Līdz ar sarežģītāku nosacījumu ieviešanu kredītu saņemšanai bankās aktivizējušies tā sauktie kredītu izkārtotāji – tā sabiedrībā sauc darboņus, kas cilvēkiem sola nokārtot aizdevumu, saņem avansu par savu pakalpojumu un pazūd.
Kredītu izkārtotāji – profesionāļi vai blēži? (11)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vienas šādas krāpnieces vārds, ko var atrast interneta mājas lapās ir Diāna Venskusa. Sieviete piesola nokārtot kredītu bankā, par pakalpojumu pieprasa naudu un, kad to saņem, pazūd. Šādā veidā viņa ir apkrāpusi vismaz deviņpadsmit cilvēkus, un patlaban ir ierosināta krimināllieta. Arī Juris Ķuzulis ir iekritis krāpnieces lamatās. Attīstot savu uzņēmējdarbību, J. Ķuzulis kredītiestādē vēlējās paņemt kredītu, taču uzņēmuma mazā stāža dēļ aizdevums tika atteikts. Lai risinātu situāciju, viņš nolēma internetā izvietot reklāmu ar lūgumu palīdzēt nokārtot kredītu. "Atsaucās vairāki, taču man vispieņemamākie bija Diānas nosacījumi," teic J. Ķuzulis. Telefonsarunā Diāna aicināja uzņēmēju tikties klātienē kafejnīcā un izrunāt visus nosacījumus. Tikšanās laikā sieviete pavēstīja, ka par savu pakalpojumu vēlas saņemt 710 latus, kam uzņēmējs arī piekrita. Taču pēc saņemtās naudas sieviete pazuda. "Viņa vairs neatbildēja uz maniem zvaniem un arī uz īsziņām," saka cietušais. Interesanti ir tas, ka Diāna, lai radītu lielāku ticamību, ar saviem klientiem noslēdza pat līgumus. "Tas bija viens no aspektiem, kas lika man viņai noticēt," teic Juris, piebilstot, ka šobrīd ir ierosināta krimināllieta un viņš, tāpat kā citi, ar nepacietību gaida, kas būs turpmāk.
Tikmēr Valsts policijas preses un sabiedrisko attiecību biroja preses nodaļas vecākais inspektors Aigars Bērziņš stāsta, ka Rīgā pērn un šogad cilvēki nav vērsušies ar iesniegumiem par šādiem krāpnieciskiem gadījumiem, taču "tas nenozīmē, ka problēmu nav". "Esam saņēmuši vairākus iesniegumus no bankām par to, ka privātpersonas vilto dokumentus, lai dabūtu kredītu. Izmeklēšanas laikā noskaidrojās, ka šie cilvēki ir izmantojuši tā saucamo kredītu izkārtotāju palīdzību," atzīmē policijas pārstāvis.
Kā atšķirt kredītu izkārtotāju no kredītu brokera?
Jāteic, ka Latvijā darbojas arī kredītu brokeri, kas tik tiešām palīdz cilvēkiem nokārtot aizdevumus bankās. Taču atšķirībā no izkārtotājiem brokeri nevilto dokumentus un visu panāk likumīgā ceļā. Pēc SIA "Droši" valdes locekļa, kredītu brokera Edgara Letinska teiktā, situāciju ir daudz un tās ir dažādas, kāpēc cilvēki vēršas pie starpniekiem pēc palīdzības nokārtot aizdevumu bankā. Vienam nav laika darīt to pašam, citam ir nepieciešama plašāka informācija par to, kura banka viņam varētu piedāvāt izdevīgākus kredīta nosacījumus. Gan kredītu izkārtotāji, gan arī kredītu brokeri sola saviem klientiem palīdzēt saņemt aizdevumu, taču, kā saka E. Letinskis, starpība ir tāda, ka kredītu brokeris nekad avansā neprasīs naudu (nauda ir jāmaksā tikai tad, kad saņemts aizdevums), tikšanās vieta nebūs kafejnīca, bet gan brokera birojs, kā arī firmām, kurās darbojas kredītu brokeri, ir savas interneta mājaslapas un biroja telefona numuri.
Iespējams, ja kredītu brokeriem būtu nepieciešama licence savai darbībai, tad mazāk cilvēku uzķertos uz krāpnieku piedāvājumiem. Tad pirms sadarbības ar konkrētu cilvēku varētu prasīt uzrādīt licenci.
Diemžēl kredītu brokerus Latvijā neviens neuzrauga. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāve Ieva Upleja skaidro, ka kredītu brokeru licencēšanu vai to darbības pieskatīšanu no valsts iestāžu puses neprasa ES direktīvas, līdz ar to arī Latvijā šis darbības veids netiek uzraudzīts. Viņa piebilst, ka valstiski uzraudzītas tiek tikai tās finanšu iestādes, kuras no personām piesaista naudu, kā, piemēram, bankas. "Ja kāds ir piekrāpts, saņemot šādas konsultācijas, tad ar attiecīgu iesniegumu jāvēršas policijā," teic FKTK pārstāve.
Nevēlas pildīt likuma normas
Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki paļaujas uz kredītu izkārtotājiem, ir nevēlēšanās pildīt likuma normas, piemēram, kredītu vēlas dabūt bez Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izziņas, saka Edgars Letinskis. Taču tas nav risinājums un, ja banka personīgi ir atteikusi izsniegt kredītu, tad nav iemesla ticēt, ka kredītu izkārtotājs to varēs nokārtot.
"Lētticīgajiem cilvēkiem mēs ieteiktu rūpīgi izvērtēt riskus, ar ko saistās, piemēram, VID izziņu viltošana. Pirmkārt, ir iespējama krimināllietas ierosināšana. Otrkārt, viltojot dokumentus, klients sabojā savu kredītvēsturi un diez vai kāda banka turpmāk izsniegs šai personai aizdevumu," norāda Nordea bankas operacionālo risku vadītāja Ineta Eglīte. Kopš laika, kad tika ieviestas VID izziņas, Nordea banka ir saskārusies ar vairākiem krāpnieciskiem gadījumiem un ar klientiem, kuri negribējuši pildīt likuma normas. Tikmēr "Hansabankas" Privātpersonu kreditēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš, runājot par kredītu izkārtotājiem, saka: "Ja cilvēks vēlas būvēt māju, viņš dodas pie arhitekta, kuru, visticamāk, kāds paziņa viņam ir ieteicis. Ja cilvēks ir saslimis, viņš dodas pie ārsta, kuram uzticas. Cilvēks neuztic pirmajam uz ielas satiktajam garāmgājējam savas mājas izveidi vai savu veselību. Kāpēc tas būtu jādara ar savu naudu?""Hansabankas" pārstāvis atzīmē, ka Latvijas komercbankas izsniedz aizdevumus ar saprotamiem un pieejamiem nosacījumiem. "Spēles nosacījumi visiem, kas nodarbojas ar aizdevumu izsniegšanu, šobrīd ir vienādi, tāpēc solījumi izkārtot aizdevumus, piemēram, bez likuma normu ievērošanas, ir uzskatāmi par šaubīgiem," teic D. Kalniņš.