Cilvēks, kurš paspēja visu

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Roberts Plūme ir viens no retajiem sportistiem, kurš piedalījies kā vasaras, tā ziemas olimpiskajās spēlēs. No Latvijas – vienīgais. Beidzis startēt sporta laukumos, Plūme kļuva par sporta vadītāju, par Latvijas sporta cēlāju un bīdītāju. Divus gadus viņš bija Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents, tādēļ Robertu Plūmi atceramies šodien, kad LOK ģenerālajā asamblejā tiks iezīmēts mūsu sportistu turpmākais ceļš uz Pekinas olimpiskajām spēlēm.

Jauns un traks tu, puika, esi bijis

Bija Pirmais pasaules karš. Bēgļi devās uz austrumiem, Rīgas stacijā pārpildītā vilcienā lūkoja iespraukties ģimnāzists ar diviem velosipēdiem uz pleca. Nudien: "Kad mēs glābjam dzīvību, viņš savu velosipēdu!" – tā kāda bēgļu sieviņa.

Vaimanātāja nepavisam nezina, ka tai darīšana ar nākamo Viskrievijas čempionu riteņbraukšanā. Roberts Plūme aiztiek līdz Maskavai, kur uzvar visus labākos Krievijas trekistus. Rīgas skolnieks sit pušu krietnākos krievu meistarus, apceļojot Kostromu, Ribinsku, Ņižņijnovgorodu, Samaru, Streļņu, un visur uzveic sāncenšus. Krievi brīnās un jūsmo: čukna, bet stiprs gan!

Latvijā Roberts tiek atpakaļ tikai 1921. gadā, kad pie lieliniekiem izsēdēts sods kā "kontrrevolucionāram". Tādu apzīmējumu čekas acīs guva ikviens latvietis, kurš vēlējās atgriezties savā dzimtenē, čekasprāt, kapitālistisko ienaidnieku nometnē. Rīgā viņš tūdaļ pārsteidz visus vietējos meistarus, pārspējot tos katrā distancē.

Meklējiet rakstos

Ir vērts pārlūkot senu dienu rakstus, lai atcerētos gan sportista gaitas, gan arī sava laika žurnālistikas stilu. Tālabad no laikraksta "K sportu" (latviski: pie sporta!), 1916. gada 29. numura:

"Maskava cerēja uz Kručkovu, Jaroslavļa bija pārliecināta par Plūmes uzvaru. Pēterpils gaidīja, ka čempions būs Jemeļjanovs, bet Pogoževs bija dzimtās Tulas cerība. No starta blakus aizbrauc Kručkovs pie svītras, tad Jemeļjanovs un Pogoževs. Aiz viņiem Plūme. Sākums ir lēns, Plūme pieslēdzas te Jemeļjanovam, te Pogoževam. Pogoževs pēkšņi izraujas, bet zibenīgi ātri viņu notver Kručkovs, un tā pati dzīvā siena virzās atkal lēni uz priekšu, bet aiz viņiem Plūme, kas nekur netiek. Skaidrs, tas ir sprosts. Pusotru apli trīs braucēji turas blakus, bet aiz viņiem vientuļais Jaroslavļas čempions. Vēl pusaplis! Priekšpēdējā taisne... Ieslēgtajam Plūmem tas ir izšķirīgais brīdis. Negaidot viņš virza divriteni pa labi. Virknei izmisuma pilnu rāvienu jāpanāk uzvara. Konkurenti nekā tamlīdzīga nav gaidījuši.. Bet Plūme jau priekšā... Plūme veica 1,5 verstis 3 min 48 sek."

Dažas ziņas no Amsterdamas

Bija 1928. gads, devītās olimpiskās spēles Amsterdamā.

"Startēja 1000 metros arī mūsu Roberts Plūme. Priekšsacīkstē viņa sērijā bija pazīstamie čempioni, austrālietis Stendens un itālietis Severņini. Neviens negribēja uzņemties vešanu, un visi brauca tik lēnām, ka itālis pie apm. 300 metriem – apvēlās. Tā kā brauciens nebija izjucis pēdējos 200 metros, tad šo sēriju nācās atkārtot. Bet arī tad, nākošā dienā, neveicās gludi. Austrālietim ašu finišu sākot, itālis pacēla roku par zīmi, lai braucienu aptur. Viņa ritenim bija plīsusi riepa. Pēc maza starpbrīža braucienu atkal atjaunoja. Uzvarēja austrālietis. Mūsu Plūme nokavējās īstā laikā sākt beigu spurtu, tomēr arī tad vēl paspēja atstāt aiz sevis spēcīgu spāni. Viņš zaudēja tādēļ, ka viņam trūka "rāviena" ikkatru brīdi, kad radās vajadzība braukt pilnu sparu, kamēr labākie ārzemju sprinteri spēja katrā laikā dot savu vislielāko ātrumu. Citādā ziņā mūsu Roberts Plūme bija līdzvērtīgs sāncensis. Lai gan Latvija cīņu zaudēja, tā tomēr bija cīņā godam pastāvējusi."

Savā laikā, pēc Parīzes olimpiskajām spēlēm, Roberts Plūme piedalījās pasaules meistarsacīkstēs, kas notika olimpiskajā trekā, un handikapa braucienā līdz ar vēl deviņiem startēja finālā. Uzvarēja itālietis Marineti, bet Plūme finišēja ceturtais, nopelnot bronzas medaļu.

Plūme un citi sporta veidi

No Arnolda Šmita un Viļa Čikas 1955. gadā ārzemēs izdotās grāmatas "Zelts, sudrabs, bronza":

"Slēpot Plūme pārtrauca pēc 1924. gada, bet vieglatlētikā viņš Latvijā piedalījās pavisam maz. Labākais panākums bija 1922. gadā, kad izdevās izcīnīt valsts meistara nosaukumu trīssolī. Toties daudz vairāk vērības viņš vieglatlētikai pievērsa Krievijā, jo bija jāaizstāv Jaroslavļā nodibinātās kultūras un sporta biedrības "Latvija" krāsas, kurā viņš ir priekšnieks. Plūme specializējās desmitcīņā, gūstot uzvaras Jaroslavļas un Urālu apgabala meistarībā, tāpat Pēterpils desmitcīņas čempionātā telpās (manēžā), sasniedzot toreizējā vērtējumā 5372,5 punktus. No R. Plūmes personiskajiem rekordiem, kas sasniegti pirms 35 gadiem, var atzīmēt 7,1 sek. – 60 m, 11,8 sek – 100 m, 18,1 sek – 110 m barjerās, 6,15 m – tāllēkšanā, 3,03 m ar kārti un 12,42 m trīssolī.

Peldēšanā Plūme speciāli trenējies maz. Labākie panākumi gūti Krievijā, un Latvijā dažkārt viņš palīdzējis US ūdenspolo vienībai. Basketbolu Plūme spēlēja vairāk prieka dēļ "Marsa" piecniekā, kas reiz ieguva meistarībā trešo vietu. 1930. gadā pirmo un vienīgo reizi Latvijā (atcerieties grāmatas izdošanas datumu! – I. O.) notika sacensības modernajā pieccīņā. Uzvarēja R. Plūme, tāpat kā 1931. gadā visai īpatnējā "allround" atlēta nosaukuma izcīņā, iegūstot Valsts prezidenta A. Kvieša un laikraksta "Latvis" dāvātās balvas. Futbolā Robis cīnījies Jekaterinburgas sporta kluba vienībā, kas 1920. gadā ieguva Urālu meistarnosaukumu, bet airēšanā viņš startējis četrinieka laivā Pēterpilī."

Deviņi amati, desmitais…

Nē, bads Robertam Plūmem nedraudēja vis. Pliks un nabags kā Otrā pasaules kara bēglis ar ģimeni nokļuvis Kanādā, viņš nevis žēlojās par grūtiem laikiem, bet atcerējās nostāstu par divām vardēm krējuma ķērnē. Viņš noteikti bija tā vardīte, kas ķepurojās, nevis laidās dibenā. Roberts Plūme nevairījās nekāda darba, iekrāja naudu un kļuva par fermas īpašnieku. Vienlaikus viņš nespēja atteikties no sirdslietas – vadīja un izrīkoja Kanādas latviešu sporta aktivitātes.

Augstākais pakāpiens Roberta Plūmes rīkotāja karjerā laikam gan rodams Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta (toreiz – priekšsēdētāja) krēslā, kurā viņš sēdēja 1933. un 1934. gadā. Kārlim Ulmanim visu varu pārņemot, Plūme kā patstāvīgs savu domu paudējs vairs nebija īsti atbilstošs prasībām; viņu nomainīja prezidenta biedrs Marģers Skujenieks, vēlāk prezidenta mīlulis Alfrēds Bērziņš. Taču Plūmem vienalga palika aizvien pilnas rokas darba: paša dibinātajā un vadītajā studentu sporta biedrībā "Universitātes sports", paša dibinātajā Latvijas Ziemas sporta savienībā, kurā vienu laiku bija priekšsēdis. Par priekšsēdētāju viņu ievēlēja arī Latvijas Basketbola savienība un Sporta organizāciju apvienība.

No pieminētā vien var spriest, cik milzīgu, ar nevienu citu Latvijā nesamērojamu darbu veica šis viens cilvēks. Tiesa, ne jau vienmēr viss ritēja kā pa diedziņu, gadījās arī samezglojumi. Kā vienu no piņķerīgākajiem atceramies Plūmes konfliktu ar treneri un basketbola rīkotāju Voldemāru Baumani, katram savu komandu saulītē ceļot.

Latvieša rīkotāja prasmi novērtēja arī Starptautiskā studentu konfederācija, turot viņu par savu prezidentu veselus četrus pirmskara gadus. Bet Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis viņš bija visu LOK pastāvēšanas laiku pirmajā republikā līdz pat valsts neatkarības zaudēšanai un mūsu labi izveidotās sporta organizatoriskās struktūras pilnīgai izputināšanai 1940. gadā.

***

VIZĪTKARTE

ROBERTS PLŪME

- Dzimis 1897. gada 16. maijā Jaunjelgavā.

- Miris 1956. gada 25. augustā Toronto Kanādā.

- 25 gadu laikā guvis panākumus boksā, futbolā, riteņbraukšanā, slēpošanā, pieccīņā, basketbolā, ūdenspolo un airēšanā.

- Startējis pirmajās ziemas olimpiskajās spēlēs slēpošanā (1924), kur bija Latvijas delegācijas karognesējs.

- Piedalījies vasaras olimpiskajās spēlēs riteņbraukšanā (1924, 1928).

- Vadījis Latvijas Olimpisko komiteju (1933 – 1934).

- Bijis Latvijas sporta vadītājs vācu okupācijas gados (1941– 1944).

- Dibinājis akadēmisko sporta biedrību "Universitātes sports".

- Vadījis Latvijas Basketbola savienību.

- Bijis Latvijas Starptautiskās studentu sporta komitejas vadītājs.

- Kopš 1950. gada vadījis Kanādas latviešu sporta komiteju.

- Bija precējies.

    Uz augšu