Liedz pieeju Vingra skandalozajam "Pēdējam Lāčplēsim"

"Pēdējais Lāčplēsis"

FOTO: publicitātes

"Lattelecom" interaktīvās televīzijas videonomā vairs nav pieejama režisora Jāņa Vingra īsmetrāžas spēlfilma "Pēdējais Lāčplēsis", kas skatītājiem tika piedāvāta no aizvadītās piektdienas.

Liedz pieeju Vingra skandalozajam "Pēdējam Lāčplēsim"

Kā skaidroja SIA "Lattelecom" Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu vadītāja Līga Bite, ņemot vērā priekšvēlēšanu laiku un filmas saturu, "Lattelecom" lūgs atbildīgo iestāžu atzinumu, vai filma nav klasificējama kā politiska aģitācija.

"Jau iepriekš esam līdzīgi rīkojušies, saņemot piedāvājumu pārraidīt filmu par kādu politiķi.

Arī tad vērsāmies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, lai noskaidrotu, vai filma nav uzskatāma par priekšvēlēšanu aģitāciju un vai mēs to drīkstam skatītājiem piedāvāt, nepārkāpjot tiesību aktus," skaidroja Bite.

Pēc viņas teiktā, filmas "Pēdējais Lāčplēsis" ievietošana "Lattelecom" interaktīvās televīzijas videonomā bija pārpratums, kas radies darbinieces tehniskas kļūdas dēļ, jo vēl nebija pabeigta filmas satura izvērtēšana, kā arī ar filmas izplatītāju vēl nebija noslēgts līgums.

Savukārt filmas režisors stāstīja, ka jau kopš vasaras notikušas sarunas ar "Lattelecom" par filmas piedāvāšanu televīzijas skatītājiem un lēmumu no rudens filmu iekļaut saturā pieņēmis "Lattelecom".

"Aizvadītajā piektdienā no uzņēmuma man zvanīja un stāstīja, ka filma "Pēdējais Lāčplēsis" ir iekļauta testa režīmā, taču līgumu bija paredzēts parakstīt šonedēļ.

Acīm redzami, ka bijis rīkojums no augšas, lai filmu izņemtu ārā,"

sacīja Vingris, piebilstot, ka jau iepriekš viņam vairāki cilvēki teikuši, ka "Lattelecom" piedāvājumā filmu nebūs iespējams iekļaut, jo daudzi saskata Dr.Šņukurā līdzību ar bijušo ekspremjeru Aigaru Kalvīti (TP), kurš darbojies arī "Lattelecom" padomē.

"Pēdējais Lāčplēsis"

FOTO: publicitātes

Paradoksālie notikumi, kas ar filmu "Pēdējais Lāčplēsis" sākās pirms trīs gadiem, turpinās, uzsvēra Vingris, paužot sašutumu par to, ka viens cilvēks ir bezspēcīgs šādu notikumu priekša.

Jau ziņots, ka filmas veidošanu Vingris sāka 2007.gadā, kad Nacionālais kino centrs filmas veidošanai piešķīra finansējumu, taču nākamajā gadā filma Nacionālā kino centra konkursā netika pielaista pie projekta prezentācijas, līdz ar to režisors meklēja citus ceļus, kā pabeigt filmu. Filma tika pabeigta, filmēšanas grupai strādājot par brīvu. No pirmās filmēšanas dienas līdz pirmizrādei kopumā pagāja trīs gadi.

Filmas skandalozā vēsture

"Pēdējais Lāčplēsis" pirmizrādi piedzīvoja šā gada 25.februārī kinoteātrī "Rīga". Īsfilma ir 23 minūtes gara.

Filmā Lāčplēsi atveido aktieris un režisors Mārtiņš Eihe, Dr.Šņukuru atveido Guntis Pilsums, Sprīdīti - Aleksandrs Radzēvičs, Maiju - Dana Dombrovska, Raini - Agris Māsēns, princesi - Dace Everss, bet Antiņu - dziedātājs Kārlis Būmeistars.

Ja Lāčplēsis būtu komiksa varonis, tad filma "Pēdējais Lāčplēsis" būtu šā komiksa stilizācija. Filmas veidotāji spēlējas ar dažādiem arhetipiskiem latviešu varoņiem no Andreja Pumpura, Raiņa un Annas Brigaderes radīto tēlu galerijas un klišejām, kas raksturo latviešu sabiedrības vairākuma uzskatu par politiķiem kā elitāru, noslēgtu kastu, kam ne tikai nepiemīt pozitīvas īpašības, bet kura ir arī bīstama.

Īsfilmas galvenais varonis ir Dr.Šņukurs, kurš Latvijā pārņēmis varu un novedis valsti līdz iznīcībai, tādēļ ir nepieciešama Lāčplēša atgriešanās, lai noliktu vīru ar šņukuru pie vietas. Filma stāsta par Lāčplēsi, kurš beidzot ir augšāmcēlies no Daugavas un kopā ar labajiem filmu varoņiem cīnās pret sliktajiem tēliem.

2008.gadā topošā filma raisīja neizpratni politiķu vidū, kuri galvenā varoņa tēlā sazīmēja ekspremjera Kalvīša vaibstus. Savukārt Kalvītis iepriekš atzina, ka ir labi, ka viņš izmantots kā prototips topošajā īsmetrāžas spēlfilmā "Pēdējais Lāčplēsis". "Ja jau par mani uzņem filmas un zīmē karikatūras, tad tas nozīmē, ka esmu dzīvs politiķis," savulaik sacīja Kalvītis.

Filmas operators ir Uldis Jancis, mākslinieks - Jurģis Krāsons, kostīmu māksliniece - Sandra Sila, grims - Dzintra Bijubena, datorgrafika - Arnis Hāgendorfs, mūzika - Andris Vilcāns un citi.

Uz augšu