Portāla TVNET aptaujātie mikrouzņēmumi nav priecīgi par nākamgad plānotajām izmaiņām nodokļa likmēs. Arī sociālekonomikas eksperts norāda, ka liela daļa mikrouzņēmumu «turas virs ūdens» tikai esošās zemās nodokļu likmes dēļ.
Mikrouzņēmumi bēdājas par gaidāmajām izmaiņām (139)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bioloģisko produktu veikala «Dabas dobe» līdzīpašnieks un dzirkstošo bērzu sulu ražotājs Ervins Labanovskis TVNET pauda viedokli, ka līdz ar nodokļa palielinājumu mikrouzņēmumu koncepcija ir «izgāzusies»: «Jā, līdz ar šādu nodokļu palielinājumu tā ideja izgāzīsies.
Mikrouzņēmuma statuss bija ļoti labs modelis tiem, kas nevarēja sadūšoties uzsākt savu uzņēmējdarbību, jo tas paredzēja gan atvieglojumus grāmatvedībā, gan nodokļu nomaksā. Tieši tas, kas vajadzīgs uzņēmumu attīstības sākuma periodā.» Viņš atgādināja, ka
mikrouzņēmums ir palīdzējis daudziem cilvēkiem iznākt no ēnu ekonomikas,
sākt pašiem savu uzņēmējdarbību un pat sākt maksāt nodokļus, ko iepriekš daudzi nedarīja.
Labanovskis pauž uzskatu, ka līdz ar nodokļa paaugstināšanos faktiski zudīs mikronodokļa jēga.
«Saprotama ir problēma, ka daudzi izvairās no nodokļu nomaksas, izmantojot mikrouzņēmuma nodokļu likmes, taču absurdi ir tas, ka kārtējo reizi nevis tiek atrasts risinājums, bet sodīti tiek visi. Pie tam galvenie cietēji no paredzamajām nodokļu izmaiņām būs tieši uzņēmumi, kas ražo un reāli darbojas, nevis shēmotāji. Tā kā nodokļa apmērs ir atkarīgs no apgrozījuma, tad ražojošie uzņēmumi, kuriem ir reāli izdevumi - materiāli, tehnika, transports utt. -, automātiski no tā cietīs vairāk, bet fiktīvie, kuri izmaksā tikai algu, varēs baudīt atviegloto nodokļu režīmu.»
Mikrouzņēmēji ir jāmotivē pāriet uz parasto uzņēmumu formu, nevis jāspiež to darīt. Par motivējošiem aspektiem uzņēmējs uzskata valsts iepirkumus, pieeju citiem atbalsta instrumentiem, lielāku sociālo atbalstu darbiniekiem utt.
Savukārt shēmotāji būtu jāapkaro citādi - tā, lai tie, kas reāli attīstās un ražo, no tā neciestu.
Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem ir viens no zemākajiem uzņēmējdarbības rādītājiem Eiropā. Mikrouzņēmuma statuss bija viens rīks, kas lielā mērā radīja priekšnoteikumus, lai situācija mainītos. Tagad, kad tas tiek padarīts par neefektīvu instrumentu, nekas vietā netiek piedāvāts, Labanovskis rezumēja.
Īpaši neizdevīgs būs tirgotājiem
Arī skaistumkopšanas pakalpojumu jomā strādājošais uzņēmējs Varis TVNET sacīja, ka kopumā mikrouzņēmumu nodokļa palielinājumu vērtē negatīvi. Īpaši negatīvu iespaidu tas atstās uz tiem uzņēmējiem, kas ne tikai sniedz pakalpojumus, bet arī paralēli tirgo dažādas preces, jo nodoklis ir jāmaksā no apgrozījuma.
Piemēram, ja uzņēmējs nopērk preces par 1000 eiro, bet pēc tam tās pārdod par 1100 eiro, viņa ienākumi ir mazāki nekā nodoklī samaksātie 11% no apgrozījuma. Lai varētu kaut ko nopelnīt palielinātās nodokļa likmes apstākļos, uzņēmējam jāuzliek precēm lielāks uzcenojums.
Bet līdz ar lielāku uzcenojumu samazināsies uzņēmēja konkurētspēja.
Līdz ar to tirgotājiem nodokļa palielinājums ir ļoti neizdevīgs. Meklējot risinājumus, daļa mikrouzņēmumu varētu pilnībā noiet pagrīdē vai arī pārreģistrēties uz SIA. Tas gan nozīmētu daudz lielāku birokrātiju.
«Mikrouzņēmumi ir eleganti ar savu vienkāršo grāmatvedību,» uzņēmējs teica un norādīja, ka SIA tā ir daudz sarežģītāka. SIA gadījumā uzņēmējs pats reti kad var vest savu grāmatvedību un visbiežāk viņam nepieciešami profesionāla grāmatveža pakalpojumi, kas rada papildu izmaksas un līdz ar to sadārdzina sniegtos pakalpojumus.
Līdz ar nodokļa palielinājumu zudīs mikrouzņēmumu jēga.
«Man bijusi saskare gan ar SIA, gan mikrouzņēmumu. Zinu, ka SIA grāmatvedība ir diezgan sarežģīta, bet mikrouzņēmumu gadījumā tā ir daudz vienkāršāka,» Varis rezumēja.
Savukārt SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis TVNET norādīja, ka var saprast šo iniciatīvu pakāpeniski palielināt mikrouzņēmuma nodokli, jo mikrouzņēmumu darbiniekiem ir minimāla sociālā aizsardzība (tas draud ar ļoti zemām pensijām nākotnē), tāpat nav noslēpums, ka mikrouzņēmumi nereti tiek izmantoti kā legāls veids darbaspēka nodokļu maksāšanas apiešanai, tādējādi kropļojot konkurenci.
«Tajā pašā laikā jāsaka, ka liela daļa šo mikrouzņēmumu, kas dibināti kā pavisam jauni uzņēmumi, darbojas neilgu laiku un
mikrouzņēmumu «turēšanos virs ūdens» nodrošina tieši šī zemā nodokļu likme.
Uz mikrouzņēmumiem var skatīties arī kā uz valsts atbalsta formu, kas ļoti svarīga bija krīzes periodā un īpaši Latvijas reģionos, un mikrouzņēmuma nodokļa paaugstināšanu varētu raksturot kā valsts atbalsta mazināšanu biznesa iesācējiem,» viņš pauda vērtējumu.
Bankas pārstāvis arī akcentēja, ka mikrouzņēmumu nodokļa likmes paaugstināšana varētu negatīvi ietekmēt iniciatīvas dibināt jaunus mikrouzņēmumus un sekmēt pašreizējo aktīvo mikrouzņēmumu skaita samazināšanos.
«Tad ir diskutējams jautājums, vai summas, kas nodokļa paaugstināšanas rezultātā potenciāli varētu papildināt budžeta ienākumus, atsver tos riskus, kas saistīti ar mazāku stimulu maksāt šo nodokli un kārdinājumu pāriet uz ekonomikas «pelēko» zonu, maksājot aplokšņu algas un izvairoties uzrādīt savus patiesos ienākumus.
Nenoliedzami, ka būtu jācenšas aizvērt šo «logu» tiem uzņēmējiem, kas mikrouzņēmumus izmanto kā nodokļu optimizācijas rīku, tajā pašā laikā jāatrod tāds risinājums, lai neciestu tie, kuriem mikrouzņēmums ir veids, kā sākt un attīstīt savu uzņēmējdarbību.»
Nodoklis būs lielāks
Bet Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora vietniece Maija Straupmane TVNET skaidroja, ka nav plānotas jaunas izmaiņas saistībā ar mikrouzņēmumu nodokļa likmi bez jau pērn pieņemtajām likuma pārejas noteikumos noteiktajām izmaiņām.
Šobrīd spēkā esošā Mikrouzņēmumu nodokļa likuma pārejas noteikumi nosaka, ka no 2015. gada 1. janvāra stājas spēkā grozījumi likumā.
Mikrouzņēmumu nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro ir deviņi procenti. Bet mikrouzņēmumu nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro ir: 1) 2015.gadā — 11%; 2) 2016.gadā — 13%; 3) sākot ar 2017.gadu, — 15%. Tas nozīmē, ka
arī turpmākos gadus mikrouzņēmumu nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro būs 9%.
Mainīsies likme tikai apgrozījumam virs 7000 eiro.
Šā gada 1.jūlijā bija 36 962 mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji. To skaits palielinājies 5,1 reizi kopš 2011.gada sākuma.