Kāpēc nosirmojam

Matu nosirmošana agrāk vai vēlāk skar ikvienu cilvēku. Citu varbūt tikai 50–60 gadu vecumā, bet kādu – jau jaunībā, 20–30 gados.

Kāpēc tā notiek un ko lietas labā varam darīt?

Nosirmojot mati zaudē pigmentu

Lai labāk izprastu, kāpēc mats nosirmo, ir nedaudz jāzina tā anatomija.

Mata stiebru veido epidermas bazālā slāņa šūnas keratinocīti, starp kuriem ir iestarpināti melanocīti – šūnas, kas ir atbildīgas par mata pigmentu ražošanu. Melanocītos saražotais pigments melanīns mata stiebrā atrodas mikroskopiskos gaisa pūslīšos un nosaka katra cilvēka matu krāsu. Ir divi pigmentu veidi: eumelanīns un feomelanīns. Ja melanocīti ražo eumelanīnu, mati ir melni vai tumši brūni, ja feomelanīnu – blondi vai rudi.

Mati sāk nosirmot, kad melanocīti pārstāj darboties un ražot pigmentu. Mats aug, bet tas ir balts, bez pigmenta. Pūslīši, kuros atradās pigments, paliek tukši. Tas notiek pats no sevis tāpat kā ļoti daudzi citi procesi organismā: matu izkrišana, ādas un visa ķermeņa novecošana utt.

Matu nosirmošana ir ģenētiski nosacīta

Matu nosirmošana, tāpat kā daudzas citas norises cilvēka organismā, ir ģenētiski ieprogrammēta. Visbiežāk mati nosirmo tāpat, kā kādreiz tas noticis vecākiem vai vecvecākiem. Cilvēks var nosirmot ne tikai 30, bet arī jau 16 gadu vecumā, ja tā bijis viņa tēvam, mātei, vecmāmiņai vai vectētiņam.

Ir dzirdēti mistiski nostāsti, ka cilvēki milzīga stresa iespaidā nosirmo vienā vakarā. Filmās tas ir rādīts, romānos lasīts, bet dzīvē šādu cilvēku redzējusi neesmu. Man ir grūti iedomāties, kā pigments pēkšņi varētu izkrist no mata stiebra. Ja arī ļoti liels stress spētu aizkavēt melanīna veidošanos un jauni mati sāktu augt bez pigmenta, manāmi sirmāks cilvēks varētu kļūt trīs līdz sešu mēnešu laikā, bet ne vienā vakarā. Taču pat ar šādu gadījumu praksē neesmu sastapusies.

Dažiem mati nosirmo nevis vienmērīgi pa visu galvu, bet atsevišķu šķipsnu veidā. Matu nosirmošana pa šķipsnām ir ļoti līdzīga perēkļveida matu izkrišanai. Organismā veidojas antivielas pret melanocītiem, mats neizkrīt, bet nosirmo, un sirmie mati veido šķipsnu. Ne vienmēr, taču ļoti bieži matu nosirmošana pa šķipsnām ir saistīta ar autoimūnām un alerģiskām slimībām, piemēram, bronhiālo astmu, vitiligo (uz ādas veidojas bezpigmenta plankumi).

Kas vēl ietekmē matu pigmenta zudumu

Melanocītu tapšanas procesā piedalās ļoti daudz fermentu. Lai šie fermenti veidotos, nepieciešami dažādi mikroelementi. Ja vajadzīgo mikroelementu trūkst, mati var nosirmot priekšlaicīgi.

Matu nosirmošanu veicina galvenokārt vara deficīts organismā, retāk – kalcija pantotenāta trūkums. Gan varš, gan kalcija pantotenāts ietilpst matu, nagu un ādas veselības uzlabošanai paredzēto vitamīnu pamatsastāvā. Tādējādi, lietojot specifiskos matu stiprināšanai izgatavotos vitamīnus, vienlaikus tiek aizkavēta arī matu nosirmošana.

Kā aizkavēt matu nosirmošanu

Kā izriet no iepriekšteiktā, viena no iespējām ir lietot speciālos matiem, nagiem un ādai domātos vitamīnus. Līdztekus visiem cilvēkam ikdienā nepieciešamajiem vitamīniem un citiem mikroelementiem tie satur specifiskas tieši matu, nagu un ādas veselībai nepieciešamas vielas.

Nevajag uzticēties reklāmas solījumiem, ka tas vai cits preparāts uz visiem laikiem novērsīs matu nosirmošanu. Nav tādu preparātu, kas varētu pasargāt matus no nosirmošanas.

Visdrošākā iespēja izvairīties no sirmiem matiem ir to krāsošana, nekas iedarbīgāks vēl joprojām nav izdomāts. Krāsošana sirmos matus turklāt arī stiprina un padara skaistākus. Nosirmojot pūslīši, kuros atradās pigments melanīns un kuri bija izvietoti pa visu mata stiebru, paliek tukši, un mati kļūst trauslāki. Pūslīšus aizpildot ar krāsu, mati kļūst stingrāki un spīdīgāki.

Lasītākais šobrīd

Uz augšu