Visticamāk, tie lasītāji, kas seko TVNET Mūzikai, jau pamanījuši daļēji apstiprinātu ziņu, ka šogad atkalapvienojusies (tas gan ir fakts) grupa "Swans" un 2011. gada maijā tā iecerējusi uzstāties Rīgā. Šonedēļ klajā laists arī "Swans" pirmais studijas albums kopš izjukšanas 1997. gadā.
Swans "My Father Will Guide Me Up a Rope to the Sky"
(Young God)
9/12
Vienmēr ir grūti vērtēt nepieradinātu, neformāta mūziku, turklāt ja tās kultūrvēsturiskās saknes sniedzas pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu beigu Ņujorkas "no wave" kustībā (grupa "Suicide", režisors Džims Džārmušs), astoņdesmito gadu gotu, drouna, postpanka un hārdroka estētikā. Grūts uzdevums tas arī subjektīvu iemeslu dēļ - deviņdesmito gadu sākumā, kad vēl tikko biju savu mūzikas audiokasešu kolekciju nomainījis no Vanilla Ice un New Kids On The Block uz The Smiths, Pixies un The Cure, vienu no spēcīgākajiem muzikālajiem pārdzīvojumiem man sniedza tieši Maikls Džirā (Michael Gira) ar savu zemo baritonu un viņa pavadošie "gulbji".
Atzīšos, neesmu dzirdējis pilnīgi visus grupas ierakstus, taču "White Light From The Mouth Of Infinity" un "The Burning World" vēl joprojām ir manā visu laiku mīļāko albumu top100.
Patiesībā nekad tā pa īstam arī nebiju iedziļinājies Maikla Džirā tekstos, kas, kā izrādās, tapuši franču rakstnieka Žana Ženē (latviski pieejams tikai "Kerels no Brestas") un pat Marķīza de Sada literāro darbu ietekmē. Daudz vardarbības, seksa, izmisuma, nāves, pazemošanas, depresijas... Nav diez cik jautra aina.
Īsumā atgādināšu, ka kopš 1997. gada, kad "Swans" pārstāja eksistēt, Džirā izveidoja jaunu muzikālu projektu "Angels Of Light" (skat. CD apskatu resursos) un nodibināja pats savu mūzikas izdevniecību "Young God records".
Interesants fakts. 2006. gada intervija ar Maiklu Džirā.
Jautājums: Would you ever consider reforming Swans? (Vai apsver domu kādreiz atkalapvienot "Swans"?)
Atbilde: Absolutely not, never. Dead and gone. I have more interesting things to do. (Nekad ... man ir daudz interesantākas lietas, ar ko nodarboties.)
Kopš šā "nekad" pagājuši četri gadi, un tomēr "Swans" atgriežas! Kaut, protams, pats Džirā pirms kāda laika publicētajā vēstulē skaidri un gaiši pasaka, ka "TĀ NAV NEKĀDA ATKALAPVIENOŠANĀS".
"Tā nav kāda stulba nostalģiska apvienošanās, lai rekonstruētu pagātnes spozmi,"
viņš raksta. "Pēc pieciem "Angels Of Light" albumiem man bija nepieciešams atrast veidu, lai dotos UZ PRIEKŠU. Tā nu sanācis, ka tas tiek darīts zem "Swans" karoga."
Patiesībā jau šī arī nav gluži "Swans" atkalapvienošanās. No oriģinālā sastāva šeit nepiedalās dziedātāja Žarbo (Jarboe), nav arī lietuviešu basģitārista Alģa Kizisa (Algis Kizys) u.c. Vienīgais no puslīdz oriģinālā sastāva ir ģitārists Normens Vestenbergs (Norman Westberg), kas kopā ar "Swans" sāka spēlēt pēc trešā albuma "Filth". Arī vēlīno "Swans" ģitārists Kristofs Hāns (Christoph Hahn) un bundzinieks Fils Puleo (Phil Puleo), kas ar "Swans" spēlējis grupas pēdējā tūrē. Pārējie galvenokārt ir "Angels Of Light" mūziķi vai arī ar "Young God rec." saistīti mūziķi.
Muzikāli gan jaunais grupas albums droši liekams blakus 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā tapušajiem "Swans" ierakstiem. Grupa pieturas pie sev raksturīgās drouna estētikas, proti, kompozīcijas pārsvarā balstās uz vienu motīvu, kas pakāpeniski tiek apaudzēts ar hipnotisku "gaļu". Pavirši klausoties, var pat saklausīt kaut no postroka, īpaši "Mogwai". Arī Džirā vokāls nav būtiski mainījies, tuvākās asociācijas raisot ar "Midnight Oil" solistu Pīteru Garetu (Peter Garrett) vai Londonas grupas "Absentee" zemās balss īpašnieku Denu Maiklsonu (Dan Michaelson).
Albums jāklausās vēl un vēl, lai tā pa īstam to novērtētu...
Interesanti, ka lielākā daļa muzikālā materiāla citā aranžējumā jau izdota šā gada Džirā soloalbumā "I Am Not Insane", kura mērķis bija iegūt līdzekļus topošā "Swans" albuma ierakstam.
Izdošanas datums - 23.09.2010.
