Šodien, 3. septembrī, vides ministrs Raimonds Vējonis klātienē iepazinās ar Karostas kanāla piesārņojuma līmeni, ienirstot kanālā, un atzina, ka grunti sedz vismaz 30 cm biezs dūņu slānis, kurā koncentrējušās dažādas ķīmiskas vielas, naftas produkti un sadzīviskas drazas. Ar ministra gādību no ūdens izcēla sarūsējušas durvis un enkurķēdi.
Jau vistuvākajā laikā plānots izsludināt konkursu par projekta izstrādi un darbu veikšanu, kā arī iesniegt projektu ES Kohēzijas fondam. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 662 Karostas kanāla attīrīšanas projektam rezervēti 11 miljoni latu.
Helsinku Komisija Karostas kanālu ir noteikusi par vienu no deviņām vispiesārņotākajām teritorijām Latvijas Republikā. Karostas kanāls ir mākslīga būve, kas ir izveidota 20 gs. sākumā. No 1945. līdz 1994. gadam Karostas kanāls bija slēgta militāra teritorijā, kurā atradās Padomju Savienības, bet kopš 1991. gada Krievijas Federācijas jūras kara flotes zemūdeņu bāze. Karostas kanāla kopējā platība ir 874 897 m2, tai skaitā attīrāmā platība 780 000 m2. Militārās bāzes darbība ir atstājusi paliekošu ietekmi uz teritoriju.
Laika posmā no 1992. līdz 2005. gadam ir veikta virkne kanāla akvatorijas pētījumu, kā rezultātā ir noteikts piesārņoto nogulumu apjoms un piesārņojuma sastāvs, kas nosaka, ka piesārņojuma pamatmasa ir radusies Padomju Savienības bruņoto spēku darbības rezultātā. Līdz šim veiktās izpētes rāda, ka ar naftas produktiem un smagajiem metāliem (Hg, As, Pb, Zn, Cu, Cd, Se) ir piesārņoti ~ 650 000 m3 Karostas kanāla gultnē atrodošos dūņu un smilšu sanesu nogulumu. Karostas kanāla piesārņoto nogulumu biezums mainās robežās no 0.2 līdz 2.2 m, to vidējais biezums - ~ 0,6 m. Piesārņojuma koncentrācija un slāņa biezums ir lielāks kanāla austrumu daļā.
Vides ministrs Raimonds Vējonis pēc ieniršanas kanālā pirmkārt norādīja, ka iegremdēties ūdenī ar pilnu, profesionālu ūdenslīdēju ekipēju nav viegls darbs un līdz brīdim, kamēr sasniedza grunti, redzamība esot bijusi apmierinoša, bet, tiklīdz aizskarta grunts, redzamība pilnīgi pazudusi. Vējonis apliecināja, ka kanāla grunti sedz vismaz 30 cm biezs dūņu slānis, ko noteikti nepieciešams noņemt.
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš norādīja, ka ir ļoti būtiski attīrīt Karostas grunti. Tas nepieciešams, lai ne tikai attīrītu vidi, bet arī nākotnē nepieļautu nekādas manipulācijas, lai slēptu jaunus piesārņojumus.
Šobrīd uzņēmums "BMGS" pēc Liepājas SEZ pārvaldes iniciatīvas veic Karostas kanāla zemūdens izpēti, kuras mērķis ir iegūt informāciju par iespējamajiem piesārņoto materiālu izņemšanas apgrūtinājumiem un maksimāli precīzi novērtēt piesārņojuma izņemšanas izmaksas.