Intervijā laikraksta "Neatkarīgā" hokeja apskatniekam Jānim Matulim gan Latvijas valstsvienības jaunās paaudzes hokejisti, gan vārtsargs Sergejs Naumovs un arī galvenais treneris Oļegs Znaroks trešdien atzina, ka komanda ir aizvadījusi ļoti sliktu spēli.
Vakar Maskavā pasaules meistarsacīkšu pirmā posmā pēdējā spēlē Latvijas valstsvienība pagarinājumā ar 3:4 zaudēja Itālija un piederību pasaules elitei tagad būs jāpierāda pārspēļu turnīrā ar trim citiem "švakuļiem" - Ukrainu, Austriju un Norvēģiju. Jau rīt Mitiščos Latvijas valstsvienība mērosies spēkiem ar ukraiņiem.
Vietu pasaules hokeja elitē saglabās četru valstu mikroturnīra divas labākās vienības.
Latvijas valstsvienības labā divus vārtus spēlē pret itāļiem guva Lauris Dārziņš, bet vienreiz precīzs bija Kaspars Daugaviņš.
"Man ir šoks, un grūti pieņemt, ka zaudējām Itālijai," mikszonā ne pēc sevis izskatījās allaž optimistiskais Daugaviņš. "Šodien mēs slikti spēlējām kā komanda. Pret zviedriem bija liels rezultāts, bet spēle bija normāla. Šodien... Negribas pat runāt. Slikta momentu realizācija, slikta spēle aizsardzībā, nevilka arī izlases līderi. Visi kopā zaudējām, un tagad visiem kopā būs jāsitas, lai neizkristu uz B grupu. Gribēju uzspēlēt pret Krieviju un tikt ceturtdaļfinālā, bet..."
"Aizsargājas visa maiņa, un visa maiņa arī uzbrūk," sevi citiem priekšā bīdīt necentās divu ripu iemetējs Dārziņš. "Tā bija briesmīga spēle abu komandu izpildījumā, momenti pie vieniem un pie otriem vārtiem... Vienkārši švaka spēle. Pirmās divas spēles spēlējām daudz labāk nekā šodien. Aizsardzībā mums ir jāpiestrādā ļoti ļoti daudz. Par pēdējo ripu. Vai... Viņu aizsargs ātri dabūja ripu, izslidoja starp mani un Miķeli, savilka visus mūs kopā, es pazaudēju savu spēlētāju, viņš it kā izskrēja cauri visam mūsu kvadrātam un atdeva piespēli uz tukšiem vārtiem. Tur Sergejs vairs neko nevarēja glābt. Man nav nekāda lielā prieka par saviem abiem goliem, jo gols nekad nekompensē komandas uzvaru. Sajūtas ir briesmīgas... Atkal nespējām vienādā līmenī nospēlēt visas 60 minūtes. Pašatdevei ir jābūt visā spēlē, bet mēs atkal uz vairākām minūtēm zaudējām koncentrēšanos. Ja mēs turpinātu spēlēt savu spēli, viss būtu kārtībā, bet mēs devām itāliešiem iespēju, un viņi to izmantoja."
"Vai tagad ir atbilde visiem, kas smejas par Itālijas spēku čempionātā?" apcerīgs bija Sergejs Naumovs. "Nezin kāpēc Latvijā iedomājas, ka tikai mēs protam spēlēt hokeju, bet Itālijā ir kūrorts. Itālijas čempionātā katrā komandā drīkst spēlēt septiņi ārzemnieki, plus vēl kanādieši ar Itālijas pasēm. Jā, viņi nav no NHL vai AHL, taču hokeju spēlēt prot. Un runām Rīgā, ka Itālija būs viegli uzvarama, nebija nekāda pamata. Redz, kā norvēģi sitās ar Kanādu, vācieši – ar slovākiem.
Varbūt mums šai spēlei vajadzēja pieiet nopietnāk, nezin kāpēc dažs mūs uzskatīja par favorītiem. Itālijas izlasē vairāk par pusi spēlētāju ir ar kanādiešu asinīm, un kanādieši nepadodas nekad. Ja es būtu jutis, ka trešā ripa atsitīsies pret Rodrigo slidu... Bet man bija bail, ka var iznākt piespēle gar vārtiem. Grūti spriest, vai šī bija sliktākā spēle aizsardzībā, bet darba man pietika arī ar Šveici."
"Tā notiek vienmēr, ja taupies un atliec uz pēdējo brīdi," Oļegs Znaroks piekrita žurnālistu spriedumam, ka hokejs bijis štruntīgs. "Ja "būt vai nebūt" izšķiras papildlaikā, noteikti sākas nervozitāte. Neviens nav robots. Brīdināju, ka otrajā trešdaļā jāspēlē īsākas maiņas, jo bija tālā uzbrukuma zona, nezin kāpēc visi uzskatīja, ka mums ir jāuzbrūk... Arī papildlaikā uzdevums bija spēlēt pretuzbrukumā un pašiem neiekrist. Jutu, ka neiemetīsim, bet bullīšu sērijā mums bija spēlētāji, kas prot dabūt ripu vārtos. Ceru, ka visi puiši saprot, kas mūs gaida Mitiščos."