāki Baltkrievijas uzņēmēji. Pēc tam, kad dizains un koncepts ir gatavs, tiek meklēti ražotāji. Pirms pusotra gada mēs sākām sadarboties ar angļu partneriem. Pašlaik angļu partneri mūs rekomendē saviem klientiem – mūsu cenas ir zemākas, nekā angļiem, bet kvalitāte neatšķiras. Pašlaik esam aprīkojuma piegādātājs aptieku tīklam, kurš pēc lieluma ir ceturtais Maskavā – "Starij ļekar", un mēs aprīkosim 200 aptiekas. Mums ir parakstīts līgums ar starptautisko sieviešu veļas veikalu tīklu "Obļičije". Mums ir arī līgums ar Baltkrievijas kompāniju par viņu veikalu tīkla aprīkošanu Baltkrievijā un Maskavā. Ir līgums par instrumentu veikalu tīkla aprīkošanu visā Krievijā, un ir vēl citi līgumi. Mūsu lielākais panākums pagājušajā gadā ir, ka mēs sākām strādāt Somijā ar lielāko šīs valsts veikalu tīklu, kurā ir 600 veikalu un kas ir līdzīgi mūsu" Narvesen". Turklāt mums ir pasūtījumi arī no tiem veikliem, kurus šis tīkls atver Lietuvā un Igaunijā. Somu kolēģi ir pārsteigti, ka esam saņēmuši šo pasūtījumu, jo tā ir konservatīva kompānija un tās kapitālā ir arī valsts nauda.
Kā jums tas izdevās? Pirmkārt, mēs neekonomējam uz tehnoloģijām. Neinvestējot naudu, nav iespējams ražot labu preci. Otrkārt, mums paveicās, jo no jau no paša sākuma, strādājot ar ārzemju preču piegādātājiem, mēs centāmies pārņemt viņu ražošanas un marketinga pieredzi. Treškārt, tās tomēr ir tirgus zināšanas un sapratne, pie kā pieraduši Rietumu klienti un kādas ir viņu prasības. Jāteic, ka šodien Krievijas un Rietumu klientu prasības ir vienādi augstas. Krievijas lielie tirdzniecības tīkli ir ar augstākām prasībām, nekā tirdzniecības tīkli Latvijā.
Ziniet, kādas mūsu jaunās ražotnes prezentācijā man reiz vaicāja, no kurienes es ņemu naudu. Toreiz smējos, ka ir kāds noslēpums: vajag paņemt rungu, nostāties pie tilta un atņemt naudas makus. Atbilde skanēja, ka es, protams, jokoju un ir skaidrs, ka patiesību nekad neteikšu. Ko es varu atbildēt? Ja sacīšu patiesību, man droši vien neticēs – es ceļos sešos no rīta un strādāju līdz desmitiem, vienpadsmitiem vakarā. Patiesībā mums tiešām nekad nav bijis nekādu investīciju no malas. Mēs bijām uzrakstījuši projektu Eiropas struktūrfondu līdzfinansējumam, bet vēlāk no šis idejas atteicāmies.
Vai jūs nekad neesat ņēmuši kredītus? Pašā darbības sākumā mums bija līzings ražošanas iekārtām. Bet kredītus nekad neesam ņēmuši un mums to nav arī pašlaik. Tas ir mans princips, kuru nekad nepārkāpju.
Un tomēr – ka jums tas izdevās? Jūs taču nebijāt miljonārs? Nē, es nebiju miljonārs. Patiesībā jau brīnumi nenotiek. Aiz visa ir darbs, darbs un vēlreiz darbs. Ziniet, kad eju pa pilsētu un redzu daudz dārgu limuzīnu, es saprotu, ka lielākā daļa cilvēku, kas naudu nopelna biznesā, to investē savās baudās un labsajūtā. Mēs to nekad neesam darījuši.
Vai viens no panākumu iemesliem nav tas, ka jums ir ģimenes uzņēmums? Savējiem var uzticēties vairāk. Jā un nē. Tas ir ļoti nopietns jautājums. Mēs ne tikai kopā strādājam, bet arī dzīvojam visi kopā vienā mājā (smejas). Protams, ģimenes biznesam ir savi plusi un mīnusi. No algotiem darbiniekiem droši vien reizēm var prasīt vairāk, bet neapšaubāmi savstarpējās uzticības ir daudz. "VITRUM" ir izveidojusies tāda kā veco darbinieku komanda, jo daudzi pie mums joprojām strādā no kompānijas darbības sākuma. Tas ir liels pluss, un es varu likt vienlīdzības zīmi starp ģimenes un pirmo darbinieku uzticamību. Tomēr laikam tā īsti nevarēšu atbildēt uz jautājumu, kā mums tas ir izdevies. Patiesībā man jāsaka arī, ka "VITRUM" sastāvā šodien ietilpst 24 kompānijas., jo mums ir meitas firma Lietuvā, Igaunijā, divas meitas firmas Krievijā – Maskavā un Sankt- Pēterburgā. Mums ir meitas firma transporta uzņēmums, uzņēmums, kas nodarbojas metāla krāsošanu ar pulversmidzināšnas metodi, ir vairākas firmas, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu, ir neliela celtniecības firma.
Vai tas nozīmē, ka peļņu no darījumiem ar nekustamo īpašumu arī ieguldāt ražošanas attīstībā? Jā, šis bizness nes peļņu, kuru investējam ražošanā. Ražošana ir finansiāli apjomīgs un ietilpīgs process, tādēļ Latvijā ir maz ražojošu uzņēmumu. Piemēram, katra metāla prese maksā pusmiljonu eiro. Pagājušajā gadā mēs iegādājāmies metāla krāsošanas līniju ar pulversmidzināšanas metodi un tā maksāja mazliet mazāk par vienu miljonu eiro. Latvijas mērogiem tā ir ļoti liela nauda, kas jāiegulda ražošanā. Tādēļ uz mums reizēm raugās kā uz dīvaiņiem.
Latvijas tirgus nav liels, un cilvēki droši vien nesaprot, kādēļ vajadzīgi tik lieli ieguldījumi. Savukārt ieiet ārvalstu tirgū – tas vienmēr ir risks. Un ja nu tas neatmaksājas? No vienas puses jums taisnība, tomēr attīstīties tikai Latvijā ir vēl lielāks risks, jo ekonomika nevar vienmēr tikai attīstīties, tai mēdz būt arī kritumi. Latvijas ekonomikā krīze būs, jautājums vienīgi, kad tas notiks. Firma, kas strādā tikai Latvijas tirgū, tādā gadījumā būs zaudētāja, tādēļ mēs orientējamies uz dažādiem tirgiem.
Otra lieta, ka Latvijas tirgotāji, atšķirībā no lietuviešiem, orientējas tika uz Latvijas tirgu. Lietuvieši, tāpat arī citi, ieejot ārzemju tirgos, sev līdzi ņem arī savus piegādātājus, bet pie mums tā nav. Tas nozīmē, ka Latvijas tirgotājiem tiek atņemta peļņas daļa, līdzko Latvijā ienāk kāds no ārvalstīm. Arī tādēļ mēs nevaram orientētie tikai uz vietējo tirgu. Latviešu uzņēmējiem tirgus pakāpeniski sašaurinās. Starp citu, nākamgad mēs būsim pasaules lielākajā izstādē Diseldorfā, kur piedalīsimies kopā ar angļiem. Līdz šim neviena Latvijas firma vēl nav piedalījusies Diseldorfas izstādē.
Vai Latvijā jums jūsu biznesa jomā ir nopietni konkurenti? Ražošanā mūsu nozarē konkurentu mums nav. Importa piegādēs, protams, tie ir. Gastro aprīkojumu un neitrālo aprīkojumu pašlaik Latvijā tirgo aptuveni divdesmit, divdesmit piecas firmas ."VITRUM" šajā tirgus daļā aizņem aptuveni piecdesmit, sešdesmit procentus. Es gribu pateikt, kas mums Latvijā ir nepareizi – mēs neesam patrioti. Es nerunāju par to patriotismu, kas izpaužas kā staigāšana ar karogiem un kvēlas runas. Patriotismu var mērīt naudā. Atcerieties, pagājušajā gadā viens no Latvijas veikalu tīkliem sāka iepirkt dārzeņus Igaunija, skaidrojot to ar labāku ražu un kvalitāti. Patiesībā veikalu tīklam bija mainījies menedžments, augstākā un vidējā menedžmenta cilvēki ir igauņi. Un viņi atbalsta savus zemniekus. Latvijas sabiedrība uz šo ziņu nereaģēja. Ja kaut kas tāds notiktu Itālijā vai Zviedrijā, būtu liels skandāls – kāpēc saviem zemniekiem tiek atņemts atbalsts!? Mazā valstī supermārkets ir kā putekļusūcējs, kas izsūc no tās naudu. Šajā gadījumā nauda nepalika Latvijā, bet nonāca Igaunijā pie viņu zemniekiem. Tas ir mūsu budžeta deficīts, ārējo maksājumu deficīts. Lietuvā un Igaunijā tā nevarētu notikt, pat, ja vietējā prece maksātu dažus santīmus vairāk. Tādēļ gribu teikt, ka mums Latvijā trūkst īsta patriotisma.