Laikraksts: Partijas sāk slēpt sponsorus aiz biedru naudām

FOTO: LETA

Partijas ir sākušas slēpt savus sponsorus aiz biedru naudām, un īpaši raksturīgi tas ir partijām "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un LPP/LC, raksta laikraksts "Diena".

Kā atzīmē laikraksts, ja var ticēt partiju ziedotāju sarakstiem, pēc izkrišanas no parlamenta un iekārtošanās ienesīgās vietās valsts un pašvaldības uzņēmumos "tēvzemieši" Jānis Straume un Vents Balodis, kas viņiem izkārtojusi darbu, finansiāli vairs neatbalsta. Pirmais pēdējo reizi ziedojis 2002.gadā, otrais - 2004.gadā, katrs vien pāris tūkstošu.

Tāpat varētu domāt, ka LPP/LC līderis Ainārs Šlesers par savu veidojumu nerūpējas jau pāris gadu, jo pēdējo reizi ziedojis 2007.gadā. Patiesībā viņi ir dāsni savu partiju finansētāji. Tas iespējams, jo viņi ziedojumu vietā izvēlas naudu partijai nodot kā biedru naudu. Izteikta pāreja uz šo finansēšanas formu esot notikusi pērn.

Līdzīgi rīkojoties Pēteris Ontužāns "Jaunajā laikā" (JL). Viņu ārpus partijas pazīst retais, bet bijušais deputāts un "Rīgas ūdens" valdes loceklis ir starp galvenajiem tās naudas maka papildinātājiem.

Biedru naudai ir daudz priekšrocību. Tā ir parocīga atruna, ja nesaskan reklāmas kampaņās iztērētās un sponsoru saziedotās summas. Katrs cilvēks biedru naudā var iemaksāt līdz 18 000 latu gadā. Līdz nesenai pagātnei uz to neattiecās prasība pierādīt, ka pēdējo triju gadu ienākumi ļauj tik daudz atvēlēt.

Atšķirībā no ziedotājiem, kurus likums prasa operatīvi publicēt internetā, biedru naudas maksātāju sarakstus KNAB saņem reizi gadā, drukātus uz papīra. Tos internetā nepublicē. Arī sakarības meklēt iespējams tikai tad, ja izburas cauri vairāku gadu sarakstiem.

TB/LNNK pērn 30 biedri biedra naudās samaksājuši vairāk nekā 500 latus. Tikai trešā daļa no viņiem tikpat devīgi bijuši arī gadu iepriekš. Lielāko biedru naudu samaksājis partijas līderis Roberts Zīle - 16 000 latu, kuram ar eiroparlamentārieša dāsnajiem bonusiem to atļauties neesot grūti. Ja skatās tikai ziedotāju sarakstos, viņš partijai pēdējo reizi maksājis 2005.gadā.

Viņam seko Straume un Balodis ar 15 000 latu biedra naudām katrs. Tikpat ziedojis kāds Mārtiņš Priede, kurš ar dāsnu roku pirms pāris gadiem ziedoja 10 000 latu.

Izrādās, ka JL atkarībā no dāsnuma var kļūt par bronzas, sudraba vai zelta biedriem. Pēdējiem gadā partijai jāatvēl vismaz 6000 latu, bet nekādu priekšrocību, izņemot godu, tas nedodot, apgalvojis JL ģenerālsekretārs Ēriks Škapars. Ideju partija esot aizņēmusies no Rīgas 1.ģimnāzijas absolventu un draugu biedrības.

JL ir nepilni 30 lielās biedru naudas maksātāji. Vislielākais pērn bijis Ontužāns, kura ziedojumi parasti ir 5 līdz 50 lati, bet biedra naudā viņš atvēlējis 9500 latus.

Citi lielās biedru naudas maksātāji bijuši premjers, bijušais eirodeputāts Valdis Dombrovskis, Ventspils ostas valdē ieceltais Antons Vjaters, Rīgas domē kandidējušais Gunārs Meijers, katrs samaksājot ap 5000 latu.

Viskrasākais lēciens ienākumos no biedru naudas ir LPP/LC - no 26 200 latiem 2007.gadā tā sasniegusi 105 200 latus gadu vēlāk. LPP/LC īpaši dāsni bijuši 25 biedri. Maksimālo summu atvēlējis Šlesers - 16 000 latu, viņam seko Rīgas vicemērs Almers Ludviks - 11 000 latu, kurš paralēli arī ziedojis 5000 latu. Domnieks Jānis Zaržeckis atvēlējis 10 000 latu, un gandrīz tikpat arī pašvaldības aģentūras "Rīgas mājoklis" vadītājs Anatolijs Aleksejenko, kurš pirms tam kandidējis gan no "Jaunā centra", gan "Jaunā laika". LPP/LC ziedotāju sarakstā viņu neatrast.

Tautas partija pērn biedra naudās iekasējusi 39 000 latu un šai ziņā tiešām ir tautas partija - biedru nauda visbiežāk ir pāris desmiti latu. Pat ierindas biedrs Andris Šķēle maksā tikai 295 latus gadā, savukārt viņa ģimene dāsni ziedo - šogad 25 000 latu.

Latvijas Zemnieku savienībai, piemēram, biedra naudu summa nesasniedzot pat 5000 latu.

Uz augšu