Lai gan neviena no Latvijā veidotajām filmām nav iekļuvusi filmu sarakstā, kuras varēs nominēt Eiropas Kinoakadēmijas balvai, pesimismam nav iemesla - šis gads Latvijas kino ir bijis ļoti labs, pastāstīja Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma. Viņa norādīja, ka divas vai trīs lielas filmas gadā ir ļoti labs rādītājs. «Arī skatoties uz «Lielā Kristapa» izlasi, tā šķiet cienījama,» norādīja Rietuma.
Kā pastāstīja kino centra vadītāja, mazām kinematogrāfijām ir grūti izlauzties līdz Eiropas līmenim. «Baidos, ka igauņu filma «Kertu», kura ir ļoti interesanta, tomēr arī tālāk Kinoakadēmijas konkursā nenokļūs,» piebilda Rietuma.
«Piemēram, filma «Izlaiduma gads» ir uzkurinājusi publiku. Pat, ja viņiem tā nepatīk, cilvēki runā par filmu,» norādīja Rietuma. Viņa piebilda, ka ir iespējams pat runāt par Latvijas kino jauno vilni, kuru aizsāka Jāņa Norda filma «Mammu, es tev mīlu!».
«Filma savāca teju 50 000 skatītāju, kas ir daudz. «Izlaiduma gads» turpina gan jauniešu tēmu, gan sociālās dzīves atspoguļojumu. Cerams, ka arī Jura Kursieša filma «Modris» uz «Izlaiduma gada» viļņa gūs ievērību,» pastāstīja Rietuma.
Jau ziņots, ka šogad īpaši grūti bija izvēlēties filmas, kuras izvirzīt Eiropas Kinoakadēmijas balvai, jo tās ir mākslinieciski dažādas un augstā līmenī. Nominācijām būs iespējams izvirzīt arī igauņu režisora Ilmāra Rāga filma «Kertu. Mīlestība ir akla». Iespēja tikt nominētai nav piešķirta nevienai Latvijas filmai.
Latvijas nacionālajā filmu festivāla «Lielais Kristaps» balvām izvirzītas 33 filmas. To vidū ir gan Gaujas filma «Izlaiduma gads», gan Kursieša filma «Modris», kā arī Aika Karapetjana filma «Cilvēki tur», Norda «Mammu, es tevi mīlu!», Aigara Graubas «Sapņu komanda. 1935» un citas. Grubas filmai balvai nominēta 11 nominācijās.
