Kārtības nodrošināšanā 16.martā tika iesaistīts mazāks policistu skaits nekā pērn, žurnālistiem trešdien pēc visu pasākumu noslēgšanās Rīgas centrā sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis («Vienotība»).
Kozlovskis: 16.martā tika iesaistīti mazāk policistu nekā pērn
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Varu apliecināt, ka šogad kārtības nodrošināšanā bija nodarbināts mazāks policistu skaits nekā pērn, taču konkrētu skaitli nesaukšu,» sacīja ministrs.
Kopumā drošības un tiesībsargājošo iestāžu darbs 16.marta pasākumos esot vērtējams labi. «No šo iestāžu viedokļa, šogad 16.marts aizvadīts cienīgi,» komentēja ministrs.
Gatavošanās kārtības nodrošināšanai ilgusi vairākas nedēļas. Pēc viņa uzsvērtā, rūpīgā gatavošanās uzskatāma par vienu no pasākuma mierīgas norises priekšnoteikumiem. Pozitīvi ir vērtējams Rīgas domes lēmums nodalīt pasākumu vietas, tāpēc neveidojās fiziska konfrontācija. Šo lēmumu nemainīja arī tiesa.
«Šķiet, pirmo reizi ir tā, ka pasākumu laikā ir aizturēta tikai viena persona,» izteicās Kozlovskis.
Skaitliskajā ziņā apmeklētāju šogad nav bijis tik daudz, cik citus gadus.
Jau ziņots, ka leģionāru piemiņas gājienā 16.martā Rīgā trešdien piedalījies vairāk nekā tūkstotis cilvēku, informējusi Valsts policija. Vienīgais gājiena laikā aizturētais bija prokrieviski noskaņotais britu žurnālists Greiems Filipss, kurš aizturēts 16.marta pasākumos Rīgas centrā pēc skaļu saukļu izkliegšanas pie Brīvības pieminekļa ziedu nolikšanas laikā.
Aģentūra BNS novēroja, ka Vecrīgā un Brīvības pieminekļa apkārtnē koncentrēti būtiski policijas spēki, arī specvienība. Brīvības pieminekļa laukums no agra rīta bija norobežots.
Kopumā notika seši pasākumi, kas saistīti ar 16.martu.
Tostarp "Daugavas Vanagi Latvijā" Limbažu nodaļa rīkoja gājienu maršrutā Jāņa baznīca - Brīvības piemineklis. Biedrība "Nacionālo karavīru atbalstam" dalīja bukletus, lai skaidrotu par 1944.gada 16.martā noritējošām latviešu leģionāru kaujām, kā arī Otrā pasaules kara vēsturi. Sapulci rīkoja biedrība "Latvijas Antinacistiskā komiteja" ar mērķi "norādīt uz ""Waffen-SS" noziegumu attaisnošanas bīstamību". To bija atļauts rīkot Bastejkalnā.