Nekonstatējot nozieguma sastāvu reklāmas devēja "LSF Holdings" vadītāja Edgara Jansona rīcībā, Ventspils tiesa atzinusi laikraksta "Ventas Balss" galveno redaktori Gundegu Mertenu par vainīgu tīšā goda aizskaršanā un neslavas celšanā, jo viņa pieļāvusi aizskarošas informācijas publicēšanu reklāmai paredzētā laukumā.
Par aizskarošas informācijas publicēšanu reklāmas laukumā soda galveno redaktori (10)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā izriet no aģentūras LETA rīcībā esošā Ventspils tiesas sprieduma krimināllietā, kas tika ierosināta pēc bijušā SIA "Baltic Juice Terminal" (BJT) valdes priekšsēdētāja Alekseja Ivanova privātās apsūdzības, Mertena atzīta par vainīgu pēc Krimināllikuma (KL) 158.panta un sodīta ar 160 latu naudas sodu, kas piemērojams nosacīti, ja viņa gada laikā neizdarīs jaunu noziegumu.
Mertena savās tiesā sniegtajās liecībās norādījusi, ka viņas kā galvenās redaktores pienākums ir pārbaudīt tikai to informāciju, ko publicēšanai sagatavojuši žurnālisti, taču publikācija par Ivanovu bijusi reklāma, tāpēc uz to attiecināms "Reklāmas likuma" 10.pants, kas noteic, ka par reklāmas saturu ir atbildīgs reklāmas devējs.
Viņa tiesas sēdē nav noliegusi, ka zinājusi par to, ka Ivanova apstrīdētais raksts tiks publicēts laikrakstā. Tāpat Mertena apliecinājusi, ka ir informēta par galvenā redaktora atbildību par laikraksta saturu, kas noteikta likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 16.pantā, un arī par to, ka ir aizliegts publicēt personas aizskarošu un neslavu ceļošu informāciju.
Spriedumā tiesnese Vija Videniece konstatējusi, ka Ivanova apstrīdētās, latviešu un krievu valodās ievietotās publikācijas apmaksas laukuma pasūtītājs bijis "LSF Holdings" tā valdes priekšsēdētāja Jansona personā.
Tomēr tiesnese secinājusi, ka konkrētā publikācija kā reklāma nav vērtējama, jo Reklāmas likums noteic, ka reklāma ir ar saimniecisko darbību vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem.
Mertena tiesas sēdē nav varējusi paskaidrot, kādas preces, pakalpojumi, tiesības vai saistības tiek reklamētas konkrētajā, Ivanova apstrīdētajā publikācijā, teikts spriedumā.
Spriedumā teikts, ka Mertena, būdama "Ventas Balss" galvenā redaktore, kas atbild par laikrakstā publicējamo materiālu saturu, "pieļāva šāda raksta publicēšanu laikrakstā, neskatoties uz to, ka viņa apzinājās vai viņai bija jāapzinās, ka tādējādi aizskar personas godu vai pazemo tās cieņu masu saziņas līdzeklī, un vēlas vai apzināti pieļauj to".
Konkrētajā gadījumā Mertenai kā galvenajai redaktorei bija jāizvērtē, vai viedoklis, kas izteikts aizskarošiem vārdiem, nebija pasakāms citā formā, lai tā informētu sabiedrību un neaizskartu citu personu, teikts spriedumā.
Spriedumā teikts, ka pret Jansonu sāktais kriminālprocess izbeidzams, jo viņa rīcībā nozieguma sastāvs nav konstatējams. Izbeigts arī kriminālprocesā neizskatīt Ivanova civilprasību par 100 000 latu morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu no Jansona.
Ivanovs kopā ar Jansonu un Mertenu bija lūdzis saukt pie kriminālatbildības arī bijušo BJT valdes locekli Ivetu Leinbergu, jo viens izteikums publikācijā bijis tiešās runas veidā ar atsauci tieši uz Leinbergas teikto.
Leinbergu tiesa attaisnoja, atzīstot par nepierādītu, ka tieši Leinberga izteikusi savu viedokli ar nolūku celt neslavu Ivanovam, jo viņa liecībās skaidrojusi, ka nav sniegusi konkrēto informāciju un teksts ar viņu nav ticis saskaņots.
KL 158.pants par tīšu goda aizskaršanu vai neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai arestu, vai piespiedu darbu vai arī noteikt naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.
Par KL 158.panta svītrošanu diskusiju pērn rudenī rosināja sākt biedrība "Par godīgumu tiesu varas sistēmā", norādot, ka tas neatbilst Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un Satversmes 100.pantā garantētajām cilvēka pamattiesībām uz vārda brīvību.
Arī Tieslietu ministrija pērn norādīja, ka esot apsverama iespēja grozīt Krimināllikumu, atceļot kriminālatbildību par goda un cieņas aizskaršanu, ņemot vērā sarežģījumus kriminālprocesa uzsākšanā šādos gadījumos, tādējādi atstājot iespēju personai savas tiesības aizstāvēt civilprocesuālā kārtībā.
Biedrība skaidroja, ka Civillikuma 2352.a pantā paredzētā cilvēka goda un cieņas aizsardzība ir pietiekama. Civillikumā ir noteikts, ka ziņu publicētājam ir pienākums pierādīt ziņu patiesumu un nepatiesu ziņu gadījumā ir pienākums tās atsaukt un izmaksāt kompensāciju.
Atbilstoši Krimināllikuma 158.pantam jebkura persona var sākt kriminālprocesu par jebkurām ziņām, arī ja tās ir patiesas. Lietas ierosināšana pēc šī panta notiek bez pirmstiesas izmeklēšanas, kas ignorē Eiropas cilvēktiesību principu par tiesībām uz taisnīgu tiesu, uzskata biedrība. Tāpat organizācija arī norāda, ka bieži vien savlaicīgi netiek uzrādīta apsūdzība un pierādījumi, nedodot iespēju laicīgi sagatavoties aizstāvībai.
Biedrība norādīja, ka pretēji civilprocesam, krimināllietā apsūdzētajam nedod iespēju pierādīt tiesā publicēto ziņu patiesumu. Tiesa apspriež tos jautājumus, kurus izvirza apsūdzētājs. Atšķirībā no civilprocesa krimināllietā pierādīšanas priekšmets ir nevis ziņu patiesums, bet gan tas, cik aizskarts ir sūdzētājs.
Tāpat atšķirībā no civilprocesa apsūdzētajam praktiski ir liegta iespēja celt pretprasību. Turklāt sūdzētājam nav jāmaksā valsts nodeva, līdz ar to tiesāšanās notiek par valsts līdzekļiem.
Ar šī KL panta palīdzību iepriekš izvirzītas apsūdzības par ziņu publicēšanu presē tikai četros gadījumos, norādīja biedrība.
Pirmajā no tiem 2005.gadā Zemgales apgabaltiesa pilnībā attaisnojusi laikraksta "Brīvā Daugava" žurnālisti Ilzi Kalniņu, kura tika apsūdzēta pēc KL 158.panta, jo savā publikācijā policijas inspektoru bija salīdzinājusi ar Robinu Hudu. Raksts "Vai Jēkabpilī parādījies uzņēmējiem naidīgs policists?" bija publicēts 2004.gada 27.aprīlī.
Savukārt Bauskas tiesa tika sākusi kriminālvajāšanu pret Inesi Šilteri, kas publiski bija stāstījusi par avāriju, kurā viņa pati smagi cieta, kā arī par Bauskas policijas bezatbildību. Procesu sāka avārijas vaininieks, kas tika notiesāts ar cietumsodu.
Ogres tiesā iepriekš sākta kriminālvajāšana pret Ogres domes priekšsēdētāju Edvīnu Bartkeviču, kas publiski stāstīja par nelikumīgo spiedienu pašvaldības īpašumu iznomāšanai.
Savukārt ceturtajā lietā kriminālvajāšana sākta pret juristu Ivaru Redisonu, kurā Sociālo tehnoloģiju augstskolas (STA) prezidente Irina Labejeva vēlas panākt viņa saukšanu pie kriminālatbildības par "vairākkārtēju neslavas celšanu masu saziņas līdzekļos".
Latvijas Juristu biedrības mājaslapā Redisons paudis viedokli, ka lieta ierosināta, jo viņš esot "pievērsis STA viltoto diplomu problēmai sabiedrības uzmanību". Redisons iepriekš norādīja, ka pēc akreditācijas pārtraukšanas STA 2003.gadā turpinājusi izsniegt diplomus.
Šie piemēri, pēc biedrības domām, parāda, ka ar KL 158.panta palīdzību notiek ļaunprātīga izrēķināšanās par kritiku, kas liecina, ka šāds pants no Krimināllikuma būtu jāsvītro.