Melnais grifs izraisa satraukumu putnu un cilvēku pasaulē

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Sestdienas autoceļa Valmiera - Mazsalaca tuvumā novērots melnais grifs. Tas bijis tikai desmitais šāda putna novērošanas gadījums Latvijā. Bet nedēļas nogalē, šķiet, tieši šis putns sagādājis ne mazumu satraukumu arī Limbažu rajonā.

Svētdien Intai Somai uz Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu (ZBR) zvanīja Anda Lielpētere no Korģenes - viņas dēls un vīrs nofotografējuši lielu, līdz šim neredzētu putnu. Korģenes skolnieks Arnolds Lielpēters kopā ar tēvu Māri pamanījuši šo lielo plēsējputnu uzturamies Primmas un Klika ezera tuvumā. Paspējuši pat aizbraukt uz mājām pēc fotoaparāta un iemūžinājuši arī to, kā nelūgtais viesis ganījies stārķa ligzdā un izēdis tā mazuļus. ZBR speciālists Andris Soms vakarpusē satika abus grifa vērotājus un pats savām acīm pirmoreiz skatīja un foto iemūžināja šo Latvijā tik reto putnu. - Līdz šim grifu biju redzējis tikai fotogrāfijās. Uz lauka putnam apkārt plosījās dažādi sīkputni, arī stārķi, dzērves un klijāni, kuri mēģināja plēsējputnu aizbaidīt, - pieredzēto ieskicē A. Soms.

Pareizs izrādījās ZBR speciālista secinājums, ka grifs ar savu parādīšanos mūspusē izraisījis arī satraukumu cilvēkos. Vakarrīt uz Ausekli zvanīja pālietis Ingus Eglītis. Svētdien plēsoņa izēdis tukšu arī Eglīšiem tik ierasto stārķu ligzdu 100 m no Pumpuru mājām. Tajā bijuši 2 vai 3 stārķēni. Lielie stārķi vien bezpalīdzīgi laidelējušies ap ligzdu, nemēģinot prāvajam grifam uzbrukt. - Izskatījās brangi noēdies, spārnu atvēziens savi divarpus metri, - līdz šim neredzēto putnu raksturoja I. Eglītis. Vēlāk putns aizlidojis Korģenes virzienā, bet vakarrīt atkal atgriezies un sēžot uz vaļņa pie zivju dīķiem. Pirmdienas rītā zvanīja arī vīķiete Velta Ozola. Viņa, tāpat kaimiņi satraukušies par Veczemniekos, Līgotņos un citviet neredzēti lielo, melno plēsējputnu, kas ar aptuveni 4 stundu intervālu ņēmies postīt visas tuvākās stārķu ligzdas. - Viņa rīcība ir biedējoša! - atzina zvanītāja. Kaimiņš gan teicis, ka dabā jau tā iekārtots - stiprākais uzvar vājāko, un mūspusē stārķu vēl ir daudz...

A. Soms teicās saprotam tos cilvēkus, kuri žēlo stārķus, jo latviešiem tas ir kas vairāk par vienkāršu putnu - svētelis, bet arī atgādināja, ka dabā notiekošais vienkārši jāpieņem. - Ja kāds mežā atrod saplosītu stirnu, tūlīt taču neņem mietu un neskrien sist vainīgo lūsi! Jāpieņem, ka arī grifam jāēd, bet visvieglāk pieejamā barība ir stārķu mazuļi. Viņš aicināja iedzīvotājus piedzīvot tik reto iespēju savām acīm skatīt šo tradicionāli Vidusjūras reģionā mītošo putnu, bilstot, ka uz mūžu jau tas mūspusē neapmetīsies.

Uz augšu