Romāns sākas 193… gada pirmajā septembrī, kad Rīgas stacijā vienlaikus pienāk vilcieni no pretējām pasaulēm – no Eiropas centra Parīzes un mūsu Vecgulbenes. No vilcieniem izkāpj divi jaunekļi apmēram vienos gados: no Cesvaines ierodas gleznotājs Juris Upenājs, bet no Parīzes – dzīves baudītājs, elegantais Eižēns Žibeika…
Anšlava Eglīša varoņi ir jauni un savos centienos ļoti līdzinās jauniem cilvēkiem mūsdienās. Te iezīmējas gan raksturi, gan dzīves lielie pretmeti: prieks, jautrība, bohēma un nopietns darbs.
“Mūsu mākslas pasaule bija tiešām krāšņa un dažāda. Mums bija “pozitīvisti”, visādi protestanti, reālisti, impresionisti, intelektuāļi, ar mistiku iekrāsotas arhaikas cienītāji, varenības cildinātāji,” – tā par pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu mākslas pasauli rakstījis Anšlavs Eglītis un šo krāšņo pasauli spilgtās un aizraujošās ainās iemūžinājis romānā “Homo novus”.
Pēcvārds un komentāri - Viktors Hausmanis