Neizsapņo realitāti! Ilūziju spēles attiecībās (21)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: www.flickr.com

Ar ilūzijām ir viegli sevi mānīt, vēl vieglāk – tām ticēt, līdz vienā mirklī ilūzijas kā spogulis saplīst drumslās pret īstenību. Kā nefantazēt un neizsapņot dzīvi?

KONSULTĒ psihoterapeite Lada Stoligvo

 Biežākais fantāziju trīsstūris

  • Redzam idealizēto tēlu, ne reālo, un mēģinām piemērot vīrieti savam ideālam.

  • Iedomājamies, ka mūs mīl, bet nenoskaidrojam būtisko un nepajautājam, ja šaubāmies.

  • Akli ticam solījumiem un bēdājamies, ja tie nepiepildās.

Katrā sievietē slēpjas maza meitene, tajā pašā laikā izmeklētāja. Meitenei ir tendence sacerēt pasakas, bet izmeklētājai – meklēt pasakas izskaidrojumu.

1. ilūzija. Viņš ir mans liktenis

Kad iepazinos ar draugu, es redzēju viņā tikai labo. Biju uzmaukusi rozā brilles uz acīm kā vēl nekad! Kad pāris mēnešu laikā pamanīju, ar ko es īsti draudzējos, biju vīlusies. Draugi man vēlāk teica: “Mēs domājām, ka esi akla, nevis uzvilkusi rozā brilles. Viņš taču bija absolūti tev nepiemērots!” Lieki piebilst, ka man pašai likās, ka viņš ir ideāls!” smejoties stāsta Daiga.

Es jau kopš pirmajām dienām sapņoju, ka reiz apprecēšos ar šo vīrieti. Kad pēc četriem mēnešiem par to nejauši ieminējos draugam, viņš gandrīz iesaucās: “Stop! Mums ir tikai sekss, nekas vairāk!” Biju šokā par šo atklātību un pametu viņu, pirms viņš pats to nav izdarījis. Pusgadu raudāju par to, kāda stulbene esmu bijusi, taču turpināju domāt par viņu vēl vairāk nekā gadu, līdz satiku citu vīrieti,” atceras Ina.

Iepazīstoties ar vīrieti, iemīlēšanās pirmajā posmā visām mums parādās gandrīz vienādas automātiskas izjūtas – tas ir Viņš! Tu lolo savu sapni un nevēlies redzēt realitāti, ignorē viņa rakstura iezīmes un rīcību, nepareizi traktē viņa vārdus. Vēlāk, kad attiecības neizdodas, tu krīti asaru bezdibenī – tu viņā cerēji ieraudzīt un varbūt pat “ieraudzīji” vīra kandidātu un savu iespējamo bērnu tēvu, bet viņš pazuda aiz trejdeviņām jūrām, tava dzīve pēkšņi šķiet tukša un bezcerīga. Patiesībā pēc attiecību beigām tu pēkšņi itin viegli vari sev definēt, ka vīrietis jau sākumā diezgan godīgi bija paudis savu dzīves pozīciju, tāpat bija redzams viņa dzīvesstils un uzskati, bet tu to uztvēri kā nebūtisku vai arī domāji, ka spēsi viņu mainīt. Tā vietā, lai pateiktu sev “nebūs šis, būs nākamais!”, tu turpini gaidīt un sapņot – kā būtu, ja būtu, turpini cerēt, ka viņš piezvanīs, tu domā par to, kā uzvedīsies, kad viņš parādīsies. Vīrieša figūra kļūst par centrālo, bet tava dzīve paliek otrajā plānā. Bez vīrieša viss pārējais liekas nesvarīgs, vīrietis ir tas, uz ko projicēt visas cerības. Diemžēl daudzām sievietēm šādos sapņos aizrit gadi. Vēl trakāk – ja sieviete jūtas iemīlējusies šajā tēlā, viņa visus salīdzina ar to vienīgo. Ņemot vērā, ka viņai ir tikai iluzoras jūtas, jo nekad nav bijušas reālas attiecības, kurās jārisina konkrētas, arī sadzīviskas problēmas, visi pārējie reālie un, iespējams, pieejamie vīrieši šķiet sliktāki, ar dažādiem trūkumiem. Tēls ar laiku turpina idealizēties.

Taču, ja reālistiski paskatās, mīla ir iedomāta, jo attiecību taču nav, reāli otrs cilvēks nepiedalās šajās attiecībās, jo viņa nemaz nav blakus. Līdzīga situācija veidojas, ja sieviete nav apmierināta ar savu šībrīža partneri.

Viņa sevi baro ar ilūzijām, ka varbūt kādreiz atgriezīsies mīlas objekts no pagātnes vai ieradīsies bruņinieks no nākotnes, un viss būs labi... Bet šis reālais, kas dzīvo blakus, nevar pat miskasti iznest un atļaujas neierasties laikus mājās. Viņa dzīvo reālu dzīvi, bet turpina sapņot.

  • Kāpēc tev patīk spoguļoties šajā ilūzijā? Iluzorā mīlestība pret kādu objektu palīdz risināt emocionālas grūtības, kuras sievietei ir pašlaik. Runa ir par pašizdomātu pasaku, kas ir kā mierinājums. Gadās, ka pašas sievietes dzīvē pietrūkst mērķa, nav kaislību un emociju. Viņas sapņi par vīrieti un fantāzijas aizstāj realitāti. Jo tālāk atrodas šis vīrietis, jo ilgāk ilūzijas var turpināties.

  • Kā ieraudzīt realitāti? Ja sieviete apzinās, ka dzīvo pašas izveidotā pasaulē, jāpajautā sev, kur viņa pati ir pazudusi? Un kāpēc gribas ticēt par likteņa vīrieti? Kāpēc savu dzīvi gribas kādam veltīt? Starp citu, varbūt šeit slēpjas atbilde, kāpēc vīrietis aizbēg no attiecībām. Vai viņam bija viegli apzināties, ka viņš otram nodrošina dzīves jēgu? Vai viņš prasīja tā upurēties? Jo īstenībā būt kādam par dzīves jēgu ir milzīga atbildība, tas ir ierobežojoši un pat žņaudzoši, tas ir ceļš uz emocionālu atkarību. Jā, sievietes jūtas ir īstas, tikai attiecību nav. Būtu ieteicams konsultēties ar speciālistu, lai spētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, netērējot laiku ilūzijām.

2. ilūzija. Viņš manu dzīvi izkrāsos spilgtām krāsām

Biju ceļojumā kopā ar draugiem. Viņš man iekrita acīs, jo bija stalts, smaidīgs un ļoti komunikabls. Viņš uzņēmās gida lomu un stāstīja interesantus faktus, visi gandrīz kā mušas lipa ap viņu. Arī es! Ceļojums bija viegls un aizraujošs. Man viņš likās ļoti interesants vīrietis, likās, ka arī dzīve ar viņu varētu būt interesanta. Atgriezāmies Rīgā, uzsākām romānu un jau pēc mēneša sākām dzīvot kopā, ātri paliku stāvoklī. Šobrīd es audzinu divus bērnus, ar vīru nekad vairs neesam bijuši nevienā ceļojumā. Viņš ir ieracies mājas darbos, esot atradis dzīves jēgu. Tikai no manas interesantās dzīves nav ne vēsts. Jā, viņš ir atbildīgs tēvs, bet vai es esmu laimīga sieviete? Man jāpadomā... Laikam gribas kaut ko aizraujošu,” atzīstas Evija.

Dažkārt sākam attiecības tieši sava iekšējā tukšuma dēļ – var būt depresīvas domas un reakcijas, parādās sūdzības par veselību, nomāktība, trauksmainība. Kad ar sievieti sāk runāt, atbilde skan: “Manā dzīvē viss nokārtosies, ja man parādīsies vīrietis!” Aiz tā slēpjas gaidas, ka otrs aizpildīs tukšumu, bet tas nav reāli, jo no partnera gaidām ko tādu, kas mums pašām sev būtu jānodrošina. Otrs cilvēks mums nevar sniegt to, kā mums nav. Sieviete baro sevi ar ilūziju, ka vīrieša esamība radīs pilnvērtības sajūtu. Viņam tiek piešķirta gandrīz vai dekoratora funkcija – viņam jāizdaiļo mūsu dzīve. Bieži vien, kad šādām sievietēm sākas kopdzīve un rutīna, ir dziļa vilšanās. Vīrieša dzīve no malas izskatījās tik spilgta un pārpildīta, bet īstenībā, kad sākās sadzīve, izrādījās – nemaz nav tik interesanti. Bet vai tad vīrietis ir vainīgs, ka mēs uzbūvējām ilūzijas? Starp citu, šādas ilūzijas rodas vienā mirklī. Piemēram, slēpošanas kūrortā tu ieraudzīji Viņu – veiklu un tik sportisku! Un pārējo automātiski sacerēji klāt – ieraudzīji jūsu kopīgos bērnus un to, kā viņš māca viņiem slēpot. Tad iedomājies laimīgu ģimeni ap pusdienu galdu. Kurai no mums nav šo automātisko domu? Visām! Ilūzija ir gatava, un aiziet jūriņā – esam iemīlējušās... Lai gan mēs taču par viņu neko nezinām. Varbūt īstenībā viņš ir darbaholiķis, kurš reizi gadā aizbrauc kopā ar draugiem slēpot? Varbūt viņš gribētu kopīgas ģimenes pusdienas, bet patiesībā viņa nekad nav mājās, viņam vienmēr ir darbs, un sieviete viņam nekad nav pirmajā vietā.

  • Kāpēc tev patīk spoguļoties šajā ilūzijā? Kad ir “sacepta” šī ilūzija, vairs nevēlamies neko reāli ne dzirdēt, ne redzēt. Mēs gaidām, ka viņš mainīsies atbilstoši mūsu iedomātajām fantāzijām par laimīgu idilli. Mūsu dzīve kā bija, tā arī palika garlaicīga. Vēl trakāk – pamazām sākām atteikties no savām aktivitātēm, bet vai viņš prasīja tādu upurēšanos? Kad šādi pāri šķiras, sieviete pēc tam izmisumā saka: “Es viņa dēļ visu pametu, aizgāju no darba, bet sapņi par krāsainu dzīvi tā arī nav piepildījušies. Patiesībā mēs nogrūžam atbildību uz vīrieša pleciem, bet viņš taču neko no tā visa neprasīja darīt.

  • Kā ieraudzīt realitāti? To patiesībā var pamanīt ātri – vēro viņa hobijus, aizraušanās un dzīvesstilu ne vien pirmajos randiņos, bet arī nākamajos mēnešos. Galu galā – paņem otu un krāso pati savu dzīvi!

 3. ilūzija. Tas noteikti kaut ko nozīmē

Draudzējos ar vīrieti vairākus gadus. Mēs nedzīvojām kopā, tikāmies diezgan reti, taču es sevi baroju ar ilūzijām, ka viņš mani mīl. Tagad es zinu – tolaik negribēju apjaust īstenību, ka patiesībā viņam ir ērti, ka neko vairāk viņš negrib. Es tiešām cerēju, ka pienāks diena, kad mēs būsim kopā. Reiz braucām uz jūru un nolēmu pajautāt tieši – vai viņš plāno kaut ko vairāk? Viņš atbildēja godīgi: “Nē!” Es atceros, ka tobrīd noriju rūgtuma kamolu, un, lai spētu to dienu būt kopā ar draugu pie jūras, sev iegalvoju – viņš tikai šobrīd tā domā... Gan laiks rādīs. Galu galā viņš taču vēlas būt kopā ar mani šodien!” stāsta Ilze.

    Mēs ar draugu bijām kopā aptuveni gadu, kad es pēkšņi ļoti smagi saslimu. Gulēju slimnīcas gultā un biju atkarīga no citu labvēlības un līdzjūtības. Mans draugs bija lielisks – rūpējās par mani kā par lielāko dārgumu, pat pavadīja naktis, guļot uz grīdas blakus manai gultai slimnīcas palātā. Draudzenes nāca ciemos un teica – tādu mīlestību vēl neesam redzējušas, jūs noteikti apprecēsieties. Tad arī es par to sāku domāt, tas bija salmiņš, pie kā pieķerties, lai izdzīvotu, izķepurotos no slimības nagiem. Kad sāku atveseļoties, jutu, ka drauga uzmanība atslābst ar katru dienu arvien vairāk. Kritu izmisumā, jo draudzenes un pati sevi biju sabarojusi ar ilūzijām, ka mēs būsim kopā ilgi un laimīgi, jo tā taču rīkojas tikai reizēs, kad ļoti mīl. Pirms šķiršanās viņš teica, ka nav to darījis mīlestības dēļ, bet tādēļ, ka gribējis būt labs cilvēks,” savu pieredzi atklāj Jana.

    Katrā sievietē slēpjas maza meitene un tajā pašā laikā izmeklētāja. Meitenei ir tendence sacerēt pasakas, bet izmeklētājai – meklēt pasakas pamatojumu un izskaidrojumu. Mums, sievietēm, vairāk nekā vīriešiem ir tendence būvēt gaisa pilis. Mēs pašas izdomājam skaidrojumus, kuru īstenībā nav, un pēc tam pārdzīvojam, jo jūtamies vīlušās.

    Mēs izdarām secinājumus, pamatojoties uz maznozīmīgiem faktiem, pat uz pieņēmumiem, bet pēc tam meklējam pierādījumus.

    Kāda sieviete iepazinās ar vīrieti, viņu attiecības bija jaukas un mīļas, periodiski viņi pavadīja brīvo laiku kopā. Viņš tikās tikai tad, kad vēlējās pats un aizbildinājās ar laika trūkumu citās reizēs. Pēkšņi viņš sāka savā dzīvoklī veikt remontu un nopirka jaunas mēbeles. Sieviete domāja, ka viņš gatavo ģimenes ligzdu. Viņš, starp citu, to nekad nebija teicis. Pagāja mēnesis, divi, pusgads, bet viņš nepiedāvāja viņai pārcelties. Viņi turpināja satikties, pavadīt laiku kopā, tikai sieviete sāka kļūt arvien nervozāka, niķīgāka un kašķīgāka, savukārt vīrietis nesaprata, kas ar viņu notiek. Sieviete reiz uzsprāga un jautāja, kāpēc viņš nepiedāvā pārcelties. Un pēkšņi sadzirdēja, ka vīrietim patīk attiecības bez saistībām, ka viņam patīk “tusēt”, tikai līdz šim viņam bijis nemoderns dzīvoklis un tāpēc nav varējis aicināt ciemiņus. Vēl viens piemērs – bija mīlas trīsstūris, vīrs gribēja pamest sievu un aiziet pie mīļākās. Sieva pēkšņi saslima, vīrietis viņu nepameta. Sieva loloja ilūzijas, ka viņš vēlas saglabāt ģimeni, taču īstenībā vīram, kuram ir priekšstati, kas ir krietna un nekrietna rīcība, gribējās rīkoties krietni. Brīdī, kad sievas dzīve nokārtosies, viņš aizies, ja vien otrā sieviete pagaidīs. Ja negaidīs, varbūt pat ģimeni izdosies saglābt. Taču, ja sieviete upura pozīcijā būs pārāk ilgi, viņš aizies tik un tā. Runa šajā gadījumā ir par vīrieša vērtībām, bet ne par vēlēšanos palikt kopā.

    • Kāpēc tev patīk spoguļoties šajā ilūzijā? Tu vēlies būt kopā ar šo vīrieti par katru cenu, neskatoties uz to, ka jūti – attiecībās kaut kā trūkst. Tu tendenciozi centies traktēt jebkuru sīkumu, globalizēt pat visniecīgāko notikumu un tam piešķirt daudz lielāku lomu. Tev vieglāk šķiet dzīvot sapņos, nekā palikt vienai pie sasistas siles. Tu dzīvo no “tas noteikti kaut ko nozīmē” līdz nākamajam “tas noteikti kaut ko nozīmē”.

    • Kā ieraudzīt realitāti? Sievietei, kuras vīrietis taisīja remontu dzīvoklī, bija uzreiz jāpajautā būtiskas lietas – tu taisīsi remontu? Kāpēc? Tad viņa sadzirdētu, ka vīrieša nākotnes fantāzijās viņai nav vietas. Lai vēlāk nenožēlotu, ka kaut kas nav pajautāts, tajā brīdī var uzdot vēl precizējošākus jautājumus, vai viņš vispār domā kaut ko kopā plānot. Taču jāsaprot, ka mēs varam sadzirdēt to, ko negribam dzirdēt, – nevis apstiprinājumu mūsu ilūzijām, bet īstenību. Lai cik smagi tas būtu, ir svarīgi pajautāt – vai tu gribi būt kopā ar mani? Jāņem vērā, ka būs vīrieši, kas neteiks taisnību, lai nesāpinātu, vai arī viņš nevēlēsies justies vainīgs, nodarot sāpes sievietei. Taču laiks visu noliks savā vietā. Melu gadījumā nav drošāka paņēmiena par laiku, kas tavām ilūzijām liks izkūpēt gaisā.

     4. ilūzija. Bērns nostiprinās mūsu attiecības

    Ar draugu bijām kopā vien divus mēnešus, sapratu, ka šis ir vīrietis, no kura vēlos bērnu. Neesmu droša, vai gribēju paturēt arī vīrieti, bet, visticamāk, tas būtu bijis ideālākais variants. Mana vēlme pēc bērna bija stiprāka. Tā kā nekādu kontracepciju nelietojām un abi to zinājām, uzskatīju, ka viņš saprot, ko dara, jo es ļoti labi apzinājos savu rīcību. Ātri vien paliku stāvoklī, taču, kā tas bija gaidāms, mūsu attiecības sāka šķobīties, arvien biežāk viņš uzsvēra, ka tēva lomai nav piemērots. Izlēmu palikt viena ar bērnu. Dēliņam jau ir pieci gadi, mēs ar vīrieti visus šos gadus katrs dzīvojam savu dzīvi, mēs abi esam atraduši savas otrās pusītes, taču par bērnu rūpējamies kopā. Savu vēlmi es piepildīju, un man ir prieks, ka vīrietis neaizbēga. Ja būtu aizbēdzis, es tik un tā priecātos par savu dēliņu,” stāsta Ulrika.

      Ar ilūziju, ka bērns nostiprinās attiecības, grēko daudzas sievietes. Tiklīdz bioloģiskais pulkstenis sasniedz 30 gadu atzīmi vai parādās mātišķas jūtas, rodas vēlme paliek stāvoklī. Diezgan bieži sievietei ir ilūzijas, ka bērns var nostiprināt attiecības un tādējādi pat nosvārstīt vīrieti uz ģimenes veidošanās pusi. Taču aizmirst uzdot jautājumus vīrietim, kā viņš skatās uz šādu situāciju, nenoskaidro, vai viņš grib bērnus. Neuzzina, kā viņš reaģē, ja sieviete bez vīrieša piekrišanas dzemdē bērnu. Ja vīrietis izvairās atbildēt tieši, tas nenozīmē, ka viņš svārstās. Atbilde patiesībā ir negatīva – vai nu viņš negrib sievieti aizvainot, vai cenšas izvairīties no konflikta.

      • Kāpēc tev patīk spoguļoties šajā ilūzijā? Atbilde ir skaidrāka par skaidru – tu vēlies bērnu un ģimeni. Vai arī – tu vēlies noturēt vīrieti jebkuriem līdzekļiem.

      • Kā ieraudzīt realitāti? Sievietei būtu jāatvadās no ilūzijām, ka bērns salīmēs attiecības. 90% gadījumu šīs fantāzijas nepiepildās. Par vienu varam būt drošas – jā, bērns būs viņas ieguvums, bērns noteikti paliks ar viņu! Bet ir lielas šaubas, vai sievietei būs arī vīrs un laimīga ģimene, vai varbūt bērna tēvs, kas turpinās rūpēties par bērnu. Jāņem vērā, ka būs atkarīga rakstura vīrieši, kas samierināsies ar tādu situāciju. Būs arī ļoti atbildīgi vīrieši, kas uzņemsies rūpes par bērnu, bet būs vīrieši, kuri uztvers tādu rīcību – bērna dzemdēšanu bez viņa piekrišanas – kā vardarbību no sievietes puses. Jā, varbūt vīrietim attiecības ar bērnu veidosies, bet diez vai sieviete jutīsies laimīga. Būtu vēlams tik svarīgu tēmu izrunāt.

      Kad vajadzētu atteikties no ilūzijām?

      Tikai dažas no mums jau ar pirmo reizi satiek piemērotu vīrieti. Lielākā daļa tomēr satiekas un šķiras, kamēr atrod kādu, ar kuru abi ir motivēti dibināt pāri un ģimeni. Mēs, sievietes, bieži grēkojam ar idealizēšanu – pievēršam lielu uzmanību viņa pozitīvajām īpašībām, bet absolūti ignorējam iezīmes, kas liecina, ka diez vai šīs attiecības vainagosies ar kāzām un “līdz nāve mūs šķirs”. Rezultātā ir vilšanās, šoks un, jā, zaudēts laiks. Netērē laiku, ja redzi, ka

      1. tu viņam neesi pirmajā vietā. Viņš var būt mīļš un veltīt tev uzmanību, dāvināt puķes un dāvanas, kad esat kopā, bet viņš neļauj tev kļūt par objektu Nr. 1 viņa dzīvē. Vienmēr ir aizbildināšanās – darbs, draugi, vaļasprieki, bērni no iepriekšējām laulībām. Diezgan bieži sieviete minimāli ir lietas kursā par vīrieša laika plānošanu, tāpēc nevar reālistiski izvērtēt. Ilūzijas par otru parasti mums veidojas tad, kad neredzam viņu ikdienā un nezinām, kāpēc tieši tā viņš plāno laiku;

      2. viņš diezgan bieži apgalvo: “Cik žēl, ka dažādu apstākļu dēļ nevaru būt kopā ar tevi...” Turklāt tas notiek mēnešiem, pat gadiem ilgi. Ja redzi, ka nekas nemainās, varbūt ir vērts aizdomāties, ka runa nav par viņa aizņemtību. Varbūt viņam jau tagad ir labi un viņš nav motivēts uz nopietnākām attiecībām. Viņš ir apmierināts ar esošo situāciju. Jāskatās uz to, ko viņš dara, nevis ko runā. Un tad ir izvēle – vai nu tu samierinies, ka nekad nebūsi pirmajā vietā, ka pašai būs jāaizpilda savs brīvais laiks un varbūt pašai jāaudzina kopīgie bērni, vai arī ir vērts padomāt par to, ka pasaule ir pilna vīriešiem.

      3. vīrietis par kopdzīvi izsakās pretrunīgi. Tiklīdz sieviete sāk runāt par kopdzīvi vai, ja dzīvo kopā, par laulību, viņš izvairās no tiešas atbildes vai runā neviennozīmīgi. Sāk stāstīt, ka ilgu laiku dzīvojis viens pats un pieradis pie tā, nav pārliecināts, vai varēs ilgi dzīvot kopā ar otru. Pēc laika stāsta, ka tomēr gribētu dzīvot kopā un veidot ģimeni. Lielākā daļa sieviešu dzird otro, bet ignorē pirmo. Reālā aina ir tāda – viņam ir šaubas. Vienīgais cilvēks, kurš var pieņemt lēmumu, kā rīkoties, ir viņš pats. Palīdzēt viņam nav iespējams. Bieži vien sievietes vēršas pie psihologa, lai mēģinātu uzzināt, kā būtu jārīkojas, lai vīrietis nosliektos uz viņai vēlamu lēmumu. Bet tas nav reāli. Psihoterapeits var palīdzēt noskaidrot, kāpēc viņa dzīvo šajās ilūzijās tik ilgu laiku, nevis mainīt vīrieša domas. Tāds vīrietis teorētiski viņai vēlamu lēmumu var pieņemt rīt, parīt, pēc mēneša, gada vai pieciem gadiem. Vai arī nekad! Kad vīrietis sola kopdzīvi, bet nekas nenotiek un viss paliek pa vecam, tas būtu jāvērtē līdzīgi kā teksts: “Mīļā, es tev uzdāvināšu Mēnesi!” Kad kāds mums piedāvā uzdāvināt Mēnesi, mēs saprotam, ka tā ir romantiska fantazēšana. Tas ir ļoti mīļi, varbūt bērnišķīgi, taču mēs neapvainojamies. Tad kāpēc mēs kā nenopietnu joku neuztveram solījumus, kas nepiepildās?

      Kāpēc viņš mānās?

      • Ja viņš sola debesmannu, bet nekas nenotiek, varbūt viņam vienkārši ir tāds stils.

      • Varbūt tiešām kādā brīdī viņš kļuva ļoti romantisks un sasolīja “nonest zvaigznes no debesīm”.

      • Tas var liecināt arī par viņa vainas apziņu. Ar runām viņš apzināti vai neapzināti cenšas mazināt savu vainas apziņu. Viņš saprot, ka sievietei ir cerības, saprot, ka iet laiks un sieviete jūtas vīlusies, tāpēc viņš sola.

      • Varbūt vienkārši apstākļi ir tādi, kas neļauj solīto realizēt, – naudas par maz, amats nav sasniegts, dzīvoklis nav iegādāts. Taču viņš vēlas turpināt būt ar sievieti kopā.

      • Varbūt viņš pats vēlas sevi pārliecināt, ka ģimene un stabilākas attiecības ir labākas nekā pašreizējais variants. Bet patiesībā viss liecina, ka viņš negrasās neko mainīt.

      • Vēl skarbāks variants – varbūt viņam ir ilūzija, ka kaut kur ir sieviete – viņa liktenis, bet šī sieviete nav viņa liktenīgā sieviete, viņa ir tikai pagaidām. Viņš to var apzināties un neapzināties un dzīvot pat desmit gadus, gaidot savu mūža sievieti, tāpēc arī neparakstās uz nopietnākām attiecībām.

      Kā dzīvot bez ilūzijām?

      • Mums jāplāno sava dzīve bez viņiem.

      • Svarīgi, lai dzīve būtu interesanta un piepildīta bez otra cilvēka palīdzības.

      • Mums jābūt personīgiem mērķiem, tad neraudāsim gadiem ilgi par vīriešiem, kas aizbēguši, aizlaidušies vai izkūpējuši gaisā. Arī draugu būs vairāk, ja neraudāsim caurām naktīm.

      • Mums jābūt interesantām. Ja mūsu laiks ir aizpildīts, ja esam pašpietiekamas, mums parādīsies izvēle. Viņi gribēs nākt pie mums, jo arī viņi cer aizpildīt savu dzīvi un padarīt to interesantāku.

      • Neskatīsimies uz vīriešiem kā vīra kandidātiem. Tu arī noteikti esi bijusi situācijā, kad tevī kāds skatījies siekalainām acīm. Arī vīriešiem ir ļoti grūti dzīvot, apzinoties, ka sievietei viņš ir liktenis.

      • Ja mīļotais pazūd no mūsu redzesloka, nevajag mēnešiem un gadiem ilgi gaidīt un sapņot. Labāk uzrakstīt, vēl labāk – piezvanīt un draudzīgi pajautāt - kur tu esi, kā tev klājas. Un sadzirdēt atbildi. Nevajag domāt, ka viņš ir iekļuvis avārijā, salauzis visus desmit roku pirkstus un vēl visus kāju pirkstus un tāpēc nevar uzspiest telefona taustiņus. Nē, mīļā, tas nozīmē – tu neesi viņam tik interesanta.

      • Ja vīrietis pēc pieciem gadiem pēkšņi uzrodas, nevajag sapņot, ka viņš visus šos gadus par tevi ir domājis. Tas nozīmē – ne tik stipri mēs iekritām viņam sirdī, lai piecus gadus gaidītu.

      • Nepasargāsim sevi ar fantazēšanu, nebaidīsimies jautāt visu, kas mums ir neskaidrs. Mums jābūt drosmīgām uzdot tiešus jautājumus. Varbūt viņš izstāstīs savu vīziju par nākotni, un mēs pamanīsim, ka mums tur vietas nav. Tādējādi mēs vinnēsim savas dzīves laiku.

      • Un vēl – ja uzdrīkstēsimies dzīvot bez ilūzijām, mēs zināmā mērā pāraudzināsim vīriešus, kas ir izlutināti.

      Nekrīti viņam uz nerviem!

      1. Mēs gribam ar vīrieti būt līdzvērtīgas. Jā, tādas mēs esam, bet sievietes un vīrieši tik un tā ir atšķirīgi. Mēs dzīvojām ar emocijām un problēmām – spējam pasmieties par sevi, pašausmināties, paraudāt, mums vajadzīgas kaislības, un jūtas virmo. Mēs risinām savas un svešas problēmas un vēlamies, lai vīrietis ir kā draudzene. Mēs sākam apspriest savas draudzenes lietas, sākam sūdzēties par problēmām. Protams, ar vīrieti ir jādalās jūtās, bet svarīgi, lai tas būtu par būtiskām lietām, jo tipiskam vīrietim mūsu, sieviešu, sarunas labākajā gadījumā ir garlaicīgas, sliktākajā gadījumā – vienkārši kaitina. Ja izvirzām kādu problēmu, viņš domā, ko ar to var darīt. Ja stāstām, ka draudzene tiek krāpta, viņš domā – ko es varu darīt? Saprotot, ka neko, viņš domā – kādēļ man tas bija jāzina?

      2. Sievietei liekas – ja viņa būs nevarīga, neko nemācēs, neko nezinās, viņš gribēs viņu pasargāt no visiem pasaules vējiem. Vīriešiem patīk vājas, bet nepatīk tizlas sievietes! Ja mēs veidojam par sevi priekšstatu kā par nevarīgu, vārgu zvirbulēnu, tad ērglim gribēsies vienkārši mūs aprīt un laisties uz citiem medību laukiem. Sievietei jābūt patstāvīgai un nav jānogrūž uz vīrieša pleciem mazsvarīgas problēmas. Sievietes uzskata – jo vājākas viņas būs, jo tas izskatīsies pievilcīgāk. Nē, nekad nevajag pārspīlēt. Ja sieviete otrajā randiņā sāk stāstīt, ka bijušais vīrs ir maita, bērns – huligāns, viņai piedevām ir slima māte, naudas nav un tūlīt tiks atlaista no darba, tad tas nav iedvesmojoši. Jo kas ir viņš? Glābējs? Ugunsdzēsējs? Sociālais dienests?

      3. Daudzas no mums dzīvo negācijās, un sieviete nejauši, pat neapzināti visas negācijas izgāž pār vīrieti. Un vīrietim sieviete sāk asociēties ar melno mākoni. Domā pozitīvi, dzīvo ar smaidu un pievelc tikai visforšākos cilvēkus sev apkārt.

      Komentāri (21)CopyLinkedIn Draugiem X
      Redaktors iesaka
      Nepalaid garām!
      Uz augšu