«Kopš literatūras pirmsākumiem divas lielās tēmas ir mīlestība un karš: šis ir krāšņs romāns par mīlestību un karu,» pasniedzot prēmiju ceremonijā Londonas Gildholā teica akadēmiķis Entonijs Klifords Greilings.

«Šī ir grāmata, kuras uzrakstīšanai ir dzimis Ričards Flanagans,» viņš piebilda.

53 gadus vecais Flanagans ir trešais Austrālijas autors, kurš saņem prestižo prēmiju, kas ietver trofeju un 50 tūkstošus sterliņu mārciņu (63 tūkstošus eiro).

Flanagans, kurš sarakstījis arī 1998.gadā izdoto grāmatu «The Sound of One Hand Clapping» («Aplausu ar vienu roku skaņa») un 2008.gadā izdoto «Wanting» («Trūkstošais»), ir atzinis, ka viņa dzīvi ir ietekmējis tā dēvētais «nāves dzelzceļš», kas savieno Taizemi un Mjanmu (Birmu).

Viņš ir uzaudzis ar tēva atmiņu stāstiem par vergošanu japāņu darba nometnē šajā dzelzceļa maršrutā, tādēļ šī tēma ir sastopama viņa darbos.

Darbu pie Bukera prēmiju ieguvušā romāna «The Narrow Road to the Deep North» autors turpināja 12 gadus, un viņa tēvs nomira dienā, kad romāns tika pabeigts.

Austrāliešu autors skolu pameta 16 gadu vecumā, bet vēlāk ieguva stipendiju studijām Oksfordas Universitātē Anglijā. Sākotnēji viņš rakstīja vēstures grāmatas, bet vēlāk pievērsās daiļliteratūrai.

Pērn Bukera prēmija tika piešķirta Jaunzēlandes rakstniecei Elinorai Ketonai par romānu «The Luminaries» («Spīdekļi»), un viņa kļuva par gados jaunāko šīs prēmijas ieguvēju.

1969.gadā aizsāktā Bukera prēmija šogad tika piešķirta 46. gadu pēc kārtas. Pērn bija pēdējā reize, kad uz to varēja pretendēt tikai rakstnieki no britu nāciju Sadraudzības, Īrijas un Zimbabves. Šogad uz šo prēmiju varēja pretendēt arī ASV un jebkuras citas valsts rakstnieki, tomēr tā vēl arvien tiek piešķirta par oriģināldarbu angļu valodā.