Valdības lēmums finansēt Lielās ģildes restaurāciju ir vēsturisks lēmums

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Ministru kabineta šodien pieņemtais lēmums finansēt Lielās ģildes restaurāciju ir vēsturisks, jo līdz ar to sākas kultūras objektu atjaunošanas programmas „Mantojums 2018” īstenošana. Kā zināms, programma paredz visu valsts īpašumā esošo kultūras objektu savešanu kārtībā līdz valsts 100 gadu jubilejai.

Kā uzsver kultūras ministre Helēna Demakova, Lielā ģilde nav tikusi restaurēta kopš 1963. gada. „Latvijas iedzīvotajiem un viesiem ir bijis neērti iet uz tualetēm un foajē, bet garāmgājējus varēja apdraudēt kāds no fasādes nokritis ķieģelis,” līdzšinējo situāciju raksturoja ministre. Gandarījumu par valdības lēmumu pauž arī valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Māris Kaijaks, kura vadībā šis projekts jau tiek strauji virzīts uz priekšu.

Programmu „Mantojums 2018” pēc Helēnas Demakovas iniciatīvas Kultūras ministrija iecerēja pagājušajā gadā, bet tās virzība, īpaši Lielās ģildes, Rakstniecības muzeja, vairāku muzeju reģionos un Jaunā Rīgas teātra, notiek kopš šā gada janvāra.

Kultūras objekti, tostarp pieminekļi, piecpadsmit gadus ir bijuši atstāti novārtā. Kultūras ministrija tos ir apsaimniekojusi acīmredzami neefektīvi, jo to stāvoklis lielākoties ir nožēlojams. Pie izņēmumiem minami tikai daži objekti, piemēram, Rundāles pils, kuras kopumā atzīstamais stāvoklis ir nevis valsts veiksmīgas apsaimniekošanas un nodrošinātu investīciju, bet gan atsevišķu cilvēku personiskā entuziasma nopelns. Kultūras ministrija uzskata, ka ir pienācis pēdējais laiks valdībai no savas puses nodrošināt nacionālas valsts idejai atbilstošus ieguldījumus vēsturiskos kultūras objektos.

Tieši kultūrvides infrastruktūras ieguldījums informācijas sabiedrības un mūžizglītības daudzveidīgo iespēju paplašināšanā ir ļoti nozīmīgs, uz ko norāda arī Kultūras ministrijas izstrādātās jaunās Kultūrpolitikas vadlīnijas „Nacionāla valsts”,” uzsver kultūras ministre.

Uz augšu