"Gaismas dzeja". Sūfiju dzeja no Persijas

Grāmatu apgāds "Madris" ar VKKF atbalstu ir izdevis persiešu sūfiju dzejas krājumu paralēli divās valodās – latviski un angliski.

Persiešu dzejas tulkotāju Rudītes Raudupes (latviešu val.) un Parvīza Rastī (angļu val.) mītnes zeme ir ASV. Grāmatu apgādā "Madris" jau izdotas divas Raudupes grāmatas "Labi ļaudis" un "Dievatziņa vēdās un dainās". Šoreiz autore pievērsusies sūfiju noslēpumam.

Kas ir sūfisms? Tas ir ceļš pie Dieva caur Mīlestību. Persiešu sūfisms ir viena no spilgtākajām un krāšņākajām parādībām cilvēka garīgajā kultūrā, kur vienkopus pulcējas mistika, filosofija un māksla. Persiešu sūfismam raksturīga pašaizliedzīga Dieva izjūta, brīvdomība un pozitīva attieksme pret visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu ticības un uzskatiem.

Gadsimtiem ilgi persieši bijuši dedzīgi dzejas un mūzikas mīļotāji. Viņu dzejas tradīcija ietver poētiskas formas, kas pazīstamas vēl šodien, to vidū populārākās ir gazele (mīlas lirika) un rubaja (Rietumos kļuvusi slavena, pateicoties Haijāma rubajām). Bieži tiek izmantotas tādas metaforas kā vīns, taverna, skurbums, naktstauriņš, svece – tie simbolizē dvēseles tiekšanos pie Dieva. Lai saprastu sūfiju dzeju, svarīga Dieva tuvības izjūta, reizēm to nevar atklāt, izmantojot ikdienišķās izpratnes mērauklas.

Gaismas dzejas krājumā apkopotas sešu autoru – Atāra (ap 1220), Saadī (ap 1291), Rūmī (1207-1273), Hāfeza (ap 1320-1389), Šāha Namatullas (ap 1330-1431) un mūsdienu autora Nūrbahša (1926) dzejas, stāstīts par autoriem un arī skaidrota dzejas simbolika. Vislielākā personība sūfiju dzejā ir Rūmī, kurš sūfisko domu pasauli pārvērta īpatnējā panteisma ticībā. 2007. gads visā pasaulē bija Rūmī gads un, godinot šo slaveno dzejnieku, iznācis arī šis krājums. Grāmatas mākslinieks Andris Lamsters. Noformējumā krāšņi izmantoti austrumu motīvi un rozes tēls.

Uz augšu