ES piešķir 167,4 miljonus eiro Kurzemes loka trešajam posmam un Latvijas-Igaunijas starpsavienojumam

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka / LETA

Eiropas Savienība (ES) piešķīrusi 167,4 miljonus eiro Kurzemes loka trešajam posmam un Latvijas-Igaunijas starpsavienojuma projekta īstenošanai, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

ES dalībvalstis šonedēļ panāca vienošanos par līdzfinansējuma 647 miljonu eiro apmērā piešķiršanu Eiropas prioritāro enerģētikas infrastruktūras projektu īstenošanai. To sarakstā iekļauti arī divi Latvijas projekti elektroapgādes jomā - Kurzemes loka trešais posms, kam atvēlēti 55 089 000 eiro, un Latvijas-Igaunijas trešais starpsavienojums, kam atvēlēti 112 301 701 eiro.

Kopumā Baltijas reģionā sešu projektu īstenošanai ES paredzējusi atbalstu 506,5 miljonu eiro apmērā. Bez iepriekš minētajiem Latvijas projektiem 1250 000 eiro atbalsts tiks sniegts tehnisko prasību un izmaksu noteikšanai lielu ražojošo vienību integrācijai Baltijas elektroapgādes sistēmā, kas darbojas sinhroni ar kontinentālās Eiropas tīkliem. 27 592 500 eiro atbalsts tiks sniegts cauruļvada Klaipēda-Kiemenai jaudas palielināšana, būvējot jaunu gāzes vadu Klaipēda-Kuršēni.

Gāzes starpsavienojumas Polija-Lietuva un tā atbalsta infrastruktūras būvniecībai atvēlēti 305 982 588 eiro, bet pētījumiem par Igaunijas un Somijas gāzes starpsavienojumu «Balticconnector» atvēlēti 5 400 586 eiro.

«ES dalībvalstu pieņemtais lēmums par finansiāla atbalsta sniegšanu prioritāro enerģētikas infrastruktūras projektu īstenošanai sekmēs energoapgādes drošību Eiropā un novērsīs situāciju, ka atsevišķas Eiropas valstis, tai skaitā Baltijas valstis, ir kā izolētas salas, kas nav savienotas ar ES mēroga energotīkliem,» uzsvēra EM valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs.

Viņš atzina, ka atbalsta piešķiršana 506,5 miljonu eiro apmērā sešu projektu īstenošanai Baltijas reģionā, tai skaitā vairāk nekā 167,4 miljoni eiro divu projektu īstenošanai Latvijā, palielinās energoapgādes drošību Baltijā, nodrošinās elektroenerģijas un dabasgāzes avotu dažādošanu, kā arī sekmēs konkurences veidošanos elektroenerģijas un dabasgāzes sektoros reģionā.

«ES prioritāro projektu sarakstā ir iekļauts Latvijas dabasgāzes tirgus attīstībai un apgādes drošības uzlabošanai īpaši nozīmīgs projekts - Polijas un Lietuvas gāzes starpsavienojuma un tā atbalsta infrastruktūras būvniecība, kas nodrošinās Latvijai pieeju citiem dabasgāzes piegādes avotiem, ne tikai Krievijai, un integrēs Baltijas valstu izolēto dabasgāzes tirgu ES dabasgāzes tirgū. Līdz ar to varam uzskatīt, ka 2020.gadā Latvijā būs sasniegts tāds enerģētiskās neatkarības līmenis, kas nodrošinās stabilu energoapgādi un iespējas operatīvi novērst neparedzētu energoapgādes pārtraukumu ietekmi,» sacīja Spiridonovs.

EM informēja, ka no atbalstītajiem diviem Latvijas projektiem Kurzemes loks ir energoinfrastruktūras projekts, kura laikā paredzēts izbūvēt 330 kilovoltu (kV) gaisvadu augstsprieguma elektrolīniju Latvijas rietumu daļā, lai novērstu līdz šim iztrūkstošo palielinātas jaudas pieslēgumu iespējamību Kurzemē. Kurzemes loks ir daļa no lielāka - «NordBalt» - projekta, kura realizācijas gaitā paredzēta Lietuvas un Zviedrijas starpsavienojuma izbūve, kā arī Latvijas un Lietuvas pārvades tīkla pastiprināšana, lai uzlabotu visas Baltijas energoapgādes drošumu. Starptautiskā energoinfrastruktūras attīstības projekta realizācijas rezultātā tiks attīstīts Baltijas elektroenerģijas tirgus, nodrošinot elektroenerģijas pirkšanas, pārdošanas un tranzīta iespējas ar citām ES valstīm.

Savukārt otrs ES atbalstu guvušais projekts - trešais Latvijas-Igaunijas pārvades tīkla starpsavienojums - ir būtisks nākotnes infrastruktūras projekts visam Baltijas reģionam, kas nodrošinās Baltijas reģiona elektroapgādes drošumu, efektīvu elektroenerģijas tirgus darbību Baltijā un konkurētspēju kā Baltijas valstu iekšienē, tā arī starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm. Trešais Latvijas-Igaunijas starpsavienojums ļaus novērst esošā pārvades tīkla pārslodzes šķērsgriezumā starp Igauniju un Latviju un palielināt pieejamo Igaunijas-Latvijas starpvalstu starpsavienojuma caurlaides spēju elektroenerģijas tirgum. Projekts nodrošinās efektīvu jaudas tranzīta koridoru starp Baltijas un Ziemeļvalstu elektroenerģijas sistēmām.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu