Lai pasargātu Rīgas pils mūri no neatgriezeniskas termiskas bojāšanas, Lāčplēša dienā 11.novembrī iedzīvotāji tiek aicināti svecītes novietot pašvaldības ierādītajās vietās Daugavmalā, nevis pils apkārtmūrī, pavēstīja «Valsts nekustamo īpašumu» (VNĪ) komunikācijas projektu vadītāja Ieva Lapsa.
Viņa informēja, ka veikta gandrīz visa pret publisko ārtelpu vērstā Rīgas pils apkārtmūra restaurācija gandrīz 280 metru garumā un aptuveni 950 kvadrātmetru platībā.
Spraugu starp ķieģeļiem vairs nav,
un svecītes starp tiem ievietot vairs nav iespējams. Tās nav ieteicams likt arī uz mūra izvirzītajām daļām, jo tā būtiski tiktu bojāts apkārtmūris.
Svecīšu izdedži un liesmu karstums rada mūra vēsturisko ķieģeļu neatgriezenisku termisku bojāšanu, paskaidro VNĪ, uzsverot, ka priekšlikums svecītes izvietot Rīgas domes ierādītajās vietās atstatus no mūra
ļautu pilnībā saglabāt svecīšu likšanas tradīciju,
vienlaikus nodrošinot gan vēsturiskā mūra aizsardzību, gan sveču tauku novākšanu pēc svētkiem.
Pēc «Arhitektoniskās izpētes grupas» arhitekta Artūra Lapiņa izstrādātā projekta konservācijas darbu laikā attīrīta mūra virskārta, tā apstrādāta ar biocīdu, atjaunoti zudušie vai bojātie ķieģeļi. Lai novērstu mitruma iekļūšanu mūra iekšienē, atjaunots arī šuvojums. Kamēr laika apstākļi ļauj, Rīgas pils kompleksa apkārtmūra atjaunošanas darbi turpinās Pils laukuma pusē, kur arī tie tuvojas nobeigumam.
Rīgas pils kompleksa apkārtmūris Daugavas un Vanšu tilta pusē izbūvēts kā Pils dārza žogs 19.gadsimta pēdējā ceturksnī. Tā projektu 1874.gadā izstrādājis guberņas arhitekts Jūlijs Hāgens, daļēji pārbūvējot arī bijušā Horna bastiona ārsienu. Apkārtmūris veidots no dzelteniem karbonātmāla ķieģeļiem krusta sējumā, ar šūnakmens cokolu, kaļķu javā.
