Ķieģelis gaida izdevīgu brīdi

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Sākās ar to, ka aiz loga izdzirdējām blīkšķi. Tas notika redakcijā, Pasta ielā 1. Izgājām laukā paskatīties, kas noticis. Izrādījās, no ēkas augšdaļas, virs trešā stāva, nokritis apmetuma gabals. Tas bija apmēram trīs vai četrus kilogramus smags. Ņemot vērā augstumu un paātrinājumu, tas varēja sadragāt cilvēka galvaskausu.

Taču, par laimi, tajā brīdī bīstamajā vietā nebija neviena gājēja. Toties, paskatoties augšup, ievērojām, ka mājai joprojām ir pietiekami liels potenciāls šādu ekscesu atkārtojumam. Vienīgi žēl, ka gājēji gandrīz nekad nelūkojas augšup, jo vairāk jāskatās zem kājām.

Sakarā ar minēto gadījumu es gribētu izteikt ne tikai savu, žurnālista, bet arī SIA "Kurzemes Vārds" valdes viedokli. Mūsu telpas ir privatizētas. Esam noslēguši līgumu ar namu pārvaldi "Vecliepāja" par līdzdalību visas ēkas uzturēšanā – jumts, notekcaurules, sētnieka pakalpojumi un tā tālāk. Citiem vārdiem sakot, mēs par visu godprātīgi maksājam tik, cik mums pieprasa, bet rezultātu diemžēl nejūtam. No augšas ne tikai krīt apmetums, bet arī straumēm līst ūdens nevis pa notekcauruli, bet tieši uz gaismas reklāmu, draudot izraisīt īssavienojumu.

Skaidrs, ka fasādes remonts izmaksā dārgi un pieprasīt to droši vien būtu neapdomāts solis pēc šolaiku mērauklām, taču novākt atlupušo apmetumu no sienām vajadzētu visur. Vai arī jārīkojas tā, kā to izdarīja 12.vidusskolas filiāle, Toma ielā 19. Tur virs ietvēm ierīkotas nojumes – drošībai līdz tam laikam, kamēr būs līdzekļi ēkas remontam.

Paskatīsimies, kas notiek tālāk, aiz šīs vienas mājas un šīs vienas ielas. Secinājums ir tāds, ka īpaši bīstami staigāt gar vecās apbūves daudzstāvu namiem. Uz to ārsienām, salīdzinot ar padomju sērijveida kastēm līdzīgajiem dzīvojamiem namiem, ir ļoti daudz dažādu arhitektonisko elementu. Protams, nepieciešami konkrēti piemēri. Lai mūsu lasītāji bezrūpīgi nestaigātu un laiku pa laikam paceltu acis uz augšu. Savas drošības labad. Bet bez iemesla nekurnēsim. Jā, pēdējā laikā daudz kas paveikts. Privātajās rokās nonākušās ēkas remontē, tās kļūst visnotaļ pievilcīgas, nav vārdam vietas. Citu pēc citas restaurē māju fasādes, bieži vien tas tiek darīts pat pirmo reizi pēc Otrā pasaules kara. Piemēram, Graudu ielā 45, Avotu ielā 10, Zivju ielā 5, Kūrmājas prospektā 8, tirdzniecības namā "Kurzeme" un tā tālāk. Tur saimnieki rūpējas par savu īpašumu.

Taču ir arī daudz visai negatīvu piemēru, pat pašā pilsētas centrā. Nevarētu apgalvot, ka šajās ēkās situācija ir tik nopietna, ka jau rīt tur varētu notikt negadījums – ķieģelis nobriedis kritienam. Tas gaida un agri vai vēlu tik tiešām nokritīs, piemēram, Graudu ielas 27.mājas spārnā, kas atrodas Dīķa ielā. Tāda pati aina vērojama Graudu ielā 42 un 44, Raiņa ielā 1. Bet Pasta ielā 2 un Kungu ielā 5 apmetuma mūžs atkarīga tikai no slīpajām lietus šaltīm, ūdenim veicot savu postošo darbību. Spoku mājā, Kungu ielā 18, draud kādam garāmgājējam uzgāzties sapuvušas koka konstrukcijas. Un pat brīnišķīgi izremontētajā bankas "Nord/LB" ēkā no brandmūra kaut kas sāk lupināties nost.

Māju fasādēm netiek veltīta pienācīga uzmanība. Un ne vienmēr obligāti kaut kam būtu jākrīt. Uz daudzām mājām atrodas pilnīgi nevajadzīgu vadu mudžekļi, kas palikuši vai nu no vecās gaismas reklāmas, vai sakaru līnijām, vai arī kādiem veciem atbalsta stiprinājumiem. Kaut kas likvidēts, bet ne līdz galam. No telpām aizejošām firmām un kantoriem savā laikā netika pieprasīts visu pienācīgi sakārtot, bet pēc vairākiem gadiem vainīgos vairs neatrast. Piemēri nav tālu jāmeklē: Lielajā ielā 1, arī Lielajā ielā 12 palikušas kaut kādas veco neona izkārtņu droseles. Tās nenokritīs, tomēr uzskatāmi parāda kultūras līmeni. Dažreiz tiek realizēta laba iecere, piemēram, nokrāsota fasāde, taču tikai daļēji, tādēļ šāds nams izraisa nenobeigtības iespaidu. Kaut gan tas jau ir pavisam cits temats. Pēdējā laikā no sarkaniem ķieģeļiem celto dzīvojamo māju sienas sāk noklāt ar baltu sastāvu, lai nodrošinātu to ilgmūžību, piemēram, Koku ielā 3, O.Kalpaka ielā 76/78. Ar galvenā mākslinieka ziņu šīs ēkas būtu jāsauc par zebru mājām. Toties tur nekas nav kritis, un tā jau ir garantija, ka šādas zebras nebūtu jāņem pārāk tuvu pie sirds. Tās nav bīstamas.

Un tomēr – būsim vienmēr vērīgi!

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu