Gadsimtu garumā vēsturnieki attēlojuši 399.gadā p.m.ē. notikušo Sokrata tiesas prāvu kā nejēdzību, kurā viņa neizglītotie līdzpilsoņi izvirzīja viņam pašu izdomātas apsūdzības. Sokrats tika atzīts par vainīgu bezdievībā un jaunatnes samaitāšanā, un viņam piesprieda nāvessodu, kuru viņš izpildīja, iedzerot velnarutka indi.

Tomēr Kembridžas universitātes profesors Pols Kārtledžs secinājis, ka tiesa noritēja likumīgi un Sokrats patiešām bija vainīgs. "Visi zina, ka grieķi izgudroja demokrātiju, taču tā nebija tāda demokrātija, kādu mēs to pazīstam šodien," norādīja Kārtledžs. "Sokratam izvirzītās apsūdzības mums šķiet absurdas, taču Senajās Atēnās cilvēki patiešām ticēja, ka tās kalpo sabiedrības labumam."

Tradicionāli vēsturnieki uzskatījuši, ka, atklāti kritizējot prominentus Atēnu politiķus, Sokrats iemantoja sev ienaidniekus, kas ar tiesas palīdzību tika no viņa vaļā. Sokrats tika padarīts par grēkāzi, vainojot viņu vairākās Atēnas piemeklējušās nelaimēs - viņš tika atzīts arī par mēra un militāras sakāves vaininieku.

Tomēr Kārtledžs norādījis, ka daudzi pilsētas iedzīvotāji uzskatīja, ka tās ir zīmes, kas liecina, ka dievus aizvainojis kāds nevēlams sabiedrības loceklis, un Sokrats, kas apšaubījis daudzu dievu autoritāti, atbilda šim raksturojumam. Zinot, ka dievi ir sadusmoti un, iespējams, drīzumā atēniešus gaida jaunas nelaimes, apsūdzēt viņu bezdievībā bija ne tikai atbilstoši, bet arī nepieciešami, aizstāvot sabiedrības intereses.

Pētījuma autors secinājis arī, ka Sokrats bija lielā mērā līdzdalīgs soda veida izvēlē. Atēnu likumdošana paredzēja, ka šāda veida tiesas prāvās apsūdzētais var pats izvēlēties savu sodu. Sākotnēji Sokrats atjokojis, ka viņu vajadzētu atalgot, un beigās piedāvājis nelielu naudas sodu, taču zvērinātie nesaskatīja tajā neko smieklīgu un piesprieda viņam nāvessodu. "Atbrīvojoties no viņa, atēniešu acīs sabiedrība tika attīrīta un no jauna apstiprināta," atzina Kārtledžs.

Pētījums ir iekļauts Kārtledža jaunajā grāmatā "Ancient Greek Political Thought in Practice".