Enerģētiku velk Krievijas virzienā (26)

Latvijas rosīšanos energoapgādes jomā ar bažām uzlūko gan kaimiņi igauņi un lietuvieši, gan ES institūcijas un eksperti. Vēl nesen dažos ES izdevumos izskanējušas norādes, ka Latvijā politika atrodas pārāk tuvu biznesam, bet bizness – pārāk tuvu Krievijai. Jāpiebilst, ka Igaunija savus enerģētikas jautājumus risina ar plāniem modernizēt degakmens elektroenerģijas rūpnīcu un starpsavienojuma ar Somiju veidošanu.

Lietuva savukārt naskāk ķērusies pie naftas blakusproduktu izmantošanas enerģijas ražošanai, pirms vēl tiek uzbūvēta jaunā AES. Tiek risināts jautājums arī par starpsavienojuma Lietuva–Polija veidošanu.

Šogad valdībai ir jāizlemj, kādu elektrostaciju – gāzes vai cietā kurināmā – celt. Gala lēmums arī parādīs politisko samēru un ietekmi Latvijā.

Līdz ar Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanu 2009. – 2010. gadā Latvijā var veidoties elektroenerģijas bads. Elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora analītiķu aprēķini rāda, ka Latvijā elektroenerģijas patēriņa maksimālā slodze pieaugs no 1474 MW (megavatiem) pērn līdz 1600 MW 2010. gadā. Tiesa, Latvijā uzstādītās elektrostaciju jaudas ir 2184 MW, taču, tā kā lielākā daļa jaudas nāk no Daugavas hidroelektrostacijām (HES), izņemot palu laiku pavasarī – četras līdz sešas nedēļas gadā –, pārējā laikā jau šobrīd ir jaudas deficīts 200 – 700 MW, ko nosedz ar importu. Tātad šobrīd ik gadu Latvija importē ne mazāk kā 30% no elektroenerģijas.

Diskusijas par Latvijas apgādi ar energoresursiem – gan elektrības, gan siltuma ražošanai – sākušās jau 2004. gadā, līdz ar valsts iestāšanos ES. Viens no pirmajiem stratēģiskajiem dokumentiem tapis 2006. gadā – "Baltijas valstu enerģētikas stratēģija". Tajā Igaunija, Latvija un Lietuva vienojās par savu enerģētikas tīklu iekļaušanu Ziemeļeiropas un Centrāleiropas energoapgādes tīklos, plašāku atjaunojamo energoresursu – koksnes, atkritumu, vēja, ūdens u. c. – izmantošanu, kā arī jaunas atomelektrostacijas būvniecību.

Vienlaikus savu tā saukto Zaļo grāmatu izstrādā arī Eiropas Komisija, nosakot, ka ES jānodrošina stabilas enerģijas piegādes, jāmazina atkarība no monopolistiem, jāpievēršas enerģijas ražošanai no atjaunojamajiem resursiem un jāsamazina CO2 izmeši, tādējādi mazinot ietekmi uz globālo sasilšanu.

Gan Baltijas valstu vienošanos, gan EK izvirzītos uzdevumus Latvija tālāk veiksmīgi iestrādāja 2006. gadā tapušajās "Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2007. – 2016. gadam". Šis ir dokuments, uz kuru, izskatot dokumentus par valsts apgādi ar elektroenerģiju, atsaucas valdība. Jāpiebilst, ka dokumentu parakstījis bijušais ekonomikas ministrs, tagadējais opozicionārs Aigars Štokenbergs.

2007. gada plāns – energoneatkarība

Kādu enerģētikas nākotni mums paredz šis dokuments? Galvenais uzsvars tajā likts uz Latvijas enerģētikas tirgus dažādošanu, mazinot atkarību no Krievijas gāzes un pārējo energoresursu piegādēm. Dokumenta sākumdaļā aplūkotas Latvijas iespējas nodrošināt sevi ar vietējiem energoresursiem. Latvija desmit gadu laikā jau palielinājusi savu energoresursu izmantošanu, palielinot tās daļu kopējā energoapgādē no 28% (1996. g.) līdz 36% (2004. g.). Tomēr pastāv vēl neapgūtas iespējas, kuras izmantojot var mazināt energoatkarību no importa.

Pirmkārt – koksne, ko Latvija gadā var saražot sešu līdz 11 miljonu kubikmetru apjomā, no tās saražojot 44 līdz 82 PJ (Peta džoulu) enerģijas. To gan pamatā izmanto siltumapgādē, taču vienlaikus ar siltuma ražošanu tā sauktajās koģenerācijas iekārtās to var izmantot arī elektroenerģijas ražošanai.

Nākamais – salmi un lauksaimnieciskās ražošanas blakusprodukti. Ik gadu Latvijā saražo 150 – 170 tonnas salmu, no kuriem var iegūt 2,2 PJ enerģijas. Piemetināts, ka enerģijas ražošanai it labi var izmantot arī biodīzeļdegvielas ražošanas blakusproduktus.

Plašāku HES attīstību dokuments neparedz, norādot, ka pietiek ar jau esošajām Daugavas HES un 149 (2004. gada dati) mazajām HES. Tās gan vajadzētu modernizēt, par 10 – 20% palielinot jaudas.

Vēja enerģija ir vēl viens veids, kā uzlabot Latvijas energoapgādi. Patlaban Latvijā uzstādīto vēja ģeneratoru jauda ir 26,9 MW, taču to varētu palielināt, uzbūvējot jūrā vēja energoparku. Tiesa, šim enerģijas piegādes veidam gan ir mīnusi, jo vējš un līdz ar to – elektrības ražošana nav pastāvīga.

Kā iespēja energonodrošinājumā piemetināta saules enerģija. To lieliski var izmantot no aprīļa līdz septembrim. No sadzīves atkritumiem, tos sadedzinot, var saražot 4,5 PJ enerģijas. Biogāze var palielināt energoneatkarību par 2 PJ ik gadu. Pieminēta arī kūdra, un to enerģētikā varētu izmantot 230 miljonus tonnu, saražojot 2387 PJ enerģijas. Tiesa, kūdra gan rada pārmēru lielu CO2 izmešu daudzumu.

Ar pašu zemē iegūtajiem atjaunojamajiem energoresursiem Latvijā jau 2010. gadā varētu nodrošināt pusi (49,3%) no nepieciešamās elektroenerģijas, pārējo var iegūt no fosilajiem jeb neatjaunojamiem energoresursiem. Lai panāktu mērķi – 100% pašnodrošinājums ar energoresursiem –, jāattīsta koģenerācijas stacijas. Tas ir, kopā ar siltumu jāražo arī elektrība, kas dotu papildu 550 MW1.

Dokumentā teikts: "Valdības politikas mērķis ir panākt balansu starp elektroenerģijas pieprasījumu un piegādes potenciālu no Latvijas elektrostacijām 2011. – 2012. gadā. Šī mērķa sasniegšanai maksimāli tiks veicināti enerģijas efektīvas izmantošanas pasākumi un piegādes no elektrostacijām, kuras izmanto vietējo kurināmo un atjaunojamos enerģijas resursus augstas efektivitātes koģenerācijas ciklā. Atlikusī nepieciešamā piegādes jaudu daļa tiks diversificēta uz citiem fosilā kurināmā veidiem, lai novērstu dabas gāzes pārmērīgu dominēšanu."

Lai sevi pilnībā nodrošinātu ar elektroenerģiju, viens no uzdevumiem ir 350 – 400 MW jaudas cietā kurināmā stacijas izbūve, kur izmantot ogles kombinācijā ar atjaunojamajiem resursiem – koksni, kūdru un citu biomasu.

Dokumentā gan nav veikti gala aprēķini, tieši cik megavatu jaudas Latvija gadā var saražot no saviem resursiem (vēja, biogāzes, HES, koģenerācija), kā arī papildus izbūvējot cietā kurināmā staciju. Taču pat nespeciālistam, izlasot dokumentu, rodas iespaids – prognozēto jaudu iztrūkumu līdz 700 MW var nosegt, nebūvējot gāzes elektrostaciju.

Pamatnostādnēs pieminēta arī starpsavienojumu (elektrības kabeļu) veidošana starp Latviju un Zviedriju, kas garantētu enerģijas apmaiņu ar Skandināvijas valstīm. Tas ir – Latvija pārdod enerģiju Zviedrijai, kad tai tās trūkst, un otrādi.

Pieminēta arī jaunā Ignalinas AES, taču tā laika enerģētikas politikas veidotāji uz to pārmēru nepaļaujas. Un pareizi darīja, jo šīs AES būvniecības plāni atlikti jau uz 2025. gadu.

2008. gada plāns – energoatkarība

Neilgi pēc pamatnostādņu apstiprināšanas pērn Latvijā radās jauna ideja – vislabākais, lētākais un videi mazkaitīgākais veids, kā sevi nodrošināt ar enerģiju, ir gāzes elektrostacijas būvniecība. Krievija, lūk, spēj Latviju nodrošināt ar pastāvīgām gāzes piegādēm, to lieliski iespējams uzkrāt Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, un tālāk tās pārveidošana par elektroenerģiju esot elementāri atrisināma ar gāzes elektrostacijas izbūvi. Šajā projektā ar finansējumu piedalītos "Latvenergo" un, protams, arī valsts. Kopējās izmaksas – ap pusmiljardu latu.

Tādējādi marta sākumā valdībā izskatītajos Ekonomikas ministrijas ziņojumos norādīts, ka labākais veids, kā izkļūt no elektroenerģijas bada, būtu dabas gāzes elektrostacijas izbūve līdz 2014. gadam un cietā kurināmā elektrostacijas celtniecība pēc 2015. gada.

Tiesa, izpētot dokumentus un viedokļus šajā jautājumā, tā arī nav skaidrs, tieši cik liels bāzes jaudu iztrūkums Latvijā būs 2012. gadā – 300, 400 vai 700 MW. Tāpat nav īsti skaidrs, vai, aprēķinot šos skaitļus, tiek ņemti vērā iepriekšējie valdības plāni energoefektivitātes uzlabošanā.

Jāteic, ka dabas gāzes stacijas būvniecības plāni aizvien skaļāk izskan pēc tam, kad ekonomikas ministra amatu atstāja Jurijs Strods no "TB"/LNNK, viņa vietu ieņemot partijas biedram Kasparam Gerhardam.

Publiskās sarunās K. Gerhards gan uzsver, ka valdība pagaidām pieņēmusi tikai lēmumu par jaunu enerģijas bāzes jaudu radīšanu Latvijā. Kā tās tiks radītas – ar gāzes vai cietā kurināmā palīdzību, pagaidām neesot zināms. Tikšot izsludināts konkurss, un valdība vērtēšot, kāds projekts valstij izdevīgāks. Tiesa, kāds būs konkursa nolikums, nav zināms.

Vaicāts par iepriekšējiem plāniem Latvijas energoneatkarību vairot ar atjaunojamajiem resursiem, K. Gerhards teic: "Abām rokām esmu par šo resursu izmantošanu." Taču pēc tam seko piebilde – vēja enerģija ir nestabila, mazos HES tālāk attīstīt nebūtu vēlams, biomasa – nedroša un nepietiekamā daudzumā. Turklāt – enerģijas ražošana no šiem resursiem esot dārga un diezin vai tā būšot videi draudzīga. Viņš uzskata – energodrošību var garantēt tikai stabilas enerģijas piegādes no stabiliem energopiegādātājiem.

Vienlaikus tēvzemiešu ekonomikas ministrs joprojām strādā, kā mēdz teikt, visās frontēs. Dodas uz Jelgavu pētīt koģenerācijas stacijas, viņš ir gatavs apspriesties ar Liepājas un Ventspils pašvaldību pārstāvjiem par ogļu stacijas būvniecību vienas vai otras pilsētas pievārtē. Šīs nedēļas nogalē viņš dodas uz Zviedriju apspriesties par starpsavienojuma kabeļa izveidi.

No otras puses, ne mazāk aktīvi enerģijas jautājumā iesaistījušies Tautas partijas biedri. Vēl 11. martā valdība, pieņemot lēmumu par jaunu bāzes jaudu ieviešanu, lēma sekmēt cietā kurināmā elektrostacijas projekta lietderību. Nedēļu vēlāk, kā ziņo laikraksts "Diena", ar finanšu ministra un tautpartijieša Ata Slaktera gādību lēmumā par bāzes jaudu palielināšanu ar, iespējams, ogļu stacijas palīdzību, vārds "sekmēt" aizstāts ar "izvērtēt (..) lietderību". Turklāt lēmuma punkts, kas paredz priekšprojekta izstrādi ogļu elektrostacijas savienošanai ar Zviedriju, vispār svītrots.

***

Gāzes elektrostacija

Priekšrocības

- īss būvniecības laiks (2 – 3 gadi)

- zemi kapitālieguldījumi

- zemas ekspluatācijas izmaksas

- augsta energoietilpība

- mazāks kaitīgums videi

Trūkumi

- gāzes cenas piesaiste naftas cenai, kas strauji pieaug, nav prognozējama

- pilnīga atkarība no Krievijas "Gazprom"

***

Cietā kurināmā elektrostacijas

Priekšrocības

- ilgs kalpošanas laiks, pieejamas jaunas videi mazāk kaitīgas tehnoloģijas

- izmantojama gan Latvijā pieejamā biomasa (koksne), gan ogles

- ogles ir pasaulē izplatīts un plaši pieejams resurss

- ogles ir viegli transportējamas un uzkrājamas

- ogļu cena ir prognozējama, zemāka nekā gāzei un mazāk atkarīga no naftas cenas svārstībām

- Latvijas enerģētika nebūtu atkarīga no Krievijas politikas

- izdedžus var izmantot ceļu būvē, būvniecībā u. c.

Trūkumi

- elektrostacijas būvniecība prasa ilgāku laiku (4 – 5 gadus)

- lielāki kapitālieguldījumi

- vairāk kaitīgo izmešu nekā gāzes stacijai

- sarežģīta vietas izvēle un sabiedriskās apspriešanas procedūra

- izdedžu izmantošanas problēmas

***

Enerģētikas politikas ietekmē:

- pašnodrošinājuma līmenim ar elektroenerģiju 2012. gadā jāsasniedz 80%, 2016. gadā – 100%, kam nepieciešams Latvijā ieviest ne mazāk kā 700 MW jaunu jaudu, tajā skaitā cieto kurināmo izmantojošu elektrostaciju ar jaudu 400 MW;

- vietējo energoresursu izmantošanai jāpieaug no 65 PJ (Peta džouliem) līdz 82 PJ 2016. gadā, kas enerģijas resursu struktūrā veidos pašnodrošinājumu vismaz 37% līmenī;

- valsts elektroenerģijas patēriņā piegādes jānodrošina ar atjaunojamajiem avotiem 49,3% apjomā 2010. gadā;

- jāsamazina enerģijas izmantošanas intensitāte;

- līdz 2016. gadam Latvijas lielākajās pilsētās jāveido koģenerācijas stacijas (kas ražo gan siltumu, gan elektrību) ar kopējo siltumslodzi 300 MW, pārējās pilsētās jāapgūst koģenerācijas potenciāls ar kopējo siltumslodzi 100 MW;

- līdz 2020. gadam jāsamazina siltumenerģijas patēriņš ēkās no 220 – 250 kWh/m2 (kilovatstundām uz kubikmetru) gadā līdz 150 kWh/m2 gadā;

- siltumenerģijas ražošanas iekārtu efektivitātes līmenis līdz 2016. gadam jāpaaugstina no 68% līdz 80 – 90%, siltumenerģijas zudumi pārvades un sadales tīklos jāsamazina no 17% līdz 14%.

Pamatnostādņu īstenošanai nepieciešami 1,236 miljardi latu, ko iegūst no ES struktūrfondu, valsts budžeta, privātajiem un pašvaldību līdzekļiem.

***

ES enerģētikas pamatnostādnes

- Jāliberalizē gāzes un enerģijas tirgus, lai izvairītos no monopoluzņēmumu diktāta.

- Enerģijas iegūšana no atjaunojamiem energoresursiem 2020. gadā – 20% apmērā.

- Siltumnīcas efektu radošo izmešu daudzums 2020. gadā jāsamazina par 20%.

***

Latvijas enerģētikas politikas 2007. – 2016. gadam pamatprincipi

- Latvijas enerģētikas politika atbilst Eiropas Savienības jaunajai enerģētikas politikai.

- Energoapgādes drošības pamatā ir enerģijas resursu avotu un piegāžu dažādošana un pašnodrošinājuma paaugstināšana.

- Latvijas enerģētikas nozare ir atvērta investīcijām.

- Enerģētikas politika ir vērsta uz enerģijas tirgu tālāku liberalizāciju un konkurences ieviešanu.

- Enerģētikas politika ir saskaņota ar ārlietu un vides politikām.