Vladislavs Grišins, kuram 2007. gadā tiek atzīmēta 70. jubileja, dzimis 1937. gada 2. aprīlī. Viņa pirmā saskare ar mākslu notika J.Skuča vadītajā Bērnu mākslas studijā Rīgas Pionieru pilī. Tad sekoja darbs gleznotāja un restauratora L.Rešetova studijā un mācības Latvijas Mākslas akadēmijā, kura tika absolvēta 1965. gadā, iegūstot mākslinieka diplomu grafikas specialitātē. Pēc augstskolas beigšanas mākslinieks sāka regulāri piedalīties izstādēs.

V.Grišins ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1976. gada. Viņš ir sarīkojis personālizstādes Arhitektu namā (1988.), "Rīgas galerijā" (1994., 1996.), galerijā "Daugava" (2006.). Kopš 1988.gada V.Grišins strādā par pasniedzēju Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes Tēlotājmākslas katedrā, kur pasniedz zīmēšanu, gleznošanu un grafikas tehnikas.

Mākslinieka radošo darbību raksturo tēmas, tehnikas un rokraksta viengabalainība. Vēl studiju gados — 1964. gadā brīvās prakses laikā nokļūstot Ventspilī un pirmoreiz satiekoties ar jūru, kuģiem, ostu un piekrasti — šie iespaidi bija tik spēcīgi, ka Latvijas piekrastes atainojums ir kļuvis par vienu no galvenajām tēmām viņa mākslā. V.Grišins jūrmalā ir radījis neskaitāmas skices un zīmējumus, kuri vēlāk izmantoti litogrāfijās, ofortos un visbiežāk lietotajā — iemīļotajā akvatintas tehnikā, kurai viņš pievērsies 1983. gadā.

Jau pašos pirmajos darbos parādās V.Grišinam raksturīgais — tas ir ļoti vispārināts dabas tēls, kurā akcentēta ģeometriska uzbūve, dažādu formu kopojums un attiecības. Mākslinieks saka: "Skatoties uz jūru, debesīm, zemes vai sienas virsmu, man vienmēr radās vēlēšanās sadalīt šo nepārtrauktības ķēdi un uzbūvēt savai ritmiskajai intonācijai paļautu telpu." Šī iemesla dēļ V.Grišina darbos vienmēr notiek virtuoza balansēšana starp "dabas iespaidiem un mākslas tēliem". Personālizstādei Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā atlasīti vairāk nekā 50 estampi, radīti laika posmā no 1985. līdz 2007.gadam. Šī grafikas kolekcija dod iespēju izsekot ne vien tam, cik daudzveidīgi mākslinieks ar kvadrātu, trapeču, trijstūru kombinācijām ir radījis variācijas par sev tik tuvo kuģa, mola, jūras un krasta tēmu, bet arī tehniskā izpildījuma savdabībai.

V.Grišins vienmēr lielu vērību pievērš materiālam — papīram, cinka platei, tās stāvoklim, kvalitātei un pat defektiem — skrambiņām un švīkām. Akvatintas tehnikā katrs plates virsmas bojājums ir īpaši redzams, un Vladislava Grišina kā īstena meistara rokās materiāla dabiskās nepilnības nereti kļūst par efektīvu izteiksmes līdzekli — zīmīgu detaļu vai par mazu elementu — pieskārienu, kas visam darbam piešķir vēl bagātākas vizuālās iespējas.