“Senču labie darbi ir tas, ko esi saņēmis no viņiem mantojumā. Paturi prātā, cik grūti bijis to sakrāt. Pēcteču labklājība ir tas, kas sākas ar tevi. Neaizmirsti, cik viegli to iztērēt.”
Senie Ķīnas domugraudi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Senie Ķīnas domugraudi “Nordik”, 96 lpp. Austrumu aforismiem piemīt īpaša maģija. Tie var pārsteigt mūs nesagatavotus, var izklausīties pārlieku didaktiski, var skanēt kā liktenīgs lēmums, var celt gaismā domu un viedokļu iluzoro dabu, var moralizēt.
Literatūras aizsākumi Ķīnā ietiecas 3000 gadu dzīlēs. Ķīniešu aforismi balstās uz lielas un senas filozofijas grodiem: uz konfūcisma un daoisma, dzenbudisma (ķīniešu čaņ) un neokonfūcisma pamatiem. Bet mēs esam dialogā, un labākais palīgs ir iztēle un intuīcija.
Daļa domugraudu ņemta no XI–XII gs. čaņbudisma tradīcijā sacerētiem darbiem, kuru autori bijuši mūki, un viņu vārdi nav zināmi. Daļa nāk no traktāta “Guaņ Iņczi”, kas radies, jādomā, X gs. Visvairāk pārstāvētais autors ir Huns Czičens (aforismu krājums “Sakņu garša”), kurš ticis dēvēts par “Dao cilvēku”, pārējie – Sjui Sjuēmo (1522–1594) bijis literāri apdāvināts ierēdnis ar asu mēli, bet Čeņs Czižu (1558–1639) – augsti skolots bagātnieks un nodevies mākslām savā muižā, daudz rakstījis un izdevis kā savus, tā citu autoru maz pazīstamus sacerējumus.
Grāmatas ilustrācijām izmantoti attēli no Ārzemju mākslas muzeja 2006. gadā eksponētās izstādes "Cin dinastijas laika ikdiena un svētki Ķīnā". Attēli palīdz rekonstruēt sociālo un sadzīvisko vidi Ķīnā - reliģiskās un tautas tradīcijas, svētku norisi, dažādas spēles u. tml.
Sakārtojusi Ieva Kugure, mākslinieks Aleksandrs Busse.