Divi gadi vēsturē - Marks Hartigans

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Rīgas ''Dinamo'' kanādiešu uzbrucējs Marks Hartigans

FOTO: Kaspars Volonts/TVNET

Dienu pirms Kontinentālās hokeja līgas (KHL) kluba Rīgas ''Dinamo'' un Nacionālās hokeja līgas (NHL) vienības Fīniksas ''Coyotes'' pārbaudes mača ''Arēnā Rīga'' piedāvājam vairāk nekā divus gadus vecu interviju ar ''Dinamo'' kanādiešu uzbrucēju Marku Hartiganu.

Intervija ar 32 gadus veco hokejistu tapa, kad viņš tikko ieradās Rīgā un ''Dinamo'' kreklā nebija nospēlējis nevienu spēli.

Hartigans aizvadīja veiksmīgu sezonu 2008./2009. gadā, bet vēlāk pārcēlās uz Maskavu, kur aizstāvēja CSKA krāsas, tomēr pēc gada pārtraukuma viņš atgriezās Rīgā un šobrīd ir ''Dinamo'' labākais snaiperis.

Ko, pie velna, divkārtējs Stenlija kausa ieguvējs dara Rīgā?

Man tas šķita labs piedāvājums – jauna komanda debitē KHL. Tika piedāvāta arī laba samaksa. Tāpat biju dzirdējis par šo skaisto pilsētu un labprāt piekritu. Pilsēta mani ir tiešām pārsteigusi, jo tā realitātē ir vēl krietni foršāka par to, ko biju iedomājies.

Kāds pilsētas imidžs tad īsti bija tavā galvā?

Man teica, ka Rīga ir ļoti jauka pilsēta, bet es nebiju domājis, ka tā ir tik tīra! Daudzas ASV pilsētas ir ļoti netīras. Tāpat nebiju iedomājies, ka ielās visu laiku būs tik daudz cilvēku, kuri nemitīgi apmeklē veikalus, kafejnīcas. Man tas ļoti patīk.

Ārzemnieki bieži saka, ka Rīga izceļas ar divām lietām – skaistām meitenēm un salīdzinoši zemām cenām.

Par meitenēm viņiem ir pilnīga taisnība – viņas Rīgā tiešām ir ļoti koptas un skaisti ģērbušās. Bet par to otro... Lēti?! Manuprāt, šeit viss ir dārgs! Noteikti viss ir dārgāks nekā tur, kur es esmu dzīvojis gan Kanādā, gan ASV.

Tu esi ieradies Rīgā ar visu ģimeni, kas šeit arī paliks.

Jā, ar sievu un meitu, kurai ir viens gadiņš.

Tad jau neesi atbraucis uz Rīgu ietusēt ar meitenēm?

Nē, nē. Esmu ieradies spēlēt hokeju!

OK. Parunāsim par hokeju! NHL sāki spēlēt pirms sešiem gadiem “Atlanta Thrashers” komandā. Tad tev bija 24. Tas vietējam nav tā kā par vēlu, lai iekļūtu līgā?

It kā nē. Laikam jau esmu gājis garo ceļu, sākot ar universitātes komandu un pamazām kāpjot uz augšu. Pēc Atlantas pārgāju uz ''Columbus Blue Jackets'', pēc tam uz ''Anaheim Ducks'', kas ieguva Stenlija kausu, un pērn uz ''Detroit Red Wings'', kas šā gada vasaras sākumā arī ieguva Stenlija kausu.

Nedaudz par Anaheimu. Kad 2006. – 2007. gada sezonas vidū nokļuvi Ducks”, juti, ka šī komanda būs tā, kas aizies līdz pašam galam, iegūs Stenlija kausu?

Jā, to patiesībā varēja just. Anaheima bija lieliska komanda, kas bija gatava iet līdz galam. Uzvarējām pat Detroitu...

Ar Ducks” tu play-off turnīrā izgāji laukumā tikai vienā spēlē. Vai oficiāli tāpat skaities Stenlija kausa ieguvējs?

Jā, noteikti. Tu jebkurā gadījumā esi komandas pamatsastāva dalībnieks un vienmēr esi gatavs doties laukumā jau nākamajā spēlē. Tādi džeki NHL komandās parasti ir vairāki.

Tātad oficiāli tik tiešām esi divkārtējs Stenlija kausa ieguvējs?

Jā, pilnīgi noteikti.

Vai spēlēšana Detroitā ir katra hokejista sapnis?

Jā, tā varētu teikt. Detroita vienmēr iekļūst play-off turnīrā. Kad parakstīju līgumu ar ''Red Wings'', bija skaidrs, ka spēlēšu play-off. Protams, tālāk jau daudz kas atkarīgs arī no veiksmes un Stenlija kausa iegūšana nav garantēta. Bet iepriekšējā sezonā komandā valdīja diezgan liela pārliecība, ka viss beigsies ļoti labi. Ja es pats nespēlētu tai komandā un man būtu jāliek likme uz uzvarētāju, tad es noteikti liktu uz Detroitu.

Piedod, bet mēs likām uz San Jose Sharks”!

Sorry! Starp citu, Detroitas trenera asistents Tods Maklelans šajā sezonā būs Sanhosē galvenais treneris, tā ka viss priekšā!

Cerams! Klau, visas četras NHL komandas, kurās esi spēlējis, – Atlanta, Kolumbusa, Anaheima, Detroita – ir ASV komandas, bet tu taču esi kanādietis!

Zini, man nebija svarīgi obligāti spēlēt Otavā vai Toronto. Galvenais, ko vēlējos, bija spēlēt NHL. Uz to biju tiecies un ārkārtīgi vēlējos izdzīvot sapni, kuru sauc “spēlēšana NHL”. To arī realizēju, turklāt vēl ieguvu divus Stenlija kausus. Tas ir fantastiski!

Vai nav skumji, ka tev nebūs iespējas dabūt trešo Stenlija kausu pēc kārtas – realizēt šādu fantastisku hettriku?

Jā, jā, daži mani draugi jau mani šādi ķircināja. Kas zina, varbūt trešo kausu dabūšu šeit – KHL!

Patiesībā tev nemaz nav citu variantu! Vai tu vispār zini, ka uzvaras gadījumā varēsi bučot Gagarinu? KHL uzvarētājiem pasniedz Gagarina kausu.

Ko, ko? Kas ir Gagarins?

Tas ir pirmais cilvēks, kurš devās kosmosā.

Oho! Kā viņi izdomājuši nosaukt to kausu viņa vārdā?

Pēdējā iespējamā KHL play-off fināla sērijas spēle var notikt 12. aprīlī – tai pašā datumā, kad Gagarins paveica savu varoņdarbu.

OK. Tad tas nebūtu slikts rezumē – divi Stenlija kausi un tad viens Gagarina kauss. Es varētu tikt ieskaitīts astronautu aprindās.

Divi Stenliji ir gana iespaidīgi, bet mums patīk arī tas, ka, spēlējot vēl Sentklodas universitātes komandā, tu reiz pamanījies iemest četrus vārtus vienā periodā! Vari atkārtot?

Jā, jā, bija tāds brīnums, viss saslēdzās kā pa ķēdīti. Es noteikti centīšos šo rekordu ne tikai atkārtot, bet arī pārspēt! Zini, Ziemeļamerikas hokejā ir tāds teiciens – ''būt zonā''. Tas tad arī notika toreiz – ripa vienkārši nāk tev virsū un tev to atliek tikai nogādāt vārtos. “Dinamo” spēlēšu pirmajā maiņā, laukumā pavadīšu ilgu laiku un ceru katrā spēlē gūt ne tikai vienus vārtus.

Kā vispār jūties jaunajā komandā, viss notiek OK?

Jā, man patīk. Grūti bija pirmajās draudzības spēlēs, kad jūlija beigās biju ieradies no ASV. Aklimatizēšanās prasīja savu. Treniņos jutos tik pārguris, ka bija ļoti jāsaņemas, lai izdarītu visu kā nākas. Tie sākās desmitos no rīta, pēc mana ierastā laika ritma ASV tas sanāca divos naktī...

Diez cik viegli nebūs arī KHL, jo Dinamo” jāsāk ar divām spēlēm Habarovskā, kas ir otrā Krievijas galā.

Jā, šo es jau dzirdēju. Welcome To China! Bet tas noteikti būs interesants izaicinājums. Es gan ceru, ka KHL mācīsies no šādiem pārpratumiem un ar katru gadu kļūs par aizvien labāku līgu.

Tā vajadzētu būt. Zini, mēs pamanījām, ka filmā ''Sin City'' Brūss Viliss tēlo Džonu Hartiganu. Kāds radinieks?

Mani par šo jau apcēluši vairāki draugi. Es pirms tam pat nezināju par tādu filmu, bet tad nācās noskatīties. Diezgan dīvaina. Jā, un es sapratu, ka man ar to džeku nav nekā kopīga.

“Sin City” veidota pēc komiksa motīviem. Varbūt Ziemeļamerikā ir kāds populārs komikss arī par hokeju?

Ziemeļamerikā ir daudz komiksu, bet neesmu redzējis nevienu par hokeju. Tiesa, neesmu liels komiksu patērētājs. Bērnībā biju – mans mīļākais bija par Ārčiju.

Tā NHL dēvēja mūsu vārtsargu Artūru Irbi!

O, viņš tagad ir mūsu vārtsargu treneris.

Komiksus nelasi; ko tad dari ārpus hokeja?

Spēlēju golfu. Tā ir lieliska laika pavadīšana, kad vari atslēgties no darba un pabūt kopā ar saviem draugiem.

Vēl vienai mūsu hokeja leģendai Sandim Ozoliņam šeit pieder labs golfa laukums.

Jā, es par to esmu dzirdējis, noteikti vajadzēs iemēģināt. Tiklīdz būs brīvāks brītiņš, tā arī darīšu. Tiesa, golfa spēli man jau vairāk nekā gadu aizstājusi spēlēšanās ar meitiņu. Cenšos brīvo laiku pavadīt kopā ar ģimeni.

Tikai nesaki, ka nekad neesi normāli ietusējis un visu brīvo laiku esi atvēlējis tikai dažiem alus kausiem ar džekiem pēc mierīgas golfa pastaigas!

Nē, nē, ir bijušas arī mežonīgas pārtijas. Starp citu, viena bija vēl samērā nesen – 5. jūlijā manās mājās Mineapolē. Tā tika rīkota par godu Stenlija kausa iegūšanai. Naktī tusiņš pārsviedās uz mana drauga māju pie ezera. Daudz ko vairs neatceros, bet septiņos no rīta mani purināja augšā Stenlija kausa apsargs, kurš bija ar mums visu laiku. Iemesls – biju atlūzis ar kausu rokās. Tad viņš to savāca un devās prom. Jā, un nākamajā dienā pēc tusiņa bija manas meitas pirmā dzimšanas diena. Tas bija ļoti smagi...

Pēc kuras viņas dzimšanas dienas tu varētu atmest hokejam ar roku?

Nekad neplānoju šādas lietas. Ceru spēlēt vēl kādus septiņus gadus noteikti. Tagad grūti iedomāties, ko es varētu darīt bez hokeja, jo tas ir tas, ko zinu un māku. Kas zina, varbūt kļūšu par pornozvaigzni! Ļoti draņķīgu, bet tomēr.

Izbeidz, FHM ir For Hockey Magazine”, pie mums tādas lietas nedrīkst runāt!

''For Hockey Magazine''! Tas man patīk! Vēl man patīk jūsu hokeja bildes...

Mūsu hokeja fotogrāfs bieži slinko, un nākas likt iekšā tās meitenes. Starp citu, kā ir ar meitenēm – viņas fano par NHL spēlētājiem, neliek tev mieru uz ielas, kafejnīcās?

Visapkārt vienmēr ir daudz meiteņu, kas labprāt ietusētu, bet tas nav apgrūtinoši. Fani Ziemeļamerikā ir pat ļoti OK – viņi dažkārt pienāk klāt restorānā kopā ar bērniem, paspiež roku un palūdz autogrāfu. Nekā traka. Ja kļūšu populārs šeit, droši vien būs līdzīgi.

Mēs domājam, ka kļūsi šeit populārs, jo hokejs Latvijā ir ļoti iecienīts un ''Dinamo Rīga'' noteikti tiks veltīta milzu uzmanība.

Lieliski! Ja ir fani, tad ir prieks spēlēt! Un, ja kādam tiešām gribas paspiest roku, tad droši – ir forši zināt, ka tavus pūliņus novērtē. Tad var arī censties atkārtot to četru vārtu rekordu!

Vai ir kāda iesauka, ko faniem skandēt?

Hārtijs!

Uz augšu