Ar to, ka Liepājā ir tikai viens kinoteātris, vēl varētu samierināties, jo, kā rāda kinoteātra "Balle" dažreiz patukšās zāles, daudzi mūsdienās izvēlas filmas skatīties mājās, priecājoties par jauniegādātās mājas kinozāles iespējām un malkojot tikko uzvārītu tēju vai dzerot alu. Taču bēda pavisam cita – kinoteātra repertuārs. Jauniešiem, kuri uz lielā ekrāna vairāk neko nevēlas redzēt kā vien komēdijas ar amerikāņu jēlajiem jociņiem un šausmu filmas, kurās cilvēka ķermeņa daļas tiek atšķeltas un lido pa gaisu, aiz sevis atstājot asiņu šļakatas, kinoteātra "Balle" piedāvājums ir gards kumoss. Un jo šausmīgāka filma, jo lielāks skatītāju pieplūdums. Diemžēl.

Ja pusaudžu un animācijas filmu fanu vēlmes tiek apmierinātas, tad labu filmu cienītāji ir sarūgtināti. Būtu pārspīlēti teikt, ka pie mums neparādās neviena kino kritiķu atzīta filma, kas būtu nominēta vai tikusi pie "Zelta globusa" vai prestižās kinoakadēmijas balvas. Piemēram, no pērn "Oskaram" nominētajiem pieciem darbiem kategorijā "Labākā filma" līdz mums atnāca divas – "Bābele" un uzvarētājdarbs "Atkritēji". Īpaši žēl, ka liepājniekiem pagāja secen viena no nominētajām, uz patiesiem notikumiem balstītā filma "Karaliene" – par Elizabetes II dzīvi. Protams, ja vien cilvēki neizmantoja iespēju nelegāli iegūt filmu internetā, neapmeklēja kādu no Rīgas kinoteātriem vai arī šo darbu neredzēja ārzemēs, piemēram, Lielbritānijā, kur biļetes uz seansiem izķēra mēnesi pirms pirmizrādes.

Ik pa laikam mums ir laime noskatīties filmas brīdī, kad tās piedzīvo pirmizrādi Latvijā. Taču lielākoties kino darbi atnāk ar novēlošanos. Daudzi bija ļoti dusmīgi, ka mēs, tāpat kā rīdzinieki un citu lielo pilsētu iedzīvotāji, jau novembrī nevarējām redzēt Latvijā pēdējos gados tapušo vērienīgāko filmu "Rīgas sargi". Piktumu nemazināja arī kinoteātra direktores skaidrojums, ka "Rīgas sargiem" nav tik daudz kopiju, lai to vienā laikā rādītu visā Latvijā. Kamēr citi dzīvoja līdzi latviešu aktieru zieda iemiesotajiem tēliem, mēs valsts svētkos skatījāmies kārtējo šausmu filmas "Zāģis" turpinājumu.

Katru gadu ar kolēģi, gatavojot rakstu, kurā prognozējam "Oskara" balvas ieguvējus, skumji secinām, ka pie labām filmām bez interneta palīdzības Liepājā tikt gandrīz neiespējami. Pērn, turot rokā sarakstu ar "Oskaram" nominētajiem darbiem, apstaigāju teju visas Liepājas videonomas. Nekā!

"Piedošana", "Maikls Klaitons", "Kur sirmgalvjiem nav vietas", "Tiks izlietas asinis" un "Džuno" – tās filmās, kuras šogad var cerēt saņemt "Oskaru" un kuras visā pasaulē, arī Latvijā, precīzāk – galvaspilsētā, tagad skatās un vērtē. Mēs, liepājnieki, par šīm filmām pagaidām varam lasīt tikai recenzijas. Kaut gan mazs cerības stariņš mums ir – 22.februārī "Ballē" sāks demonstrēt filmu "Piedošana" ar jauno un talantīgo aktrisi Keiru Naitliju titullomā.

Jācer, ka ar laiku kaut kas mainīsies un labu filmu pie mums varēs noskatīties biežāk un ar mazāku nokavēšanos. Ko lai iesaka liepājniekiem, šausmeņu un lētu komēdiju noliedzējiem? Vienīgi to, lai cītīgāk studē kinoteātra repertuāru, jo kāda kino pērle ik pa laikam parādās, tāpēc nebūtu prāta darbs to laist garām. Un, ja galīgi dūša sašķobījusies, atcerēsimies, ka rudenī kinoteātrī, pateicoties Kultūras pārvaldei, tiks rādītas starptautiskā kino foruma "Arsenāls" filmas.