Romas pāvests Benedikts XVI ir licis vilties tiem, kas cerēja uz baznīcas reformām. Toties konservatīvo ideju piekritēji uzgavilē tikpat kā katram viņa solim.
Benedikts XVI konservatīvā ceļa gājējs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bijušais Romas pāvests Jānis Pāvils II šo cilvēku dēvēja par savu labāko draugu, kuram var uzticēties visur un vienmēr. Kardināls Jozefs Racingers sev izvēlējās Benedikta vārdu – tas par godu pāvestam Benediktam XV, kurš svētajā krēslā atradās Pirmā pasaules kara laikā, viņš aktīvi izplatīja uzsaukums par karadarbības izbeigšanu un atvēra Vatikāna kasi, lai pirktu zāles ievainotajiem un palīdzētu kritušo ģimenēm.
Pāvesta bilance
Racingera analītiskais prāts un administratora dotības tiešām ir palīdzējušas tikt galā ar Vatikāna grāmatvedību, kas pirms tam bija tikpat kā uz bankrota robežas. Viņš ir uzlabojis attiecības ar Krieviju. Bet pārējo cerības izteikti konservatīvais katoļu baznīcas galva ir pievīlis.
Pedofilijas skandāls. Daudzi cer, ka viņš novedīs līdz galam geju un pedofilijas skandālus un visi vainīgie tiks tiesāti. Viņš bija tas cilvēks, kas Vatikāna vārdā vadīja pedofilijas skandāla izmeklēšanu un kaunināja ASV bīskapus par mēģinājumiem noslēpt šo kaunu. Taču analītiķi norāda, ka, kļūstot par katoļu baznīcas galvu, viņš ar lielu entuziasmu vis šai lietai klāt nav ķēries.
Attiecības ar Krieviju. Savukārt pareizticīgie jau izsaka cerības, ka Benedikts XVI atradīs kopīgu valodu ar Krievijas pareizticīgo baznīcu, kas Jānim Pāvilam II personisku antipātiju dēļ neizdevās. Nesenā tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu liecina, ka Benedikts brauks uz Krieviju. Daudzi gan izsakās, ka viņš brauks arī tāpēc, ka ir no Putinam simpātiskās Vācijas, nevis kaut kāds poļu disidents, kāds bija Jānis Pāvils.
Plaisa ticīgo starpā. Vēsturnieks Volfgangs Kūpers Jozefu Racingeru sauc par zinātnieku – cilvēku, kas stāv tālu no reālās pasaules. Racingers vienmēr piedalījies reliģiskās diskusijās un bijis neuzvarams oponents. Taču šodien ticīgie vēlas, lai pie viņiem dodas ar sirdi un dvēseli, nevis prātu. Reliģisko lietu eksperts norāda, ka līdz ar viņa nākšanu amatā plaisa starp Vatikānu un ticību tikai pletusies plašumā.
Jau kopš 1981. gada Jozefs Racingers vadījis ietekmīgu organizāciju, kas uzrauga ticības doktrīnas. Tautā runā, ka tas ir viduslaiku lielās inkvizīcijas mūsdienu variants, tāpēc vadītāju dēvē par Lielo inkvizitoru. Un pamatoti, jo Racingers no katoļu baznīcas elites ir izraidījis ne vienu vien dumpinieku. Viņš ir pret laulības šķiršanu, abortiem, homoseksuālistu laulībām un uzskata, ka būt gejam ir liels grēks.
Jāņa Pāvila viena no pēdējām idejām bija atjaunot katoļu mācītāju sastāvu vārda tiešākajā nozīmē, taču pēdējais Vatikāna lēmums par celibāta paturēšanu un stingru ievērošanu daudzus jaunos kalpot gribētājus ir aizbaidījis.
Atcerēsimies gadījumu ar Zambijas arhibīskapu. Emanuels Milingo bīskapa amatā ordinēja četrus precētus mācītājus. Par šādu rīcību Benedikts XVI Zambijas arhibīskapu izslēdza no katoļu baznīcas. Daudzās ASV pilsētās katoļu draudzēs katastrofāli trūkst mācītāju. Gribētāji ir, bet ar noteikumu, ka amatu var savienot ar ģimenes dzīvi.
Pret zinātnes sasniegumiem. Romas pāvests Benedikts XVI jau paspējis nosodīt gēnu inženieriju un citus zinātnes sasniegumus, kas ļauj vecākiem jau pirms bērna dzimšanas uzzināt, kāds šis bērns būs, un jau laikus atteikties no tā, uzzinot, ka bērnam, piemēram, būs fiziski defekti. Pāvests sacījis, ka abortu legalizācija Latīņamerikas valstīs un eitanāzijas atļaušana bagātajos Rietumos ir necieņas izrādīšana pret dzīvību.
Apšauba Eiropas Kopienas kristīgās vērtības. Pāvests Benedikts XVI asi kritizējis Eiropas Savienību (ES) par kristīgo sakņu nepieminēšanu deklarācijā, kas veltīta bloka pamatu ielikšanas 50. gadadienai. Lai mēģinātu atvieglot ES krīzi pēc konstitūcijas izgāšanās, Vācijas kanclere Angela Merkele, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu un Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Hanss Gerts Peterings visu dalībvalstu vārdā parakstīja tā saukto Berlīnes deklarāciju. Tajā teikts, ka ES vēlas veicināt brīvību un attīstību visā pasaulē, mazināt nabadzību, badu un slimības, risināt enerģētikas un klimata aizsardzības jautājumus un dot savu ieguldījumu, lai novērstu klimata pārmaiņu izraisīto pasaules mēroga apdraudējumu. ES arī turpmāk sekmēs demokrātiju, stabilitāti un labklājību aiz tās robežām.
Tomēr Berlīnes deklarācijā trūkstot atsauces uz Eiropas kristīgo mantojumu. Pāvests norādījis, ka Eiropa šādi piekopj zināmu «pašnolieguma» formu, aizmirstot Dievu un kristīgās saknes, un tādējādi pati apšauba savu identitāti.
Sanikno un mierina musulmaņus. Pāvests Benedikts savā Jaungada uzrunā iestājās par ticības brīvību. Var jau būt, ka viņam bija piemirsušies paša izteikumi, ka islāms iet roku rokā ar vardarbību. Diezin vai islāma pasauli iežēlināja viņa vizīte Turcijā, kad, apmeklējot Zilo mošeju, pāvests pagriezies Mekas virzienā, tādā veidā atveidojot musulmaņu lūgšanu. Zīmīgi, ka šī ir katoļu garīdzniecības vēsturē tikai otrā pāvesta vizīte kādā no musulmaņu dievnamiem. Pirmais savu kāju pār mošejas slieksni spēra Jānis Pāvils II. Taču daudzās vienlaikus notikušās protesta akcijas vēstīja, ka katoļu baznīcai un personiski Benediktam vēl nav piedots. Vācu izdevuma «Der Spiegel» speciālizdevumā par ticības spēku un vienotību norādīts, ka arvien vairāk eiropiešu pievēršas islāmam.
Pārejas posma pāvests
Reliģiskajās aprindās Benediktu XVI sākumā sauca par «pārejas laika pāvestu» – cilvēku, kas pabeigs Jāņa Pāvila II iesāktos darbus un tad, ņemot vērā viņa cienījamo vecumu, dosies Dieva mierā. Bet nekā. Benedikts savos tūlīt jau 80 gados ir žirgts un par slimībām nesūdzas. Savu uzskatu dēļ viņš ir gatavs karot ar visu pasauli. Šis cilvēks, gan pēc savu draugu, gan ienaidnieku domām, šobrīd esot gudrākais un asākais prāts visas katoļu baznīcas elitē.
Pēc «Der Spiegel», BBC un raidorganizācijas «Radio Brīvā Eiropa» materiāliem