C, 29.09.2022.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Valsts pārtraukusi dialogu par mazākumtautību izglītības problēmām

LETA
Valsts pārtraukusi dialogu par mazākumtautību izglītības problēmām
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments

Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija (LAŠOR) uzskata, ka valsts 2005.gadā ir pārtraukusi dialogu par mazākumtautību izglītības problēmām.

Tas teikts organizācijas šodien izplatītajā memorandā, aģentūru LETA informēja LAŠOR valdes priekšsēdētājs Igors Pimenovs.

LAŠOR norāda, ka būtiskākais šķērslis mazākumtautību kultūras identitātes saglabāšanai ir 1995.gadā sāktā izglītības pāreja uz valsts valodu mazākumtautību skolās, kas apdraud kultūras identitātes saglabāšanu bērniem no ģimenēm, kur dzimtā ir mazākumtautības valoda.

Kā atgādina organizācija, no 2001. līdz 2004.gadam dialogs starp Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un nevalstiskām organizācijām (NVO), kuras cenšas pārstāvēt nacionālo minoritāšu intereses izglītības jomā, attīstījās, kopīgi strādājot IZM Konsultatīvajā padomē nacionālo minoritāšu izglītības jautājumos.

Konsultatīvās padomes sēdēs NVO bija iespējams panākt nacionālo minoritāšu izglītības problēmu un savu priekšlikumu izskatīšanu.

Dialogs ar IZM sekmīgi attīstījās 2004.gada vasarā Induļa Emša (ZZS) valdības laikā, kad, balstoties uz LAŠOR iesniegtajiem priekšlikumiem, tika izveidota darba grupa mazākumtautību mācību programmu pilnveidei.

Pēc valdības maiņas 2004.gadā toreizējā izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (JL) noraidīja priekšlikumu par mazākumtautību mācību iestāžu likuma pieņemšanu, pārtraucot IZM darba grupas darbību.

Kā uzsver LAŠOR, pērn IZM pārtrauca konsultācijas ar nacionālo minoritāšu NVO savā Konsultatīvajā padomē. Svarīgākos lēmumus par nacionālo minoritāšu izglītības jautājumiem IZM pieņēma bez projektu izskatīšanas Konsultatīvajā padomē.

Tā tika pieņemts lēmums, piemēram, par vidusskolas izglītības standarta izstrādi, kas skar arī nacionālo minoritāšu dzimtās valodas mācīšanu.

LAŠOR uzskata, ka skolas izglītība ģimenes valodā veicina dzimtās valodas attīstību un skolēnu pašcieņas saglabāšanu, mazākumtautību kultūras un identitātes saglabāšanu.

Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja savā 2001.gada rezolūcijā aicināja Latviju sākt atklātu dialogu ar skolēnu vecākiem par Izglītības likuma piemērošanu un par mazākumtautību pamatizglītības programmu īstenošanu.

LAŠOR arī atgādina, ka Latvija saskaņā ar Eiropas padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību 15.pantu apņemas "radīt nepieciešamos apstākļus, lai personas, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, varētu efektīvi piedalīties kultūras, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē, kā arī sabiedriskajā dzīvē".

Kā ziņots, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfs Ekeuss pagājušajā nedēļā pēc tikšanās ar īpašu uzdevumu ministri sabiedrības integrācijas lietās Karinu Pētersoni (LC) izteicis apmierinātību ar mazākumtautību organizāciju iespējām iesaistīties politikas veidošanā.

EDSO augstais komisārs arī uzsvēra, ka ir jāseko, lai tiktu nodrošināta izglītības kvalitāte. Ekeuss pauda prieku, ka nesen amatā apstiprinātā izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS) viņam ir apliecinājusi, ka tiks atjaunots konsultatīvās padomes darbs minoritāšu skolu jautājumā.

Ekeuss pozitīvi vērtē sasniegumus, ko Latvija guvusi sabiedrības integrācijā caur izglītību, un uzskata, ka šo pieredzi vajag "eksportēt" uz citām valstīm.

Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu