Katram līgumam ir sava specifika

Vispirms parasti slēdz priekšlīgumu vai paraksta nodomu protokolu. Civillikumā noteikts, ka priekšlīgums ir pušu savstarpēja vienošanās par līguma būtiskākajām sastāvdaļām, kā arī apņemšanās pildīt savstarpēji norunātus noteikumus. Priekšlīgumā var ietvert arī līgumsodu par atkāpšanos no tā noteikumiem. Nodomu protokolus savukārt biežāk paraksta uzņēmēji — šāds dokuments pēc satura ir līdzīgs priekšlīgumam. Nodomu protokols arī ir vienošanās par turpmāko sadarbību.

Saturs

Vienkārša līguma sastāvdaļas ir:

• ievads;
• līguma priekšmets;
• izpildītāja vai nodrošinātāja tiesības un pienākumi;
• pasūtītāja, pircēja vai saņēmēja tiesības un pienākumi;
• pušu savstarpējo attiecību kārtība vai saistības (var būt un var nebūt šāds formulējums);
• maksājumu kārtība un apjomi, ko var formulēt kā norēķinu kārtību (ne visos līgumos);
• strīdu atrisināšana un pušu atbildība;
• līguma darbības laiks, termiņi vai līguma stāšanās spēkā;
• līguma grozīšanas, papildināšanas un laušanas kārtība;
• nepārvarami varas apstākļi;
• īpaši noteikumi vai papildu noteikumi;
• citi noteikumi vai nobeiguma noteikumi;
• pušu rekvizīti;
• pušu paraksti.

Noformējot līgumu, jāvadās pēc lietvedības noteikumiem. Lapas augšpusē parasti norāda līguma nosaukumu. Līgumā jābūt norādītam arī pilsētas vai ģeogrāfiskās vietas nosaukumam, datumam, juridiskās vai fiziskās personas rekvizītiem. Līguma priekšmetā jāietver informācija, par ko slēgts līgums. Piemēram, pirkuma–pārdevuma līguma priekšmeta daļā jānorāda, ka pārdevējs apņemas pārdod preci pircējam vai piegādāt uz līgumā norādītā pircēja adresi preci, bet pircējs apņemas nopirkt (iegādāties un apmaksāt) preci saskaņā ar līguma noteikumiem. Civillikums nosaka, ka līgums par svešu lietu, kaut arī tas noslēgts bez tās īpašnieka gribas un ziņas, nodibina spēkā esošu prasījuma tiesību, izņemot gadījumus, kad līgums attiecas uz noziedzīga nodarījuma ceļā iegūtu lietu un ja persona, kurai dots apsolījums, to zina.

Nosacījums ir blakus noteikums, ar kuru līgums atkarīgs no kāda nezināma vai iespējama notikuma. Ja nosacījums izteikts neskaidri vai nenoteikti, vai rokraksta dēļ ir nesaprotams un to nav iespējams iztulkot, tad šāds nosacītais rīkojums nav spēkā. Nosacījumu izpildīšanas procesā ir jāņem vērā nosacījuma izpildīšanai noteiktais termiņš, kas jāievēro, bet, ja to neievēro, tad nosacījums jāuzskata par neizpildītu. Savukārt, ja termiņš līgumā nav noteikts, tad ir vienalga, kad nosacījumu izpilda.

Līgumā var noteikt arī nepārvaramas varas apstākļus. Šajā punktā norāda, ka puses neizvirzīs viena otrai pretenzijas gadījumā, ja iestāsies nepārvaramas varas apstākļi, piemēram, ugunsgrēks, dabas katastrofas, streiki, jebkuras kara un terorisma darbības, jauni likumdošanas akti, valsts iestāžu aizliedzošie akti vai jebkura ārkārtēja rakstura apstākļi, kuri tiešā veidā ietekmē konkrētā līguma izpildi un kuru iestāšanos nebija iespējams paredzēt, kā arī novērst. Šādā gadījumā nepārvaramās varas apstākļu iestāšanās jāapstiprina ar attiecīgu kompetentu iestāžu izziņu. Pusēm nekavējoties vienai otra jāinformē par šādu apstākļu iestāšanos un jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nepieļautu zaudējumu rašanos, izpildot konkrēto līgumu. Ja iestājas nepārvaramie varas apstākļi, līguma darbības laiks pagarinās uz termiņu, ko puses nosaka ar atsevišķu rakstisku vienošanos.

Līguma nobeiguma daļā formulē, ka līgums sagatavots divos, trijos utt. eksemplāros un izsniegts pa vienam eksemplāram katrai pusei. Visiem eksemplāriem ir vienāds juridisks spēks. Parakstot līgumu, puses vienlaicīgi apliecina, ka līgums noslēgts bez viltus, maldības un spaidiem; tām ir saprotams šī dokumenta saturs un zināmas tajā ietverto noteikumu spēkā stāšanās sekas; ka tās apņemas turpmāk neapstrīdēt līgumā ietvertos nosacījumus.

Līguma noslēguma daļā norāda arī pušu rekvizītus, rekvizītu izvietojumu (informācija ir tā pati, kas līguma ievaddaļā).

Termiņi un sekas

Līguma termiņi ir viena no svarīgākajām detaļām. Ja līgumā ir rakstīts: dažas jeb kādas dienas (nedēļas, mēneši, gadi), tad šaubu gadījumā jāsaprot trīs dienas (nedēļas, mēneši, gadi). Šaubu gadījumā par katru termiņu pieņemams, ka tas noteikts drīzāk par labu saistītajam nekā tiesīgajam. Var arī pastāvēt apstāklis, ka saistītais var izpildīt savu saistību arī pirms noteiktā termiņa, ja nav norunāts citādi vai no lietas apstākļiem nav skaidri redzams, ka termiņš bijis noteikts kreditoram par labu. Likums nosaka: ja saistītais izpilda savu saistību pirms noteiktā termiņa, tad viņam nav tiesību prasīt savu izpildījumu atpakaļ.

Līguma darbības termiņa tradicionāls formulējums ir, piemēram: līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas dienu un ir spēkā līdz pušu saistību pilnīgai izpildei. Tiesiski noslēgts līgums uzliek līdzējam (vienai pusei) pienākumu izpildīt apsolīto, un tiesiska darījuma sevišķais smagums, kā arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot zaudējumus otrai pusei. Vienpusēja atkāpšanās no līguma ir iespējama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu vai zināmos apstākļos to atļauj likums, vai arī tas bijis kā papildu noteikums.

Līguma izpildīšana var pāriet arī uz līguma slēdzēju mantiniekiem. Ja viena puse ar viltu ir piedabūta noslēgt pretlikumīgu, netikumīgu vai negodīgu līgumu, tai ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību. Lai gan līgumā atbildība nav tieši noteikta, taču tā var pastāvēt. Civillikuma 1597. pantā noteikts, ka riskantos līgumos atsavinātājam nav jānes atbildība, ja vien viņš nav rīkojies ļaunprātīgi, taču atklāts paliek jautājums, kas ir riskants līgums. Zināmā mērā jebkurš līgums uzskatāms par riskantu.

Līgumsods ir sods, ko persona uzņemas, ja neizpilda līgumā noteiktās saistības. Likums nosaka, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citādi. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas var nebūt saistīts ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Ja kādai līgumā iesaistītajai pusei ir līgumsods, tad kreditors var prasīt vai nu tā samaksu, vai līguma izpildīšanu. Atsevišķos gadījumos kreditors var prasīt gan līgumsodu, gan līguma izpildīšanu.

Ja vainīgā persona izpilda tikai daļu no savām saistībām, tad personai tomēr ir jāsamaksā viss līgumsods. Līgumsoda samaksa neatbrīvo ne no soda procentiem, ne no zaudējumu atlīdzības, ciktāl tie pārsniedz līgumsoda apmēru, ja vien nav tieši norunāts pretējais. Izbeidzoties pušu līgumu saistībai, izbeidzas arī norunātais līgumsods. Soda procentu apmērs formulēts Civillikuma Saistību tiesībās.

Svarīgi

Civillikumā noteikts, ka līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu tikai tad, kad starp līdzējiem (pusēm) ir notikusi pilnīga vienošanās par darījuma būtiskām sastāvdaļām ar nolūku savstarpēji saistīties.

Pastāv iespēja, ka no līguma izrietošās tiesības un saistības, ciktāl tās nav personiskas, pāriet uz līdzēju (pušu) mantiniekiem un tiesību pārņēmējiem (pēcniekiem), ja vien likumā nav noteikts izņēmums. Bez šā gadījuma trešajām personām vispār neizriet no līguma ne tiesības, ne saistības, ja vien līdzēji nav viņu vietnieki.

Līgumi par kaut ko neiespējamu, pretlikumīgu, prettiesisku (tās ir neiespējamas darbības, pakalpojumi utt.) nav spēkā. Neviens līgums, kas veicina kaut ko pretlikumīgu, netikumīgu vai negodīgu, nav vērtējams kā tiesisks.

Tiesības prasīt līgumsodu, kā arī atbildība par tā samaksu pāriet uz attiecīgas personas mantiniekiem; ja mantinieki ir vairāki, tie solidāri tomēr neatbild.

Procentu samaksas termiņš ir atkarīgs no līdzēju savstarpējās vienošanās, kuri var noteikt arī samaksu uz priekšu. Savukārt procentus, kas samaksāti aiz maldības, bez pienākuma tos maksāt, kā arī augstākus, nekā nācies, var prasīt atpakaļ.

Līgums par pakalpojumu, kurš nesaucas līgums, bet, piemēram, «Vienošanās par X pakalpojumiem», arī ietver līguma parametrus. Katrs līgums, vai tas būtu pakalpojuma līgums, vienošanās vai kas cits, ir rūpīgi jāizlasa, jo bieži vien daudzos (ja rakstīts sīkā drukā vai ar sarežģītiem teikumiem) ir paslēptas kādas viltības, kas ir tulkojamas par labu līguma sniedzējam.