«Kaut arī pret visiem pacientiem izturos vienādi, cilvēki no Bauskas puses man ir tuvāki,» atzīst Silvestris Zēbolds. Viņa ikdienas darbs ir gūžas un ceļa locītavu endoprotezēšana Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā Rīgā.
Kad locītavu sāpes kļūst neciešamas... (4)
Silvestris Zēbolds ir mūsējais – 1977. gadā beidzis Bauskas 1. vidusskolu, te joprojām dzīvo viena no viņa māsām Ingrīda Grundšteina – pieredzējusi feldšere neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Bauskā dakteris Zēbolds sastopams katra mēneša pēdējā sestdienā, jo jau desmit gadu pieņem pacientus privātpraksē Bauskas slimnīcā.
Mācās joprojām
Viņš stāsta, ka ir daudz mācījies un turpina to darīt: «Esmu beidzis Tartu Universitātes Medicīnas fakultāti. No 1987. līdz 1990. gadam mācījos aspirantūrā Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūtā, tur arī turpināju strādāt pēc tās beigšanas. Šveicē, Davosas klīnikā, esmu beidzis augstākos osteosintēzes kursus kaulu lūzumu ārstēšanā. 1994. gadā endoprotezēšanas operāciju tehniku mācījos pie mūsu tautieša Keggi Voterberijas klīnikā, esmu stažējies Anglijas, Dānijas, Vācijas klīnikās. Zināšanas ir jāpapildina regulāri, tāpēc pāris reižu gadā cenšos piedalīties savas jomas speciālistu kongresos un konferencēs.»
Iespējams, būs jāgaida
Kad locītavu sāpes kļūst neciešamas un ģimenes ārsts iesaka pieteikties uz endoprotezēšanas operāciju, ne viens vien atmet ar roku – ilgi jāgaida vai dārgi jāmaksā. Dakteris Zēbolds piekrīt, ka rindas uz operāciju tiešām ir, bet pacientam jāizvēlas, kurā slimnīcā to veikt.
Uz operāciju var nosūtīt tikai speciālists traumatologs ortopēds.
Ja slimību novērtē kā strauji progresējošu un atbilstīgu kritērijiem, pēc kuriem endoprotezēšanas operāciju vajadzētu veikt steidzami, lēmumu par to pieņem konsilijs (vairāki augsti kvalificēti medicīnas speciālisti) attiecīgajā medicīnas iestādē.
Tomēr arī konsilija lēmums nenozīmē, ka operācija notiks nākamajā nedēļā vai mēnesī. Valsts finansiālie līdzekļi ir ierobežoti, tāpēc, iespējams, būs jāgaida pat gads un vairāk. Ja pacients piekrīt maksāt pusi no operācijas izmaksām, tad divu trīs mēnešu laikā var tikt pie jaunas locītavas.
Svarīgi arī, lai cilvēka veselības vispārējais stāvoklis pieļauj ķirurģisku iejaukšanos. «Endoprotezēšana ir liela apjoma operācija, tādēļ pirms tam ir ļoti svarīgi pārbaudīt veselību, lai mazinātu riskus. Var nākties atlikt operāciju, ja ir nopietnas sirds, nieru, arī vēnu problēmas. Tādos gadījumos nepieciešama papildu izmeklēšana un speciālistu atzinums,» skaidro Silvestris Zēbolds.
Nevajadzētu atlikt
Dakteris iesaka tiem, kuri gaida uz endoprotezēšanu, nekrist pesimismā. Krīze nav bezgalīgs process, un operācijas arvien vēl tiek veiktas. Tomēr, ja cilvēks cieš no sāpēm gūžā vai ceļgalos un neiroloģiskā ārstēšana nepalīdz, nevajadzētu atlikt vizīti pie speciālista. Ielaistu gadījumu ārstēšana, kad pievienojas arī locītavas iekaisums, ir sarežģītāka un atveseļošanās ilgāka. Pacientam ar ģimenes ārsta nosūtījumu jāvēršas pie traumatologa ortopēda valsts apmaksātās pieņemšanās medicīnas iestādēs, kurās veic endoprotezēšanas operācijas. Bez ģimenes ārsta norīkojuma var konsultēties pie speciālista arī privātpraksē.
Par valsts līdzekļiem
Kad iespējams veikt endoprotezēšanas operāciju par valsts līdzekļiem, «Bauskas Dzīve» lūdza skaidrojumu Veselības norēķinu centram. Tā vecākais speciālists sabiedrisko attiecību jautājumos Toms Noviks stāsta, ka no 2009. gada 1. jūlija visu ortopēdijas rindu uzturēšanu un koordinēšanu nodrošina ārstniecības iestādes. Veselības norēķinu centra rīcībā esošie dati par pacientiem, kuri gaida uz šo operāciju, nodoti ārstniecības iestādēm, kuras turpmāk veido un uztur rindas uz gūžas un ceļu locītavu endoprotezēšanas operācijām.
Arī uzaicinājumu veikt operāciju pacients saņems no ārstniecības iestādes.
Tāpēc informācija par to, cik ilgi jāgaida uz endoprotezēšanu, iegūstama noteiktā ārstniecības iestādē bez Veselības norēķinu centra starpniecības. Informāciju var noskaidrot tīmekļa vietnē: www.vnc.gov.lv/lat/veseliba/STAC_rindas_statistika/.