Šī simtgade Latvijai

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: No arhīva

«Praktiskajam Latvietim» derētu rakstīt ne vien par sadzīviskiem kašķiem un ķēķa gudrībām, bet arī par visas cilvēces problēmām, piemēram, par globālo sasilšanu, kuras sekas jūt arī Latvijā. Šī ziema ir apliecinājums globālajai katastrofai. Vidējā temperatūra uz zemeslodes pēdējo 130 gadu laikā paaugstinājusies par 0,6 oC. Domā, ka tuvākajos 100 gados tā paaugstināsies par 1,4 – 5,8 oC, polārais ledus izkusīs, jūras līmenis celsies, applūdīs daudzas salas un piekrastes teritorijas. Kur paliks cilvēki, kas tās apdzīvo? Kādas ir prognozes?

M. Sniedziņš Liepājas rajonā

Pētījumi par globālās sasilšanas procesiem notiek daudzviet pasaulē. Strādājot pie Latvijas valsts finansēta projekta «Klimata mainības ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi», izpētē piedalās dažādu mūsu nozaru speciālisti. Vienu no šī projekta posmiem veic LU Fizikas un matemātikas fakultātes Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorijā strādājošie pētnieki. Par līdz šim secināto un iespējamām prognozēm stāsta Fizikas zinātņu doktors Uldis Bethers un maģistrs Juris Seaņņikovs.

Laika mašīnas nav

Trīsgadīgo projektu, pie kura jau gadu strādājam, vada Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis bijušais LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes dekāns profesors Māris Kļaviņš un LU Bioloģijas fakultātes profesors Andris Andrušaitis. Izpēte rit divos virzienos: kas pēc klimata izmaiņām notiks upēs un kas – Baltijas jūrā.

Laika mašīnas nav, tāpēc ar dabu var tikai teorētiski eksperimentēt, balstoties uz klimata izmaiņām šodien, un modelēt iespējamās situācijas ūdens apritē un visā, kas ar to saistīts. Ja matemātiskie modeļi pareizi apraksta pašreiz notiekošos procesus, ir pamats uzskatīt, ka tie labi noderēs arī nākotnes klimata atspoguļošanai. Mēs kā fiziķi, pētot fiziskos apstākļus ūdeņos, izstrādājam modeļus, kas lietojami šim mērķim. Pārējiem projekta partneriem dodam skaitļu rindas un scenārijus, kas nākotnē var notikt ar klimatu, upēm un jūru, tai skaitā, kā mainīsies ekstrēmi notikumi, piemēram, plūdi un sausums, jūras krasta izmaiņas un noskalošana.

Šobrīd ir sagatavotas datu rindas, kas raksturo sagaidāmās klimata izmaiņas Latvijā līdz XXI gs. beigām. Šie cipari ir pamatoti, bet tos mazāk prognozējamus padara neziņa par to, kā mainīsies visas pasaules politiski ekonomiskā situācija un cilvēku spēja ietekmēt klimatu. Pasaulē klimata izmaiņas aktīvi pēta, tāpēc arī mūsu pētījumi balstās uz pasaules sasniegumiem. Starptautiskie klimata izmaiņu pētījumi ļauj standartizēt arī iespējamos ekonomiskos scenārijus:

1) izmeši turpināsies pašreizējā līmenī,

2) kaut ko darīsim izmešu samazināšanā un cilvēki pakāpeniski atteiksies no fosilā kurināmā izmantošanas.

Latvijas siltumnīca

Cilvēka ietekme nav vienīgais, bet ir vērā ņemams klimata izmaiņu faktors. Iegūstot un nokurinot pazemes dārgumus, sadedzina oglekli un palielina CO2, metāna un citu gāzu izmešus. Tādējādi cilvēki panākuši siltumnīcas efekta pastiprināšanos. – Siltumnīcu mākam uzcelt, bet nezinām, kādēļ tā ir silta. Svarīgi ir nejaukt divas lietas. Siltumnīcas efekts nodrošina dzīvībai labvēlīgus apstākļus uz Zemes virsmas, taču bažas par tā pastiprināšanos ir pamatotas.

Gaisa vidējā temperatūra gadā līdz gadsimta beigām Latvijā vidēji pieaugs par 3 – 5 oC. Ziemā vidēji par 4 – 6o, vasarā nedaudz mazāk. Šāds temperatūras kāpums nebūs dramatisks, un šis gads, iespējams, demonstrē Latvijas klimatu pēc 100 gadiem. Protams, pēc viena gada nevar spriest par simtgadi, jo dažādos gados laika apstākļi mēdz būt atšķirīgi. Piemēram, 50 iepriekšējos gados, kad janvāra vidējā temperatūra svārstījusies no – 14o līdz +3 oC, bijušas vēl siltākas ziemas nekā šogad.

Nokrišņu daudzums gadsimta beigās prognozējams lielāks, 5 – 10% robežās, kas gan nav visai būtiski. Temperatūrai pieaugot, mitrums iztvaikos daudz vairāk, tāpēc nedaudz sausākas kļūs augsnes, kā arī samazināsies upju notece. Kaut arī nokrišņu būs vairāk, klimats cilvēkam liksies mazliet sausāks. Vasarās nokrišņi varētu pat nedaudz samazināties. Tā kā ziemas kļūs siltākas, samazināsies arī sniega segas apjoms, tā samazinot pavasara palu iespējamību un to mērogus. Bieži izskan bažas par lietus izraisītiem plūdiem, kas vasarās arvien biežāk apdraud Centrālo un Rietumeiropu. Lasītāji varētu paši papētīt, kas notiek pie mums vasaras dienās, kad Rietumeiropā ir lieli plūdi. Pie mums tad ir skaists un saulains laiks, bet, kad šeit plosās ciklons, Rietumeiropā ir pilnīgi otrādi. Tur klimata izmaiņas biežāk nesīs lietavas vasarā un rudenī, tikmēr mums būs skaistākas un garākas atvasaras, un rudens aizvien vairāk iestiepsies ziemā.

Mūsu orkāni – cikloni

Līdz ar temperatūras un nokrišņu izmaiņām Latviju arvien vairāk skars vējš un vētras. Par konkrētiem skaitļiem vēl pāragri runāt, taču ir skaidrs, ka sakarā ar globālo sasilšanu var palielināties temperatūras starpība virs Ziemeļatlantijas, kur veidojas mūsu platuma grādu cikloni, kurus nevajadzētu jaukt ar tropiskajiem cikloniem – orkāniem, kas uzbrūk Amerikai. Mūs ietekmējošie cikloni veidojas zonā pie Īslandes, Grenlandes un Ņūfaundlendas, kur ar aukstumu saduras no dienvidiem plūstošā siltuma zona. Ciklona lielgabals vienmēr šauj austrumu virzienā! Bet lielgabala stobra novietojums var būt mainīgs, jo viss atkarīgs no vietas, kur saduras tie aukstumi un siltumi. Jo lielāka temperatūras starpība zonu sadures vietā, jo vētras stiprākas. Vasarā cikloni mūs sasniedz retāk, jo virzās tālāk ziemeļos.

Ciklons ir virpulis, kas izveidojas atmosfērā spiediena starpības rezultātā. Ciklona centrā ir zems, bet ārpus tā – augsts spiediens. Zemes griešanās neļauj gaisam plūst no augstā uz zemo spiedienu, tā cenšas gaisu pagriezt pa labi, plūsmas centra vietā izveidojot spirāli, kas ceļas uz augšu. Jo lielāka ir spiedienu starpība, jo lielāks vējš. Mitruma un siltuma ietekmē gaiss ciklona centrā kļūst vieglāks un ceļas uz augšu. Tā ciklons sevi uztur un nepazūd, kamēr turas virs ūdens. Virs sauszemes ciklons zaudē spēku, jo tam vairs nav enerģijas avotu.

Vietu, kur ciklons veidojas, un tā spēku nosaka nejaušība, ko nevar paredzēt pat divas nedēļas iepriekš. Tomēr, palielinoties zemeslodes vidējai temperatūrai, varam pietiekami ticami paredzēt ciklonu fabrikas jaudas pastiprināšanos.

Vai jūra ceļas?

Krastu noskalošanu varētu pastiprināt ne vien biežākas vētras rudeņos un sagaidāmajās siltajās ziemās, bet arī kopējās sasilšanas izraisītā ūdens līmeņa celšanās jūrā. Varbūt ir pāragri minēt skaitļus, taču nevajadzētu gaidīt, ka līdz šī gadsimta beigām ūdens līmenis jūrā celsies vairāk nekā par vienu metru. Šī globālā paaugstināšanās tomēr būs lielāka par zemes garozas vertikālo pārvietošanos, kas Latvijā nepārsniegs 10 centimetru. Katram pašam atliek izlemt, vai vētru biežumu tagad uztvert kā dabas katastrofu. Varam tikai mudināt priecāties un izbaudīt klimata pārmaiņu pozitīvos aspektus. Vajadzēs mazāk malkas un cita kurināmā, varēs ārā grillēt līdz vēlam rudenim un siltumnīcās varbūt pat otro ražu novākt! Vasarās vairāk varēs priecāties par saules un ūdens priekiem, tomēr mājas celt pašā jūras krastā gan nevajadzētu, priekšroka tomēr ir dzīvesvietai pie rāmākiem ūdeņiem.

***

UZZIŅA

www.kalme.daba.lv

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu