NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielināšana līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ko NATO samitā Briselē pieprasīja ASV prezidents Donalds Tramps, nenotiks un nav nepieciešama, sarunā ar aģentūru LETA uzsvēra Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds.
Sprūds skaidroja, ka eiropiešiem jāmācās dzīvot pasaulē, kur Trampam ir vai nu ienaidnieki vai fani, un šobrīd tādā pasaulē dzīvot nebūs nepavisam vienkārši. ASV prezidenta samita laikā izteiktā prasība palielināt aizsardzības izdevumus līdz 4% no IKP vairāk esot vērtējams kā Trampa iegansts «uzbraucienam» sabiedrotajiem, nekā reālas gaidas vai pamatots uzstādījums. Eksperts pieļāva, ka ASV prezidents ar šādas prasības izteikšanu meklējis zināmu konfliktu ar sabiedrotajiem vai centies novērst uzmanību no tā, ka drīz gaidāma viņa tikšanās Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
«Tramps meklē ieganstu, lai parādītu, ka sabiedrotie nav spējīgi un nedara to, ko vajag. Amerikāņiem ir pilnīgi visas tiesības domāt pašiem par sevi, jo viņu aicinājumam neviens līdz galam nevēlas sekot, tādēļ «ASV pirmā» politika arī parādās. Šobrīd pilnīgi pietiek ar 2% no IKP, un tā ir arī dalībvalstu apņemšanās. 4% neatvēl arī pati ASV, un pilnīgi skaidrs, ka valstis to nevarēs atļauties. Izdevumu palielināšana līdz 4% varētu radīt daudzus citus problēmjautājumus, piemēram, par sociālo stabilitāti un starpnāciju attiecībām pašā Eiropā,» sacīja Sprūds.
Viņš norādīja, ka nav nepieciešama dalībvalstu «bruņošanās līdz zobiem» un pauda skepsi par to, vai kāds vēlētos redzēt, ka 4% no IKP savai aizsardzībai atvēl, piemēram, Vācija. Eksperts vērsa uzmanību, ka vairāk nepieciešams domāt par spēku savietojamību un starpsavienojamību. NATO Eiropas dalībvalstu aizsardzības spēku efektivitāte nav liela, tādēļ var darīt vairāk un paveikt lietas, kas nav tiešā veidā saistītas ar izdevumiem, sacīja LĀI direktors.
«Eiropas valstīm ir jādomā vairāk pašām par savu aizsardzību. Šeit Trampam bijusi taisnība, ka ASV ir gatava maksāt par citu drošību, tikmēr citas valstis neparāda, ka ir gatavas sevi aizstāvēt. Eiropai jāparāda, ka valstis ir gatavas savstarpēji sadarboties, ātri pārvietot spēkus Eiropas līmenī, kā arī strādāt arī zinātnes, pētniecības un tehnoloģiju līmenī. NATO iekšienē nekad nebūs iespējams aizstāt ASV, jo domājot par NATO un drošību, aiz tā, pirmkārt, domājam ASV,» pauda eksperts.
Taujāts, vai samitā pieņemtie lēmumi risina mobilu militāro vienību pārvietošanu Eiropā, Sprūds atbildēja, ka sperti vairāki pozitīvi soļi, piemēram, komandstruktūru izveidošana un vienošanās par daudznacionālās divīzijas «Ziemeļi» štāba izveidi Ādažu bāzē, tomēr šie lēmumi neatceļ faktu, ka jautājuma risināšanā liela nozīme ir politikai. «Krīzes gadījumā tas vispirms būs politisks lēmums. Kopumā par samita lēmumiem attiecībā uz spēku efektivizāciju un mobilitāti jāsaka, ka kaza dzīva un vilks paēdis. Nevarētu teikt, ka šajā jautājumā samitā notikusi milzīga revolūcija,» teica LĀI direktors.
Eksperts neslēpa, ka vienošanās par iniciatīvu, kas paredz, ka NATO 30 dienu laikā būs jāspēj nodrošināt gatavas 30 jūras spēku vienības, 30 sauszemes spēku vienības un 30 gaisa spēku vienības, nav mazsvarīga, tomēr, pēc Sprūda domām, 30 dienas ir ļoti ilgs laiks. Arī kopumā 30 sauszemes spēku vienību jeb 30 000 karavīru nodrošināšana nav mazs skaitlis, bet, piemēram, «Zapad» militārajās mācībās piedalījās 100 000 karavīru, kas ir daudz vairāk.
Viņaprāt, progress šajā jomā redzams un ātrās reaģēšanas spēki kļūst efektīvāki, ātrāki un lielāki, vienlaikus tomēr nevajadzētu pārvērtēt, ka konflikta gadījumā šie spēki, ko paredz iniciatīva, būtu izšķiroši, jo būs daudz citi faktori, kas spēlēs lomu. «Nevajag pārvērtēt šo lēmumu, jo ātrās reaģēšanas spēku attīstība vēl ir procesā. Ja katrā nakamajā samitā tas jāpilnveido, tad tas netiešā veidā norāda uz to, ka iepriekšējā samitā pieņemtie lēmumi bijuši labi, bet līdz galam nav pietiekami, lai krīzes situācijā būtu pilnīgi efektīvi,» secināja eksperts.
Vērtējot samitu no Latvijas skatu punkta, LĀI direktors bija piesardzīgs, izsakot domas par to, vai tas bijis veiksmīgs Latvijai. Viņaprāt, samits Latvijai bijis veiksmīgs mikroelementos, proti, ar lēmumu par štāba izveidi Ādažos, ar to, ka starp sabiedrotajiem tikusi parādīta zināma solidaritāte un ar to, ka izveidota tā sauktā «4reiz30» iniciatīva. Tomēr militāri samita lēmumu nevajadzētu pārvērtēt, jo nav pieņemti lēmumi par kādu brigāžu izvietošanu reģionā un aizvien atvērts jautājums ir par gaisa patrulēšanas statusa maiņu Baltijā un to, kā šī komponente varētu izskatīsies. Ir zināmi elementi, kur Latvija vēl var tiekties pēc kaut kā vairāk, piebilda Sprūds.
Viņš atgādināja, ka samits būtībā noslēgsies vien ar Putina un Trampa tikšanos Helsinkos 16.jūlijā. Ja Tramps Putinam piedāvās militāro mācību pārtraukšanu Baltijā, līdzīgi kā viņš to darīja Singapūrā, uz nenoteiktu laiku atliekot ASV ikgadējās kopīgās militārās mācības ar Dienvikdoreju, tad NATO samitu par veiksmīgu noteikti nosaukt nevarēs. «Arī tas, ka Tramps it kā piedraudējis ar ASV izstāšanos no NATO un radījis samita laikā skaitļus, kam nav nekāda pamata, tas nepadara samitu par veiksmīgu, ja runājam no savstarpējo attiecību skatu punkta. Izskatās, ka ASV prezidentam vieglāk sarunāties ar Putinu un Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu, nekā ar saviem sabiedrotajiem, ko pierādīja arī G7 tikšanās Kvebekā,» uzsvēra LĀI direktors.
Jau vēstīts, ka NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ceturtdien paziņoja, ka Tramps piešķīris «jaunu steidzamību» NATO dalībvalstu centieniem palielināt aizsardzības izdevumus. «Visi sabiedrotie ir apsolījuši šo skaitli ievērojami palielināt. Tātad mēs palielinām kā nekad iepriekš, ļaujot ASV izdevumiem sarukt,» paziņoja NATO ģenerālsekretārs.
Spriežot pēc Stoltenberga sacītā, valstis ceturtdien nav devušas konkrētus solījumus, lai gan Trampa izteikumi vedināja domāt, ka šādi solījumi ir izskanējuši. «Es gaidīju atklātas diskusijas par sloga sadali, un tieši tas mums bija,» piebilda Stoltenbergs.
Viņš sacīja, ka līderiem bijis «ļoti labs samits», kas padarījis NATO stiprāku.
Tramps ceturtdien, noslēdzoties divu dienu NATO samitam Briselē, paziņoja, ka viņam izdevies panākt «milzu progresu» jautājumā par pārējo alianses dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielināšanu. Viņš teica žurnālistiem, ka ir «ļoti, ļoti apmierināts», jo pārējās NATO dalībvalstis esot apņēmušās palielināt aizsardzības izdevumus līdz «nekad iepriekš neredzētam līmenim».
Tāpat NATO samitā alianse trešdien aicinājusi Krieviju pārtraukt sniegt politisko, finansiālo un militāro atbalstu Maskavas kontrolētajiem kaujiniekiem Ukrainas austrumos un izvest no Donbasa visu kara tehniku. Savukārt pēc tam, kad Maķedonijai izdevies atrisināt konfliktu ar Grieķiju par valsts nosaukumu, NATO dalībvalstu līderi trešdien oficiāli uzaicināja Skopji pievienoties aliansei.
Attiecībā uz Latviju, sanāksmē Briselē trešdien panākts atbalsts gaisa spēku un jūras spēku militāro spēju stiprināšanai Baltijas reģionā, pēc sanāksmes atzina Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Samitā arī panākta apņemšanās paaugstināt alianses spējas stāties pretī tradicionālajam un hibrīdajam apdraudējumam, izveidojot mehānismu palīdzības saņemšanai hibrīdā apdraudējuma gadījumā.
Tāpat panākta vienošanās par daudznacionālās divīzijas «Ziemeļi» štāba izveidi Ādažu bāzē. Daudznacionālās divīzijas «Ziemeļi» štāba uzdevumi būs aizsardzības plānošana, militāro mācību un aktivitāšu organizēšana un īstenošana, lai palielinātu iesaistīto valstu savstarpējo savietojamību un spēju kopīgi veikt aizsardzības uzdevumus. Jaunizveidotais štābs pilnībā atbilst NATO operacionālajai analīzei un būs daļa no NATO kopējās komandķēdes, kas būs atbildīgs par aizsardzību Baltijas reģionā.
Komentējot aizsardzības izdevumus, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) sacījis, ka Latvijai aizsardzībai ir jāvelta vairāk nekā 2% no IKP. Rinkēvičs stāstīja, ka diskusijas par alianses dalībvalstu finansējumu aizsardzībai noritējušas nopietni, bet «slēgtā telpā diskusijas drāmas elements nebija tik nopietni jūtams kā publiskajā telpā».
«Ar šo samitu diskusijas par aizsardzības budžetu nebeigsies. Ir skaidrs, ka Latvijai neizbēgami būs jāpalielina aizsardzības finansējums, kas patlaban ir 2% no IKP. Nepieciešamas lielākas investīcijas, lai nodrošinātu NATO un Eiropas Savienības (ES) spēju stiprināšanu. Visi šie jautājumi ir Latvijas drošības interesēs,» uzsvēra ministrs.
Tikmēr aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) pastāstīja, ka Latvija vērtēs dalību topošajā NATO apmācības misijā Irākā. LETA jau vēstīja, ka alianse nolēmusi paplašināt Irākas armijas karavīru apmācību un veidos militāro akadēmiju Irākā.
Pirms pāris gadiem, lai koordinētu starptautiskās sabiedrības rīcību cīņai pret grupējumu «Daesh», ASV sadarbībā ar sabiedrotajiem izveidoja starptautisku koalīciju, kas Irākā un Sīrijā īsteno ASV vadīto operāciju «Inherent Resolve». Šajā operācijā dien seši Latvijas karavīri.
Bergmanis pastāstīja, ka NATO apmācības misija norisināsies paralēli «Inherent Resolve» operācijai. «Mēs izvērtēsim vai mēs varam iesaistīties šajā misijā. Ja Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem būs speciālisti, kuru palīdzība nepieciešama Irākas drošības spēku apmācīšanai, tad mēs varētu piedalīties šajā misijā,» norādīja ministrs un piebilda, ka topošajā apmācības misijā kaujas operācijas netiks organizētas.
Aizsardzības ministrs arī nenoliedza, ka Latvijas drošības vajadzības ir nepieciešams attīstīt, līdz ar to valsts nevarēs izbēgt no sarunas par vairāk nekā 2% no IKP atvēlēšanu aizsardzībai. Bergmanis uzskata, ka jebkura valsts var palielināt izdevumus aizsardzībai, ja vien ir politiskā apņemšanās un atbalsts, taču pasaulē daudzi aizsardzības ministri, kas vēlas papildus līdzekļus savai nozarei.
Arī Latvija, saskaroties ar mūsdienu draudiem, attīsta savus bruņotos spēkus un stiprina sabiedroto uzņemošās valsts spējas, kam būs nepieciešams finansējums. «Arī mums būs nepieciešami līdzekļi, piemēram, daudznacionālās divīzijas «Ziemeļi» štāba izveidošanai Ādažu bāzē. Mēs esam ieplānojuši dažādus projektus, taču jāņem vērā, ka mainās izmaksas, kaut vai, piemēram, tajā pašā celtniecībā,» norādīja ministrs.
NATO samitā galvenā uzmanība tika pievērsta piecām jomām, tostarp draudu atturēšanai, attiecībām ar ES un Krieviju.
