Jeļena Berežnaja: ķermenis visu atceras

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Šovakar Arēnā Rīga izrādē Ledus simfonija uzstāsies arī Jeļena Berežnaja.

Kopš tā traģiskā notikuma 1996. gadā... Nu, jā – tieši desmit gadu neesmu bijusi Latvijā. Tagad es nevaru pateikt – vai es negribēju vai man nesanāca aizbraukt. Tā dzīve iegrozījās... Un uz Latviju jau tā vienkārši nevar aizbraukt – ir nepieciešama vīza..." saka daiļslidotāja Jeļena Berežnaja.

Jeļena Berežnaja daiļslidošanas vidē ir slavena ar trim lietām – pirmkārt, viņa spējusi atgriezties lielajā sportā pēc smagas galvas traumas, otrkārt, 2000. gada martā viņa kļuva par pirmo daiļslidotāju šā sporta veida vēsturē, kuras dopinga analīzes izrādījās pozitīvas, treškārt, Berežnaja un Siharulidze, kļūstot par Soltleiksitijas olimpisko spēļu čempioniem, izraisīja tā saukto tiesnešu skandālu, kas atrisinājās ar to, ka olimpiskās zelta medaļas tika piešķirtas arī kanādiešiem Džeimijai Seilai un Deividam Peletjē.

Ceļš sākās Latvijā

"Man ļoti gribas redzēt Rīgu. Satikt paziņas un draugus, ar kuriem mani liktenis savulaik saveda kopā Latvijā. Ceru, ka viņus satikšu, lai gan telefona numuri kaut kur pazaudējušies..." saka Jeļena Berežnaja. "Savulaik man Latvija deva lielisku iespēju – parādīt un pieteikt sevi. Tolaik tā man bija vienīgā iespēja nokļūt pasaules līmeņa sacensībās. Iespēja – tas ir daudz," saka Berežnaja, kas, tieši pārstāvot Latvijas karogu, iesoļoja daiļslidošanas vidē pasaulē, bet kuras šķiršanās no Latvijas bija sāpīga gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

Viss sākās tālajā 1993. gadā, kad piecpadsmit gadu vecā Jeļena Berežnaja varēja tikai sapņot par iekļūšanu Krievijas izlasē, tomēr viņai paveicās – viņas partneris bija rīdzinieks Oļegs Šļahovs. Abi pārstāvēja Latviju pasaules un Eiropas čempionātā daiļslidošanā, ieņemot attiecīgi 14. un 8. vietu, 1994. gadā – 7. un 8. vietu, bet olimpiskajā spēlēs Lillehammerē 1994. gadā abi ierindojās 8. vietā. 1995. gadā pāris uzvarēja Trophee Lalique Francijā, aiz sevis atstājot daudzus slavenus pāris. Jaunajiem un talantīgajiem sportistiem arvien lielāku uzmanību pievērsa šīs jomas profesionāļu elites aprindās, un tas bija tikai laika jautājums, kad Jeļenai Berežnajai atradīsies vieta Krievijas daiļslidotāju elitē... Diemžēl notikumi attīstījās traģiski, jo pirms desmit gadiem Berežnaja treniņā guva traumu – viņas partneris Oļegs Šļahovs ar slidu trāpīja pa galvu, tika traumēts galvaskauss un arī smadzenes. Berežnaja pēc tam vairākkārt ir stāstījusi, kā nespējusi atbildēt uz mediķu jautājumiem, jo bija zaudējusi spēju runāt... Toreiz par šo negadījumu bija daudz minējumu, no kuriem vismaigākais – partnera nolaidība un neuzmanība. Viena versija – Oļegs Šļahovs jau esot bijis slavens ar savu agresīvo, kauslīgo un varaskāro attieksmi pret partnerēm, tāpēc neesot nekāds brīnums, ka reiz šīs izpausmes beidzās ar traģiski; cita versija – greizsirdība, jo Jeļenai Berežnajai veidojušās attiecības ar Antonu Siharulidzi, trešā – atriebība, jo 1995. gada nogalē Berežnaja un Šļahovs gatavojušies gan Latvijas, gan Eiropas čempionātam, tomēr Jeļena jau bijusi nolēmusi, ka pēc tam vairs neslidos kopā ar Šļahovu.

Pēc traģiskajiem notikumiem 1996. gada 9. janvārī Jeļena Berežnaja jau 15. martā atgriezās uz ledus, vēl pēc divām nedēļām sāka trenēties kopā ar Antonu Siharulidzi un jauna trenera vadībā – abus savā paspārnē ņēma leģendārā Tamāra Moskvina, un pāris iekļuva Krievijas izlasē. "Man pašai šķiet, ka to traģisko gadījumu Rīgā visi jau ir aizmirsuši," sarunā ar Neatkarīgo saka Jeļena Berežnaja. "Man viss ir labi, arī ar veselību viss ir kārtībā, tāpēc nav ko atcerēties vecas lietas. Tas ir garlaicīgi."

Bronhīts un dopings

Līdz 2000. gadam Berežnajai un Siharulidzem viss gāja kā pa sviestu – olimpiskajās spēlēs 1998. gadā viņi ieguva otro vietu, kļuva par divkārtējiem pasaules un Eiropas čempioniem, bet tad sekoja vēl viens skandāls... Berežnaja kļuva par pirmo daiļslidotāju šā sporta veida vēsturē, kuras dopinga analīzes izrādījās pozitīvas un šim faktam bija apdullinošas, sekas – pārim tika atņemts Eiropas čempionu tituls, noteikta diskvalifikācija uz trim mēnešiem un gar degunu aizgāja pasaules čempionāts... Berežnaja dopingu skaidroja ar viselementārākajām zālēm, kas tika lietotas bronhīta ārstēšanai. Trenere Tamāra Moskvina toreiz paziņoja, ka Berežnaja "nejūtas vainīga par notikušo. Visu šajā sporta veidā pavadīto laiku esmu uzskatījusi dopingu par lielu negodu. Mēs gadiem ilgi bijām labi sagatavojušies un labi trenējušies, tas pierāda, ka mēs varam uzvarēt arī bez dopinga palīdzības. Vienīgās zāles, ko es viņai devu, bija sagatavošanās un meistarība". Kādu preparātu toreiz lietoja Berežnaja, tā arī palika neatklāts, Moskvina vien informēja, ka tās "izrakstījis ārsts ASV un slidotāja nezināja, ka dara kaut ko aizliegtu".

Tomēr pati Berežnaja pēc gada šo notikumu aģentūrai Reuters komentēja daudz emocionālāk: "Kad uzzināju spriedumu, teicu Antonam, ka mums jāpārdomā, vai turpināt slidot kopā, jo es visā vainoju sevi. Es pat negribēju iet ārā no viesnīcas numura, jo baidījos skatīties saviem komandas biedriem acīs. Domāju, ka esmu iegāzusi visu Krievijas izlasi. Mēs nolēmām dažas dienas padzīvot Montekarlo, un es drīz vien tiku ar sevi galā." Lai gan tikusi apspriesta pat aiziešana no sporta...

2001. gadā pāris atgriezās ar triumfu, kļūstot par Eiropas čempioniem, tomēr paliekot otrie pasaules meistarsacīkstēs. Aiz Džeimijas Seilas un Deivida Peletjē. Tomēr šie pāri attiecības noskaidroja nākamajā gadā – olimpiskajās spēlēs, kad abiem pāriem bija jāsarūmējas uz olimpiskā pjedestāla visaugstākā pakāpiena. Krievu pāris ieguva zeltu, kanādieši palika otrie, sacēla traci un iesniedza protestu, norādot uz krievu sportistu izpildījumā pieļautajām kļūdām. Tādējādi pirmo reizi olimpiādē tika pasniegti divi zelta medaļu komplekti.

Esi sveicināts, biznes!

"Man ļoti reti gadās pasēdēt mierā, tāpēc savā brīvajā laikā es visbiežāk nedaru neko. Neko! Un vislielākā bauda man ir iespēja doties uz kūrortu. Man viss mūžs paiet ceļā un viesnīcās, tāpēc pie pirmās iespējas es dotos vienkārši atpūsties – tur, kur ir silts un kur ir mājīgi," tā savu brīvo laiku raksturo Jeļena Berežnaja. Lai gan pavīdēja runas, ka Berežnaja un Siharulidze piedalīsies arī olimpiskajās spēlēs Turīnā, tomēr tā nenotika un krievu sportisti jau laikus pārgāja profesionāļu līgā.

Kādu laiku padzīvojuši Amerikā, abi atgriezušies Krievijā. "Vairs negribas braukāt pa pasauli, gribas savu ģimeni... Tomēr, kur es dzīvošu turpmāk, to gan nezinu, tāpēc teikšu – arī Krievijā." Žurnālisti abiem bieži uzdod jautājumu, vai viņu ģimenes dzīves plāni nesaistās vienam ar otru, tomēr visbiežākā atbilde ir Jeļenas teiktais: "Mīlestību mēs sen esam pārauguši..." Par abu attiecībām viņi saka – kā māsa ar brāli.

Nesen savā dzimtajā pilsētā viņa atvēra kafejnīcu Aksels (!). "Es tajā biznesā nepiedalos, tur ikdienā strādā māte un brālis," nosmej Berežnaja. (Interesanti, ka Siharulidze atvēris savu restorānu Pēterburgā.) Pagaidām viņas bizness ir slidošana, abi uzstājoties šovā Zvaigznes uz ledus un ik pa laikam arī izrādot savus senos numurus (kas iepriekš kārtīgi jāmēģina, lai gan "ķermenis jau visu atceras").

Tomēr, pietuvojoties 30 gadu slieksnim, jāsākot arī domāt par to, kas notiks pēc aktīvās sportista karjeras beigām. "Treneris ir ļoti atbildīgs darbs. Nē, pagaidām es šo iespēju nolieku ļoti tālā plauktā. Domāju, ka nodarbošos ar ko tādu, kas nebūs saistīts ar daiļslidošanu. Tur, kur galvenais nebūs manu roku un kāju spējas. Iespējams, ka pamēģināšu viesnīcu biznesu..." Un esot arī ideja pamēģināt spējas kino. Nē, nevis kā aktrisei, bet kā producentei.

    Uz augšu