Slovēnija, Horvātija un Serbija turpmāk ļaus ieceļot ne vairāk kā 580 nelegālajiem imigrantiem dienā, piektdien pavēstīja šo valstu amatpersonas.
Slovēnija, Horvātija un Serbija ļaus ieceļot ne vairāk kā 580 imigrantiem dienā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Atbilstošs lēmums jau ticis pieņemts nelegālo imigrantu Balkānu maršruta valstu policijas priekšnieku sanāksmē.
«Visi [reģiona] policijas priekšnieki, kas piedalījās 18.februāra sanāksmē, apņēmās ievērot ierobežojumu - ne vairāk kā aptuveni 580 imigranti dienā,» sacīja Slovēnijas Iekšlietu ministrijas pārstāve sakariem ar presi Vesna Drole.
Kā pastāstīja Horvātijas policijas preses sekretāre Jeļena Bikiča, «Slovēnija ceturtdien vakarā informēja mūs, ka viņi uzņems 580 imigrantus dienā, un mēs par to esam informējuši Serbijas kolēģus. Arī mēs pieturēsimies pie šī skaitļa».
Arī Serbija paziņoja, ka tā ievēros imigrantu Balkānu maršruta valstu sanāksmē pieņemto lēmumu un noteiks ierobežojumus ik dienas ieceļojošo imigrantu skaitam.
«Tāpat kā mēs to esam darījuši līdz šim - lai arī ko darītu Austrija, Slovēnija un Horvātija, mēs darīsim to pašu. Ja viņi pieņems tikai 500, mēs ļausim tikai 500 doties cauri Serbijai,» sacīja Darba ministrijas amatpersona. «Mēs pielāgosimies jaunajam režīmam.»
Valstis sākušas pastiprināt robežkontroli, kopš Austrija paziņoja, ka turpmāk pieņems ne vairāk kā 80 patvēruma pieprasījumus dienā un ļaus savu teritoriju šķērsot ne vairāk kā 3200 imigrantiem dienā.
Līdz ar stingrāku noteikumu ieviešanu tūkstošiem nelegālo imigrantu iestrēguši Grieķijā.
Šogad Eiropā ieradušies jau 100 000 nelegālo imigrantu, bet pērn - 1,2 miljoni.
Lielākā nelegālo imigrantu daļa necenšas palikt pirmajās Eiropas Savienības valstīs, kuras viņi sasniedz - Itālijā vai Grieķijā -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.
Nelegālo imigrantu vidū tikai 30% ir Sīrijas kara bēgļi, pārējie ir ekonomiskie imigranti, decembrī atzina Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.