Atklās Kokļu būves centru

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Pirmdien, 19. jūnijā, Graudu ielā 59, Rīgā tiks atklāts Kokļu būves centrs. Sarīkojums, ko apmeklēs arī kultūras ministre Helēna Demakova, sāksies plkst. 16.30.

Latvijā kokli spēlē ap 500 mūziķu. Profesionālās mūzikas izglītības sistēmā to var apgūt no bērnu mūzikas skolām līdz pat augstskolām. Koklētāju ansambļu darbība Latvijā ieņem būtisku vietu citu tautas mākslas kolektīvu vidū. Kopš 1970. gada tie ir pastāvīgi Dziesmu svētku dalībnieki.

Koklētāji ir vienīgie instrumentālās mūzikas pārstāvji, kuru instrumentu izgatavo tikai Latvijā un kura būve ir uzskatāma par nemateriālās kultūras vērtību. Jau 10 gadus daudzstīgu kokles gatavojis un visus 500 esošos instrumentus remontējis tikai viens meistars - Imants Robežnieks.

Vajadzība pēc instrumentiem tostarp strauji pieaugusi - 2005. gada maijā rindā pēc jauniem instrumentiem bija 59 pasūtītāji, bet slēdžus gaidīja ap 70 kokļu. Gada laikā esošajā situācijā iespējams izgatavot ne vairāk kā 12 kokles. Jauna kokle jāgaida vismaz piecus gadus. Tas paralizē mūzikas skolu kokles klašu darbu, kā arī apdraud koklētāju ansambļu dalību Dziesmu svētkos un nozares pastāvēšanu vispār.

Lai risinātu kritisko situāciju kokļu būvē, 2005. gada 26. maijā Kultūras ministrijā notika sanāksme, kurā piedalījās kultūras ministre Helēna Demakova, valsts aģentūras „Tautas mākslas centrs” (TMC) direktore Anna Jansone, Rīgas domes Kultūras pārvaldes (RDKP) priekšniece Diāna Čivle, Valsts kultūrizglītības centra speciāliste Lolita Detlava un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas lektore, Kokļu mūzikas projekta mākslinieciskā vadītāja XXIII un XXII Vispārējos latviešu dziesmu svētkos un Dziesmu un deju svētkos Rīgai 800, Latvijas Koklētāju biedrības valdes locekle Māra Vanaga.

Sanāksmē kultūras ministre ierosināja kopīgi veidot tālākizglītības programmu „Eksperimentālais kokļu būves centrs” kā sadarbības projektu starp TMC un RDKP. Projekta mērķis ir likvidēt krīzes situāciju kokļu būvē un nodrošināt kokļu būves tradīciju pārmantojamības procesu un tās dokumentēšanu, uzdevumi - izveidot un aprīkot kokļu būves darbnīcu, piesaistīt un apmācīt vismaz divus mācekļus, kā arī dokumentēt kokļu būves un spēles attīstības procesus.

TMC apņēmās nodrošināt projekta saturisko pusi, tas ir, mācību procesu – meistara atalgojumu, mācekļu stipendijas, savukārt RDKP - nodrošināt mācībām nepieciešamās telpas.

TMC tika izstrādāts sadarbības līgums un pērn 2. septembrī nosūtīts RDKP izskatīšanai. 2005. gada 26. oktobrī tika parakstīts sadarbības līgums starp valsts aģentūru „Tautas mākslas centrs” un Rīgas domes Kultūras pārvaldi par sadarbību tālākizglītības programmas Eksperimentālais kokļu būves centrs nodrošināšanā un īstenošanā.

Tālākizglītības programma Eksperimentālais kokļu būves centrs savu darbību sāka 2005. gada 1. oktobrī, un tās ietvaros notika divu mācekļu apmācība iepriekšējās darbnīcas telpās Brīvības ielā 206, taču šo telpu nepiemērotības dēļ projekta pilnvērtīga realizācija nebija iespējama.

Novembrī tika atrastas piemērotas telpas Graudu ielā 59. Tika izstrādāta un 2005. gada 20. decembrī parakstīta papildus vienošanās minētajam sadarbības līgumam.

Tā kā piedāvātās telpas nebija lietošanas kārtībā, tika izstrādāti un iesniegti RDKP priekšlikumi par nepieciešamajiem priekšdarbiem telpu Graudu ielā 59 (54,3 m2 platībā) sagatavošanai tālākizglītības programmas Eksperimentālais kokļu būves centrs realizācijai. RDKP izstrādāja telpu sagatavošanas izmaksu tāmi. Šā gada janvārī tika meklēti līdzekļi tālākizglītības programmas Eksperimentālais kokļu būves centrs realizācijai paredzēto telpu Graudu ielā 59 sakārtošanai. Februārī sagatavošanas izmaksas apņēmās segt Rīgas dome. RDKP izsludināja konkursu par remontdarbu veikšanu.

Remontdarbi tika pabeigti 15. jūnijā.

Uz augšu