Totālā mobilizācija «PCTVL» nometnē (29)

"PCTVL" konferencē avīzes "Čas" galvenā redaktore Ksenija Zagorovska un "Vesti segodņa" izdevēja "Fenster" īpašnieks Andrejs Kozlovs paziņoja, ka nolēmuši savu turpmāko dzīvi cieši saistīt ar politiku un startēt Saeimas vēlēšanās "PCTVL" sarakstā.

Abas krievu avīzes vienmēr ir simpatizējušas "PCTVL", bet tagad, pēc abu vadošo personu atklātības, var uzskatīt, ka "Čas" un "Vesti" ir oficiāli kļuvušas par "PCTVL" kabatas avīzēm. Pašas avīzes jau aprēķinājušas savu kopējo ietekmi – to lasītāju skaits esot ap 600 tūkstošiem (tiesa, starp tiem ir daudz nepilsoņu, kuri Saeimas vēlēšanās nepiedalās).

Zīmīgi, ka vienlaikus ar šo paziņojumu nācis klajā vēl kāds cits – no drošības policijas puses. Tās priekšnieks ģenerālis Jānis Reiniks informējis, ka pret avīzi "Čas" izbeigta krimināllieta par nacionālā naida kurināšanu, kas tika ierosināta pēc Saeimas deputāta Aleksandra Kiršteina iesnieguma. Lietas izmeklētāji "Čas" publikācijās nekādas nozieguma pazīmes neesot atraduši.

Kā krievu avīžu līdzdalība "PCTVL" ietekmēs politiku Latvijā?

Politologs Ojārs Skudra uzskata: "Šī līdzdalība liecina par totālo mobilizāciju "PCTVL" nometnē. Ja atmiņa neviļ, Ksenija Zagorovska savā laikrakstā pirms pašvaldību vēlēšanām rīkoja plašu preses konferenci ar dažādu krievu politiķu un žurnālistu piedalīšanos. Galvenā redaktore bija nobažījusies, ka daudzi krievvalodīgie vēlētāji nepiedaloties vēlēšanās, nebalsojot par pareizajām partijām utt. Acīmredzot Zagorovska tagad ir pārgājusi no vārdiem pie darbiem un uzskata, ka laikrakstam pirms Saeimas vēlēšanām ir jākļūst par vienas partijas propagandistu, aģitatoru un organizatoru. Šķiet, ka līdzīgi nodomi ir arī izdevējam. Tiek mesti visi iespējamie kauliņi ar vienu mērķi – lai Saeimas sastāvs pavērtu iespējas tādiem risinājumiem un kombinācijām, kas radītu sarežģījumus valdības izveidošanā. Kā tas, piemēram, bija Čevera "Saimnieka" un Zīgerista "Tautas kustības Latvijai" laikā, vai, mazliet pārspīlējot un lietojot metaforas, lai mēs varētu runāt par Latviju kā vienu lielu Jūrmalu.

Es neuzskatu, ka abu personu piesliešanās "PCTVL" varētu radīt saspīlējumu citu krievu partiju vidū. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka "PCTVL""Saskaņas centru" uzskata par tādu politisko spēku, kas darbojas neitrālajā frontes līnijā un cer uz vēlētājiem, kas grib kaut ko pa vidu. Bet "PCTVL" uzdevums ir mobilizēt to potenciālu, kuru nekādi neizdodas mobilizēt, un nepieļaut, ka daļa krievvalodīgo vēlētāju balsotu par tā dēvētajām latviešu partijām.

Saeimas deputāts Jānis Jurkāns (bezpartijisks): "Būtu nenormāli, ja Zagorovska un Kozlovs, būdami deputāti, strādātu žurnālistikā. Tajā brīdī, kad abas personas paziņoja par balotēšanos vēlēšanās, tām bija jāpārtrauc darbs laikrakstos un jāstrādā tikai politiskajā laukā. Iespējams, ka Zagorovska un Kozlovs nav paspējuši nākt klajā arī ar šādu paziņojumu. Bet, tā kā likums neaizliedz būt politiski angažētam žurnālistam, "PCTVL" ir ļoti ieguvusi, ka divi lieli krievu publikas laikraksti kalpos vienai partijai. Avīžu partijiskā nosliece nav nekāds retums arī, piemēram, Lielbritānijā. Britiem ir konservatīvo, liberāļu un leiboristu avīzes, bet tur nav iedomājams, ka žurnālisti strādātu kā deputāti."

Bijušais sabiedrības integrācijas ministrs, Saeimas deputāts Ainars Latkovskis ("Jaunais laiks"): "Ja tiek uzskatīts, ka Latvijā ir brīva prese, jābūt pārliecībai, ka laikrakstos izlasīsim neatkarīgu žurnālistu viedokli. Ja avīzes redaktors pārstāv vienu konkrētu partiju, tad skaidrs, ka šī avīze ir partijas avīze. Ja pirms tam to skaidri zinājām, tad tagad tas tiek paziņots arī oficiāli. "PCTVL" cer, ka šādā veidā izdosies paaugstināt partijas reitingu, bet mums, pārējiem, atliek cerēt, ka sabiedrība tomēr atšķirs, kad laikraksti lobē kādu partiju un kad to nedara."

Sociologs Aigars Freimanis: "Kāpēc gan lai nestartētu politikā, ja tā dod iespējas izpausties! Zagorovskas un Kozlova paziņojumu vērtēju diezgan vienaldzīgi, jo viņiem ir ne tikai iespējas, bet arī tiesības to darīt. Lai paliek viņu ziņā tā ideoloģija, pie kuras abas personas pieturas.

Daudz būtiskāk ir, kas notiks ar tiem masu medijiem, kuros viņi līdz šim ir strādājuši un kuru darbību kontrolējuši. Vai tie nekļūs par viņu personisko un viņu pārstāvēto partiju priekšvēlēšanu instrumentiem, ar kuru palīdzību Zagorovska un Kozlovs aģitēs par sevi un savām partijām? Par to visvairāk vajadzētu satraukties konkurējošām partijām. Latviešu vēlētājos diezin vai abu personu oficiālais paziņojums izraisīs kādus lielus pārdzīvojumus. Bet, ņemot vērā aizvien pieaugošo konkurenci starp krievu partijām, tieši tur visvairāk ir jārunā un jādiskutē par šo jautājumu, jo šīs partijas var zaudēt tribīni."