Latvijā turpinās komercdarbības aktivitātes rādītāju stabilizācija

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Latvijā turpinās komercdarbības aktivitātes rādītāju stabilizācija, liecina SIA "Lursoft" un Uzņēmumu reģistra (UR) veiktais pētījums. Pētījums, kurā analizēta komercdarbības rādītāju statistika par 2008.gada pirmajiem diviem mēnešiem un izvērtētas ekonomiskās attīstības tendences, liecina, ka šā gada pirmajos divos mēnešos nodibināts par 1% mazāk komercsabiedrību nekā analogā laika posmā pērn.

Šā gada pirmajos mēnešos valstī turpinājās vairāku komercdarbības aktivitātes rādītāju stabilizācija, kas sākās jau pagājušajā gadā, nomainot vairākus gadus ilgstošo straujo pieaugumu tempus.

Šajā periodā ir reģistrētas 2576 jaunas komercsabiedrības un uzņēmumi, kas ir mazāk nekā pērn pirmajos divos mēnešos - 2597. Līdz ar to var uzskatīt, ka apstājies straujais jaunu uzņēmumu dibināšanas process, lielāko skaitu sasniedzot pērn, kad tika nodibināts visvairāk jauno uzņēmumu pēdējo 13 gadu laikā.

Kā teikts pētījumā, Latvijas nodokļu politikas konkurētspēja Eiropas Savienības (ES) valstu starpā, ES finansējuma un tirgus pieejamība, politiskā stabilitāte attiecībā uz komercdarbības regulējumu ir tie faktori, kas ļāvuši pēdējos gados arvien vairāk cilvēkiem iesaistīties komercdarbībā.

Būtisks faktors ir arī UR aktivitātes normatīvo aktu skaidrošanā, birokrātisko šķēršļu samazināšanā un reģistrācijas procesa vienkāršošanā un caurspīdīgumā.

Latvijā spēkā esošie normatīvie akti jau vairākus gadus paredz iespēju nodibināt komersantus pat četru stundu laikā, un maksimālais pieteikumu izskatīšanas termiņš ir trīs dienas, kas ir vieni no labākajiem rādītājiem pasaulē. Pēdējos mēnešos ieviestā UR prakse attiecībā uz vienas personas dibinātām sabiedrībām ļauj piereģistrēt uzņēmumu nekavējoties jeb "vienā atnākšanas reizē" uz iestādi.

Iesniegto dokumentu virzībai UR lietvedībā ir iespējams sekot, izmantojot UR mājas lapu internetā.

Kopš 2006.gada 1.jūlija atsevišķos gadījumos ir iespējams reģistrēt komercsabiedrību un apliecināt parakstus pašā UR, nevis pie zvērināta notāra, kas ievērojami samazina kopējo reģistrācijas procesa laiku un līdz ar to arī izmaksas, kā arī padara procesu daudz drošāku, jo izslēgti procesa starpnieki. Šo pakalpojumu deviņu mēnešu laikā izmantojušas vairāk nekā 12 800 personu - gandrīz pusē gadījumu, kad tiek dibināti individuālie komersanti un viendibinātāju SIA.

Kā norāda "Lursoft" un UR, šogad paredzēts ieviest caur internetu aizpildāmas veidlapas, lai, ierodoties UR, visa nepieciešamā informācija jau būtu sagatavota, kā arī atļaut elektronisku reģistrāciju.

"Lursoft" pētījumā konstatēts, ka, izmantojot komercķīlu kā kredīta nodrošinājuma mehānismu, valstī stabilizējies arī kreditēšanas pieauguma temps, kas kopš Komercķīlu reģistra ieviešanas visu laiku ir pieaudzis.

Šā gada divos mēnešos noslēgti 3266 komercķīlas līgumi par kopējo maksimālo prasījumu summu 2,03 miljardi latu. 2008.gada pirmajos mēnešos darījumu skaita ziņā pieaugums pret analoģisku periodu iepriekšējā gadā ir par 5,9% mazāks.

Salīdzinot kopējās nodrošinājuma maksimālās prasījuma summas ar pagājušā gada diviem mēnešiem, pieaugums ir bijis 41%, kas, lai ir liels pieaugums, nav vairs tik straujš kā iepriekš. Vairākus iepriekšējos gadus līdzīgā periodā tas pārsniedzis pat 90%.

Tas liecina, ka, iespējams, darījumos ar komercķīlu ir sasniegts zināms tirgus piesātinājums, jo liela daļa personu, kam šis darījumu slēgšanas veids ir bijis nepieciešams, jau ir darījumus noslēgušas un šobrīd pilda saistības par paņemtajiem kredītiem, bet jaunas saistības vairumā gadījumu neuzņemas, kamēr nav nokārtotas iepriekšējās. Tāpat šo procesu ietekmē arī valsts uzliktie kreditēšanas ierobežojumi.

Komercķīla arvien biežāk tiek izmantota sadzīves kreditēšanai - arvien vairāk līzinga darījumu tiek nodrošināti ar komercķīlu. Turklāt šo patēriņa kredīta mehānismu īpaši neietekmē Latvijas Bankas noteiktās kredītlīdzekļu sadārdzināšanas programmas, jo attiecībā uz līzinga kompānijām normas par obligāto rezervju palielināšanu nedarbojas.

Tā rezultātā arvien vairāk kredīti tiek ņemti, kārtojot līzinga darījumus līzinga kompānijās, nevis bankās. Līzinga kompānijas nav pakļautas kredītiestāžu darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem un līdz ar to faktiski līzingu kompāniju sniegtie aizdevumi objektīvi var būt lētāki.

    Uz augšu