Sabiedriski aktīvā juriste Ieva Brante šodien, 16.martā, leģionāru piemiņas dienā, rīkos divus piketus - iepretim Vācijas un Krievijas vēstniecībām, lai lielvalstīm atgādinātu par noziegumiem pret Latviju Otrā pasaules kara laikā.
Tiešraide: Piketē pie Krievijas un Vācijas vēstniecībām Rīgā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirmais pikets no plkst. 9 līdz plkst. 9.30 norisināsies Antonijas ielā 2, iepretim Krievijas Federācijas vēstniecībai. Kā mērķi Brante norādījusi - «atgādināt Krievijai par nodarītiem noziegumiem pret Latviju Otrā pasaules kara laikā».
Otrs pikets ar analoģisku mērķi - «atgādināt Vācijai par nodarītiem noziegumiem pret Latviju Otrā pasaules kara laikā» - notiks no plkst. 9.30 līdz plkst. 10 Rīgā, Raiņa bulvārī 13, iepretim Vācijas vēstniecībai.
Katrā no piketiem organizatore iecerējusi pulcēt 50 dalībniekus.
Paziņojumā par piketiem medijiem Brante atsaucas uz 1998.gada 29.oktobrī Latvijas 6. Saeimas pieņemto deklarāciju «Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā». Viņa citē tajā teikto:
«Okupācijas režīmi pieļāva daudzkārtējus starptautisko tiesību normu un cilvēktiesību pārkāpumus un pat kara noziegumus pret Latvijas tautu.
Abas okupācijas varas pārkāpa 1907.gada IV Hāgas konvenciju par sauszemes kara likumiem un paražām, kas aizliedz valsts iedzīvotāju mobilizāciju okupētājvalsts armijā vai iesaistīšanu pusmilitāros darbos (konvencijas 52. pants).
Abas okupācijas varas iesauca okupētās Latvijas pilsoņus savos bruņotajos spēkos un iesaistīja dažādos pusmilitārajos formējumos.
Par izvairīšanos draudēja ieslodzīšana koncentrācijas nometnēs vai nāves sods.
Rezultātā Latvijas pilsoņiem nācās Otrā pasaules kara laikā karot citam pret citu.
Piespiedu atrašanās PSRS bruņoto spēku rindās netiek uzskatīta par Staļina asiņainā režīma atbalstīšanu, turpretī piespiedu atrašanos to latviešu leģionāru rindās, kuri karoja Vācijas bruņoto spēku sastāvā, šobrīd zināmi politiskie demagogi traktē kā Vācijas fašistiskā režīma atbalstīšanu, lai gan latviešu leģiona iekļaušana «Waffen SS» sastāvā nekādā ziņā nebija atkarīga no Latvijas pilsoņiem.»
«Arī šogad Vācijai un Krievijai atgādināsim par noziegumiem pret Latviju 2. pasaules kara laikā. Kādēļ to darīt 16. martā? Jo tieši Latviešu leģiona izveide ir tam apliecinājums,» savu viedokli pauž Brante.
Piketos piedalīsies arī dzejniece Liāna Langa.
«Valsts līmenī leģionāru likteņa un Otrā pasaules kara notikumi jāskaidro vairāk. Nav pieņemama situācija, ka politiskā vara norobežojas no leģionāriem un pašas pieņemtās deklarācijas «Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā».
Došos piketēt, jo mūsu attieksmei pret leģionāriem un Latvijas valsts jaunāko laiku vēsturi ir jābūt taisnīgai un atbilstīgai demokrātiskai iekārtai,»
savu redzējumu pauž dzejniece.
Jau vēstīts, ka Rīgas domē ir pieteikti tradicionālie 16.marta - leģionāru piemiņas dienas - pasākumi.
No plkst. 7 līdz 13 sapulci otrpus Brīvības pieminekļa laukumam rīkos biedrība «Nacionālo karavīru atbalstam». Iecerēts, ka tajā piedalīsies 30 cilvēki, un kā pasākuma mērķis norādīts «atgādināt par 1944.gada 16.martā noritējušajām Latviešu leģiona kaujām un skaidrot Latvijas un Latviešu leģiona Otrā pasaules kara vēsturi garāmejošiem interesentiem».
Savukārt divas stundas vēlāk, no plkst. 9 līdz 15, sapulci-piketu teritorijā pie Bastejkalna rīkos biedrība «Latvijas Antinacistiskā komiteja».
Tikmēr no plkst. 11 līdz 13 gājienu maršrutā Jāņa baznīca-Skārņu iela-Kaļķu iela-Brīvības piemineklis pieteikusi biedrība «Daugavas Vanagi Latvijā Limbažu nodaļa». Organizācijas mērķis ir ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa. Iecerēts, ka tajā piedalīsies 100 personas.
Šie pasākumi ar analoģiskiem mērķiem pašvaldībā tika pieteikti arī pērn.