Video vairs nav pieejams.No 59 solījumiem, ko 9.Saeimā ievēlētās partijas deva tautsaimniecības uzlabošanai pirms četriem gadiem, īstenoti ir tikai divi. Tā, atsaucoties uz Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības veiktu pētījumu, svētdien ziņoja LNT raidījums "Top 10".
Realizēta Latvijas Pirmās partijas apņemšanās sekmēt jaunu nozaru attīstību laukos – īpaši biodegvielas ražošanu, kā arī „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK solītais piedāvāt atvieglojumu par apgādībā esošu personu neapliekamā minimuma līmenī.
Pārējie 57 solījumi dzīvē ieviesti daļēji vai vispār nav īstenoti, tā secina arodbiedrību savienībā. „Tā ir tā realitāte. No tādām programmām jēgas nav. Jēga būtu tad, ja pati partija, vienalga – pozīcijā vai opozīcijā, arī sekotu tam, ko tā ir šajās programmās rakstījusi,” sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītāja vietniece Līvija Marcinkēviča.
Pirms četriem gadiem „Saskaņas centrs” solīja panākt, ka skolotāju alga ir vismaz ierēdņu algas līmenī, ka visneaizsargātākie iedzīvotāji saņems bezmaksas sociālos pakalpojumus.
Tautas partija savā programmā rakstīja, ka īpaša prioritāte līdztekus algu paaugstināšanai tuvākajos četros gados būs sociālās palīdzības sistēmas pilnveidošana un pensiju palielināšana. Palielināt algas un pensijas solīja visi, un partijas sacentās, kura piedāvās lielāku algu un zemākus nodokļu.
Pirmā partija un ”Latvijas ceļš” solīja nodrošināt 500 latu lielu vidējo algu un 200 latu lielu vidējo pensiju. Tā apņēmās turpināt samazināt nodokļus, tai skaitā panākt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa likme ir 15%. To solīja arī „Jaunais laiks”, vēl apņemoties palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu, palielināt algas sabiedriskajā sektorā un dubultot minimālo algu. Tēvzemieši solīja nodokļa maksājumus tuvu nullei ģimenēm ar vismaz trīs bērniem un vidējiem ienākumiem. Šī partija apņēmās ieviest progresīvo nodokļu sistēmu.
Partijas četros gados paveikto vērtē kā "teicami" vai "ļoti labi"
Stratēģiskās analīzes komisijas veiktajā pētījumā vien dažās pozīcijās savu veikumu politiķi novērtējuši ar atzīmi „gandrīz viduvēji” vai „vāji”. Savukārt pati komisija partiju darbu vērtē zemu, neliekot augstāku atzīmi par „viduvēji”. Vai ikviena partija izvairās nosaukt, cik procentus no programmas izdevies izpildīt. Taču visi politiķi norāda, ka daudziem solījumu īstenošanai kāju priekšā pielika krīze.
"No tāda viedokļa nevar teikt, ka tās ir pilnīgi trulas un nespēj novērtēt, ka neko nav izdarījušas vai ļoti maz izdarījušas. Taču kopumā tas pašvērtējums ir salīdzinoši augsts," atzīst Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs Roberts Ķīlis.
Visā vaino neparedzēto "dižķibeli"
„Es domāju, ka nevienas partijas programmas izpilde neatbilst tiem solījumiem, kādi bija, jo, tāpat kā jebkurš cilvēks, diez vai arī partijas varēja paredzēt šo kritumu tik drakonisku,” sacīja Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis. „Es domāju, ka interpretēt vajag, nevis velkot ar pirkstu pa rindiņai, bet skatīt jautājumu pēc būtības un tos svarīgākos uzstādījumus,” norādīja LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš. „Pilnībā izpildīt punktus var tad, ja ir dominējošs stāvoklis Saeimā, vismaz 51 balss, bet arī tad šo partiju ierobežo budžeta situācija, starptautiskie nosacījumi, ekonomiskā situācija,” skaidroja VL-TB/LNNK Saeimas frakcijas vadītājs Māris Grīnblats.
„Pensiju lietās varu teikt ar drošu sirdi, ka pensionārus esam aizstāvējuši. Un principā visos laikos, kad varēja indeksāciju veikt, tā tika veikta atbilstoši likumam un kārtībai,” apgalvoja Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs. Savukārt „Jaunā laika” Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis skaidroja, ka četru gadu laikā situācija mainījusies ārkārtīgi daudz. „Daudzas lietas no tā, ko esam rakstījuši programmā, esam centušies izpildīt. Jāņem vērā specifika, ka programma ir vispārīga. Nav tādu pavisam precīzu balsojumu vai darbu sarakstu, un tas ir loģiski,” sacīja Zaķis.
Ekspertiem politiķu teiktais nešķiet loģisks
„Parlamenta prakse diemžēl ir vāji saistīta, nav cieši saistīta ar programmu uzstādījumiem. Vai nu tās programmas tiek rakstītas, nedomājot, kā īstenos, vai programmas tiek aizmirstas, kad nonāk parlamentā, vai partiju loģika ir pilnīgi cita un programmas ir tikai priekšvēlēšanu reklāmas, bet šis pats par sevi ir grūti saliekams kopā, jo partijas necenšas īstenot savas programmas,” atzina Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs Roberts Ķīlis.
Politologs Andris Runcis skaidro, ka partiju programmām ir liela nozīme, lai vēlētāji zinātu, ko tās piedāvā un kādu redz sabiedrības attīstības modeli. Taču Latvijā šis dokuments savu patieso jēgu ir zaudējis: "Patiesībā partiju programmām bija nozīme līdz kādam 2002. gadam, kad politikā ienāca Einars Repše un „Jaunais laiks” un ar savu slaveno teicienu ”kā var nesolīt?”, kas patiesībā degradēja attieksmi pret partiju programmām, kas parādījās 2006. gadā, un tagad 2010.gadā mēs pat redzam - nu nepūlas, necenšas nopietni pie tā strādāt. Un tā ir patiesībā traģēdija, visas Latvijas traģēdija, jo mēs redzam politiķus, kuri ir gatavi pa tiešo melot, mānīt, neteikt patiesību, jo programma ir dokuments, ar kuru varētu turēt pie vārda. Un, ja tur nekas nav ierakstīts, tad nav jau ko viņiem pārmest,” uzskata politologs.