Kultūras darbinieki šokā par budžeta samazināšanu

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs un biedrības "Laiks kultūrai" vadītājs Juris Dambis piedalās biedrības "Laiks kultūrai" rīkotajā preses konferencē, kurā informē par plānoto nākamā gada valsts finansējumu kultūras jomai

FOTO: LETA

Jo vairāk tiks griezts kultūras nozarei atvēlētais budžets, jo mazāk nauda atnāks atpakaļ valsts budžetā, bremzējot tautsaimniecības attīstību, šodien biedrības "Laiks kultūrai" veltītajā diskusijā atzina kultūras nozares darbinieki. Kā vakar diskusijā atklāja Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis, neoficiāli esot dzirdēts, ka, izstrādājot nākamā gada budžetu, kultūrai atkal varētu tikt samazināts finansējums, kas būtu vairāku miljonu latu apmērā.

Rubenis: kultūras jomā darbojas dzīvi cilvēki

"Jau iepriekšējos gadus kultūras institūcijas ir piedzīvojušas finansējuma samazinājumu, kad iestāžu vadītājiem bija jāpieņem dažādi risinājumi, lai izdzīvotu, piemēram, ņemt bezalgas atvaļinājumu. Nezinu, kas notiks, ja kultūrai vēlreiz tiks nogriezts budžets. Ir svarīgi atcerēties, ka kultūras jomā darbojas dzīvi cilvēki, kuriem ir arī ģimenes un bērni, kuru dzīvi būtiski ietekmē ikviens valdības lēmums par finansējuma samazināšanu," akcentēja Rubenis.

Viņš skaidroja, ka kultūras iestādes jau pārvēršas par ražošanas iestādēm, kur tiek ražoti produkti.

"Mūsu saražotajiem produktiem ir jābūt labiem, citādi nevienam tos nevajadzēs.

Būtiski atcerēties, ka Latvijas teātri un arī koncertiestādes ir pelnošas institūcijas. Ja šo institūciju darbībai valsts piešķirtais budžets ir 30%, tad visu pārējo šīs kultūras iestādes nopelna pašas un tos 30% apgrozāmos līdzekļus, kas piešķirti no valsts, ar nodokļiem atmaksā atpakaļ valstij, līdz ar to sanāk, ka valsts nav iedevusi nevienu santīmu," pauda teātra direktors.

Mūsdienās daudzi latvieši ir izbraukuši peļņā uz ārvalstīm un vienīgais, kas viņus vēl saista ar šo valsti, ir kultūra. Peļņā devušies latvieši ārvalstīs var iegūt visu nepieciešamo, taču viņi grib redzēt un dzirdēt latviešu izrādes, koncertus, tādēļ, iespējams, tas ir palicis pēdējais iemesls, kādēļ aizbraucēji uz neilgu laiku atgriežas Latvijā. "Ja kultūras joma Latvijā tiks iznīcināta, tad aizbraucēju būs vēl vairāk un mēs paliksim par pensionāru valsti," norādīja Rubenis.

Kultūra ir nacionālas valsts pamats

Arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs un biedrības "Laiks kultūrai" vadītājs Juris Dambis minēja, ka no neoficiāliem avotiem esot zināms, ka pamatbudžeta plānā iecerēts samazinājums kultūrai, kas ir dramatiski, jo kultūra ir vienīgā Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanas iemesls.

Savukārt Latvijas Nacionālās operas izpilddirektore Selga Laizāne pauda, ka kultūras un profesionālā māksla ir viens no spēcīgākajiem līdzekļiem valsts tēla radīšanai, taču Latvijas gadījumā tas ir gandrīz vienīgais, kas rada valsts tēlu un veicina Latvijas atpazīstamību ārvalstīs.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs un biedrības "Laiks kultūrai" vadītājs Juris Dambis piedalās biedrības "Laiks kultūrai" rīkotajā preses konferencē, kurā informē par plānoto nākamā gada valsts finansējumu kultūras jomai

FOTO: LETA

"Latvijas Nacionālā opera ir kultūras iestāde, kas veicina starptautisko tūrismu, par to liecina gan baleta un operas izrāžu apmeklētāji, gan arī Starptautiskā opermūzikas festivāla apmeklēju skaits. Šovasar no 13 festivāla piedāvātajām izrādēm 14,6% no apmeklētājiem bija organizētās tūristu grupas. Katrs tūrists, kurš apmeklē mūsu izrādes, pavada naktis viesnīcās, pusdieno kafejnīcās un iegādājas suvenīrus, līdz ar to šo tūristu iztērētā nauda paliek Latvijā," sacīja Laizāne. Viņa arī informēja, ka Latvijas Nacionālā opera šajā gadā saņēmusi valsts dotāciju 3,8 miljonu latu apmērā, taču tai pašā laikā organizācija pati nopelnījusi 2 miljonus latu un tikpat daudz naudas Latvijas Nacionālā opera ar nodokļiem atmaksāja atpakaļ valsts budžetā.

Dramatisks samazinājums

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce vēstīja, ka patlaban esošais kultūras budžets salīdzinājumā ar 2008.gadu ir piedzīvojis 52% samazinājumu. Profesionālai mākslai samazinājums bijis 50%, kultūrizglītībai - 45%, bet kultūras mantojuma saglabāšanai - 57%, savukārt vēl lielāku samazinājumu piedzīvojis Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) - 75%.

Arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas izpilddirektore Dzintra Mukāne vērsa uzmanību uz to, ka nedrīkst zaudēt tās kultūras vērtības, kas jau patlaban ir Latvijai.

"Ir jādomā, kā mākslas jomu attīstīt nākotnē.

Kad darbu sāks jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka, tad tās telpas būs jāpiepilda ne tikai ar grāmatām, bet arī dažādiem kultūras notikumiem, piemēram, koncertiem, taču, ja kultūras jomu atkal piedzīvos finansējuma samazinājums, tad mums vairs nebūs neviens, kas piepildīs jauno bibliotēkas ēku ar kultūras saturu," sacīja Mukāne.

Skarbs savos izteikumos ir arī arhitekts Pēteris Blūms, kurš pauda pārliecību, ka valdība domā kā akmens laikmeta cilvēki, netiecoties iedziļināties tajā, kas notiks nākotnē, iznīcinot kultūru mūsdienās. "Ir lietas, kas neprot sevi aizsargāt, un tāda ir arī kultūra. Kultūra nav lieta, kuru var paņemt rokās, taču ir jāsaprot, ka bez kultūras vairs nekā nebūs. Kultūras jēdziens parādījās aptuveni 18.gadsimtā, bet līdz tam par to neviens neko nezināja. Veicot arheoloģiskos izrakumus, mēs atrodam dažādas kultūrvēsturiskas piezīmes. Pēc vairākiem gadsimtiem, kad tiks veikti izrakumi, lai uzzinātu par mums, tad netiks izrakti kādi politiķi vai viņu sagatavotie normatīvie akti, cilvēki meklēs kultūrvēsturiskas liecības," skaidroja arhitekts.

Jau ziņots, ka kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende paudusi, ka ekonomiskā situācija ļauj budžeta dotāciju kultūras nozarei saglabāt vismaz līdzšinējā līmenī.

Uz augšu