Vēlos adoptēt bērnu (2)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Aizvien biežāk, lasot par pasaules slavenībām, kas sirdi un maku atdara, lai par savu sauktu kādu bērnunamā nonākušu bērniņu, rodas jautājums: bet kā ir pie mums?

Lēmums, ka vēlies savā ģimenē pieņemt bērniņu no patversmes, ir gana grūts un atbildīgs. Ir taču neskaitāmi "tāpēc", kas loģiski nostājas priekšā emociju diktētiem argumentiem. Gribi palīdzēt? Jā, bet bērns vēlāk var to nenovērtēt un nepateikt pat paldies... Gribi kā labāk? Bet ja nu sanāk kā vienmēr... kā cilvēku stāstos par ābolu, kas diemžēl nav kritis tālāk par ābeli... Gribi atlīdzināt pasaulei, ka tā tev devusi spēju uzņemties svētas rūpes? Tad dari to, un "bet" neatradīsies vieta!

Mīts vai realitāte?

Pašlaik Latvijā ir vairāk nekā 4000 bērnu, kas dzīvo bērnunamos, patversmēs un bāreņu aprūpes centros. Rēķinot valsts iedzīvotāju skaitu, tas nav maz... Pērn laimīgā loze tikt paņemtiem ģimenē Latvijā kritusi 235 bērniem, no kuriem 147 aizbraukuši uz ārzemēm. Mums izveidojies priekšstats, ka bērnus lielākoties pieņem ģimenes, kuras nebūt nav tās turīgākās. Domās acu priekšā vīd fotogrāfijas ar plašas lauku sētas saimnieci kuplā atvašu pulciņā. Sastrādātām rokām, vēja aprautiem vaigiem, bet laimi acīs... Tikmēr pasaules mediji ar lielu pompu ataino, kā adopcijā iesaistās slavenības un miljonāri. Kas uzbūris šādu salīdzinājumu — mītisks priekšstats vai realitāte?

Vēlmi rada pateicība

Aģentūras "Mis Latvija" atlases žūrijas eksperte un dziedātājas Ladybird radošā iniciatore Agrita Grosbarte, piecus gadus strādājot Imantas bērnunamā par stila pedagoģi, atzīst, ka pašmāju labvēļu interesi par bērniem viņai nav nācies pieredzēt, kamēr uz ārzemēm aizceļojuši vismaz 10 bērni. Lai arī tas noticis pirms vairāk nekā 10 gadiem, priecīgie gadījumi tik vienkārši no atmiņas bērnu tuviniekiem (par kādiem uzskatāms bērnunama kolektīvs) nepagaist, jo tiek rīkotas gan svinīgas atvadu pusdienas, gan kārtīgi iepazīti jaunie vecāki un vēlāk saņemtas vēstules.

Kāds amerikāņu pāris no Minesotas adoptējis piecu bērnu ģimeni. Jaunais tēvs bijis uz mata līdzīgs toreizējam Valsts prezidentam Guntim Ulmanim, tādēļ nav varējis saprast, kālab sabiedriskās vietās Rīgā visi viņu tik ļoti vēro. Bērni ASV lidostā sagaidīti ar orķestri un ovācijām. Pēc kāda laika gan vecāku attiecības izirušas un viņi šķīrušies, bet līdz tam bērni paguvuši pamazām nostāties uz savām kājām. "Kad bijām labi bērni, vecāki ar mums lepojās, bet, kad sastrādājām blēņas — bijām svešie bērni," pēdējo telefonsarunu ar vecāko māsu pārstāsta kādreizējā skolotāja, zinot teikt, ka, par spīti attiecībām, ģimene nokļūšanu Amerikā nav nožēlojusi. Agrita atceras, ka kāda trīsgadīga meitenīte devusies līdzi vācietei, kura bērnunamam piegādājusi humāno palīdzību, proti, vedot drēbes, ieskatījusies meitenītē un nolēmusi viņu ņemt pie sevis. Bet divi brāļi Raitis un Rinārs devušies pie fermera uz Francijas laukiem, no kurienes uz bērnunamu vēlāk atsūtījuši pīļu aknu pastēti.

Agrita domā, ka bērnu adoptēšanu Latvijā kavē materiālie apstākļi, kādi vairumam ģimeņu ir iztikas minimuma robežās. Un arī domāšana... Turīgie cilvēki, kas it kā varētu atļauties uzturēt bērnus, iespējams, baidās no bērna ģenētiskās bagāžas. "Mums jāsasniedz atvērtas sirds domāšanas pakāpe, tad arī vairāk gādāsim par labdarību, adopciju ieskaitot. Kad turīgs cilvēks par savu veiksmi ir kādam pateicīgs (piemēram, liktenim vai Dievam), viņš vēlas par to atlīdzināt citiem cilvēkiem. Tostarp arī uzņemties atbildību par svešu bērnu, lai arī kāda "bagāža" nāktu līdz ar viņu," teic Agrita, piebilstot, ka adopcijas piemērs būtu jārāda arī kristīgajiem politiķiem un mācītājiem, kuri aicina dzemdēt nevēlamas grūtniecības gadījumā.

Traucē aizspriedumi

Sabiedrības dalījums turīgajos un trūcīgajos adopcijas sakarā esot absolūti nepamatots, ir pārliecināta atvaļinātā Saeimas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas vadītāja Inese Šlesere. "Nav taisnība, ka bērnus Latvijā vairāk adoptētu trūcīgi cilvēki. Viņi par to skaļi runā tikai izņēmuma gadījumos, bet lielākoties par ģimenēm, kas adoptējušas bērnus, sabiedrība neuzzina," uzskata triju dēlu māmiņa.

Viņasprāt, ja par katru adopcijas gadījumu runātu publiski, cilvēku prātos pakāpeniski saruktu aizspriedumi, kas joprojām esot noteicošie izvēlē pieņemt svešu bērnu. "Piemēram, tas ir uztraukums par gēniem — īpašībām, ko bērns varētu būt pārmantojis no saviem vecākiem," vienu no aizspriedumiem min Inese. Tiesa, pēdējo piecu gadu laikā situācija valstī krietni uzlabojusies, tomēr joprojām savos uzskatos un domāšanā atpaliekam no attīstītāko valstu pilsoņiem. Sarunās ar kolēģiem no ASV deputāte nonākusi pie secinājuma, ka līdzīga situācija šajā valstī bijusi pagājušā gadsimta 60.—70. gados. Inese uzskata, ka labvēlīgu uzskatu evolūcijai būtu līdzēts ar daudziem pozitīviem piemēriem — ka cilvēki, kuri adoptējuši bērniņus, stāstītu par savu dzīvi un jaunajām attiecībām, tādā veidā popularizējot adopcijas aktivitātes.

Kā zināms, satiksmes ministra Aināra Šlesera ģimenei bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpe nav sveša —

viņi organizējuši vairākas nometnes, bet Inese kopā ar vecāko dēlu viesojusies bērnunamos un daudzbērnu ģimenēs, lai klātienē iepazītos ar mazo cilvēku vajadzībām un skatītu valsts iespēju palīdzēt. Jautāta, vai triju bērnu ģimene kādreiz nav apsvērusi domu arī par adopciju, Inese atzīst, ka šis nav jautājums, ar kuru varētu vieglprātīgi spēlēties: "Mēs esam par to runājuši konceptuāli, aizspriedumu līmenī. Proti, par to, vai kādam no mums varētu traucēt stereotipiski aizspriedumi, lai pieņemtu bērniņu no bērnunama kā savējo... Un esam nonākuši pie secinājuma, ka noteikti ne."

Dvēseles higiēnas lieta

Māksliniece Juta Tīrona savu sirds siltumu pirms pieciem gadiem nolēma dāvāt dvīņu puisīšiem. "Jau pēc tam, kad mēs ar vīru bijām adoptējuši bērnus, es uzzināju, ka arī mana vecmāmiņa un vectētiņš, kuri paši audzināja četrus bērnus, bija iecerējuši adoptēt vēl piekto — aiz tīras cilvēkmīlestības un vēlēšanās kādam palīdzēt. Karš šos viņu nodomus diemžēl izjauca. Bet mani vecvecāki abi nāca no inteliģentām ārstu un mācītāju ģimenēm vairākās paaudzēs — viņiem labdarība jau no bērnības tika mācīta kā pašsaprotama dvēseles higiēnas lieta.

Mūsu sabiedrībā patiesas labdarības tradīcijas nevar pastāvēt kaut vai tādēļ vien, ka cilvēki, kam būtu ko dot citiem, pie savas turības pārsvarā ir tikuši pavisam nesen. Un īpašībām, kādas bija nepieciešamas, lai pēc neatkarības atgūšanas ātri kļūtu stāvus bagāts, nav nekāda sakara ar inteliģenci, altruismu vai cilvēkmīlestību, drīzāk jau otrādi... Domāju, ka šie cilvēki ir tik ļoti materiāli orientēti, ka varbūt tikai viņu bērni vai bērnubērni sāks domāt arī par upurēšanos citu labā — pēc tam, kad būs guvuši atbilstošu izglītību ārzemēs," vaicāta, kālab turīgu Latvijas cilvēku paspārnē tik maz nonāk grūtdieņu, bilst māksliniece.

Lielākās grūtības, ar kurām nācies saskarties jaunajai ģimenei, bijušas saistītas ar dēlu veselību. "Kad pusgada vecumā atvedām zēnus no bērnunama, mums bija zināmas visas viņu slimības un diagnozes, un to bija daudz... Tā kā bērni savas veselības dēļ nevarēja iet dārziņā, es pārsvarā dzīvoju mājās, kopjot slimus bērnus. Mūsu ģimene šos pārbaudījumus neizturēja, un mēs izšķīrāmies. Ir bijuši brīži, kad nav ne darba, ne naudas. Vienu laiku mums pat nebija, kur dzīvot. Un tomēr — lai arī esmu nožēlojusi daudzas lietas, ko esmu dzīvē darījusi, bet tikai ne to, ka adoptējām bērnus. Katra izķepurošanās no kārtējās slimības ir bijusi mūsu kopīgā uzvara, milzīgs prieks un gandarījums. Viņi ir bezgala mīļi, atklāti un sirsnīgi, viņi ir vienkārši lieliski — mani bērni.

***

Bērni skaitļos

Bērnunamos Latvijā mīt vairāk nekā 4000 bērnu.

1341 bērns ir adoptējamo datubāzē.

259 no viņiem ir ļoti smagas veselības problēmas.

Pašreiz 544 ārzemnieki gaida savu kārtu iepazīties ar bērnu.

Pieprasītākie ir bērni vecumā no 2 līdz 5 gadiem.

Par 28 bērniem šogad izsniegtas adopcijas atļaujas uz ārzemēm.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu