"Manā dzīvē ir bijuši vairāki posmi, kad man ir bijis ļoti grūti te nebūt," saka diriģente un komponiste Dace Aperāne (ASV). Tikko saņēmusi Latviešu mūzikas balvu par latviešu mūzikas koncertu veicināšanu pasaulē, šovakar viņa sniegs koncertu Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē.

Turpina vecāku iesākto

Dace Aperāne šovakar uzstāsies Latvijas koncertu rīkotajā koncertu ciklā Portretu galerija. "Šis man būs ļoti nozīmīgs koncerts, jo šogad paiet astoņpadsmit gadu, kopš pirmo reizi biju Latvijā – tas bija 1989. gada 16. maijā, kad Dailes teātrī bija Baņutas Rubesas lugas Tango Lugāno pirmizrāde, kurai es rakstīju mūziku," ar aizkustinājumu stāsta pazīstamā mūziķe.

Tāpat ļoti nozīmīga viņai ir piešķirtā pirmā Latviešu mūzikas balva – par jauno mūziķu prasmju un saskarsmes izkopšanu starptautiskās vasaras nometnēs un meistarkursos Latvijā. "Arnolds Klotiņš noziedoja savu Lielās Mūzikas balvas stipendiju, lai nodibinātu šo balvu. Tas man liekas ļoti īpaši, ka saņemšu balvu par jauno mūziķu meistarkursiem – jo mani vecāki Mārtiņš un Ilze Štauveri 1983. gadā saņēma īpašu balvu par darbu latviešu kultūras labā, un šo balvu viņi noziedoja, lai uzsāktu pirmo latviešu mūziķu nometni Kanādā. Es viņu iesākto darbu turpināju: 1990. gadā bija pirmā mūziķu vasaras nometne Amerikā, bet 1994. gadā to sarīkoju Latvijā. Un vienalga tas ir tik neparasti – būtībā esmu saņēmusi atzinību par manu vecāku iesākto darbu," smaida Dace Aperāne. Latvijā viņa ieradusies vien uz nedēļu, un šai laikā ieplānots nokārtot arī visus jautājumus, kas saistās ar nākamajiem jauno mūziķu meistarkursiem Ogres mūzikas skolā – tie gaidāmi nākamgad. "Es laikam citādi nevaru," viņa smaida un stāsta, ka viņu ļoti saista Latvijas mūzikas dzīve un viņai ir svarīgi palīdzēt latviešu mūziķiem. "Man ir atbalsts no ārzemju latviešu organizācijām, un, ja man ir šāda iespēja kādam palīdzēt, man tas ir jādara. "

Svarīgi uzturēt dzīvu

Dace Aperāne stāsta, ka Kanādā uzaugusi mājās, kur vienmēr rosījās latviešu kultūras cilvēki. "Mani vecāki bija ļoti sabiedriski: tēvs strādāja un vadīja Latviešu biedrību, organizēja koncertus, mammīte ļoti mīlēja mūziku un mākslu – viņa aizgāja mūžībā 1995. gadā. Jau kā mazs bērns es iepazinos ar šiem brīnišķīgajiem māksliniekiem, un viņi bija daļa no manas dzīves. Toreiz to vēl neapzinājos, bet es daudz mācījos vērodama. Protams, tai laikā jau nedomāju, ka Latvija būs brīva, ka mēs varēsim tur aizbraukt, taču ārzemju latvieši uzskatīja, ka, par spīti visam, ir svarīgi uzturēt dzīvu latviešu kultūru." Komponiste atminas to īpašo auru, kas bija sabiedrībā viņai apkārt – viņi visi bijuši neparasti jauki cilvēki, un viņa vienmēr gribēja būt viņu tuvumā. "Un no viņiem man radās priekšstats, ka Latvija noteikti ir īpaša vieta – jo no turienes nākuši visi šie ļoti mīļie cilvēki. Tad iepazinu latviešu mūziku: mums bija Imanta Kalniņa ieraksti, šis tas no Raimonda Paula, bet ļoti minimāli, un manī pamodās ļoti liela interese par latviešu mūziku. Un, kad kļuvu vecāka, radās doma, ka kaut kad ļoti gribētu redzēt Latviju, redzēt Aizputi, kur piedzima mana mammiņa. Bija laiks, kad cilvēki teica, ka tas nav iespējams, ka Latvija nebūs brīva, bet man bija sajūta, ka kaut kad tomēr tikšu uz Latviju, tikai nezināju, kādos apstākļos tas būs."

Kad 1989. gadā Dace Aperāne pirmoreiz atbrauca uz Latviju, viņa nevarēja iedomāties, kā tālāk veidosies saikne ar Latviju. "Man palaimējās satikt dažus cilvēkus, ar kuriem uzreiz izveidojās draudzīgs kontakts. Kad braucu šurp, es neko negaidīju, bet tas, ko saņēmu pretī, bija kas vienreizējs un īpašs! Atceros, ka jau prombraucot zināju: gribu te atkal atgriezties, un man tā bija liela laime – ja tā nebūtu bijis, mana dzīve šodien noteikti būtu citāda."

Ir par ko pateikties

Klavierspēli Dace sāka apgūt 11 gadu vecumā, jau 12 gados radīja savas pirmās kompozīcijas, un plašākas uzmanības centrā nonāca 1976. gadā, kad viņas skaņdarbs Iluminācijas saņēma 1. vietu Kanādas latviešu Sesto Dziesmu svētku jaundarbu konkursā. Dace Aperāne arī pati iesaistījusies ārzemju latviešu mūzikas dzīves organizēšanā: viņa bijusi Ceturto (1982, Klīvlendā), Piekto (1985, Monreālā) un Sesto (1987, Šērbrukā) latviešu jaunatnes dziesmu svētku muzikālās daļas vadītāja; diriģējusi kopkori Pirmajos latviešu jaunatnes dziesmu svētkos Monreālā (1975), kā arī Latviešu jaunatnes orķestri Ceturtajos un Piektajos latviešu jaunatnes dziesmu svētkos. Bet no 2001. gada viņa ir latviešu kultūras biedrības Tilts mūzikas nozares vadītāja – organizē gan latviešu komponistu autorvakarus Ņujorkā, gan latviešu jauno mūziķu nometnes – meistarkursus.

Interesanti, kā Dace Aperāne sevi dēvē – par kanādieti, amerikānieti, vai latvieti? "Man ir Kanādas un Latvijas pase. Vajadzētu arī Amerikas pasi, bet nezinu, vai tad varēšu paturēt Latvijas pasi. Izklausīsies savādi, bet ir sajūta, ka man ir trīs mājas – Kanāda ir vieta, kur es piedzimu un uzaugu, tās ir manas pirmās mājas, un nevaru noliegt, ka tur jūtos ļoti labi. Ņujorkā esmu dzīvojusi ļoti ilgus gadus, tur man ir darbs, draugi, paziņas – tur arī man ir mājas. Bet Latvija manī ir vienmēr, tā nāk man visur līdzi, vienalga, lai kur es esmu..." viņa mīļi pasmaida un tad saka: "Pēdējos astoņpadsmit gados mana dzīve bijusi ļoti bagātīga un skaista – man ir par ko pateikties Latvijai..."

***

Dace Aperāne

- Komponiste

- Dzimusi 1953. gada 19. decembrī Vinipegā (Kanādā)

- Ar izcilību absolvējusi Makgila universitāti Monreālā (1976) un Hantera koledžu Ņujorkā (1980)

- Māca mūziku Stamfordas pamatskolā ASV Konektikutas štatā (kopš 1999) un Vestčesteras konservatorijā ASV pilsētā Vaitpleinsā Ņujorkas štatā (kopš 2002)

- Strādā Bedfordas prezbiteriešu baznīcā ASV Ņujorkas štatā (kopš 1994), kur apmāca un diriģē zvanu kori

- Strādājusi par mūzikas skolotāju Longailendas latviešu vidusskolā un Bronksas latviešu skolā Ņujorkā (1978–2000), Hantera koledžā (1980–1981) un Svētās sirds privātskolā Ņujorkā (1982–1984)

- 10 starptautisko latviešu jauno mūziķu nometņu – meistarkursu mākslinieciskā vadītāja

- Latvijas Komponistu savienības (1990) biedre

- Apbalvojumi: Kanādas Mūziķu savienības balva (1975), PBLA K. Barona prēmija (1992), Ģenerāļa Goppera fonda balva (1993), ASV organizācijas Opera Works balva (1996), Ņujorkas latviešu ev. lut. draudzes atzinības raksts (1999), Jāņa Bieriņa piemiņas fonda balva (1999) un Triju Zvaigžņu ordenis (2001)

- Precējusies. Divi bērni – meita Anna (22) un dēls Aleksandrs (20)