Ferencs Mora (1879–1934) ir viens no ievērojamākajiem 20. gs. ungāru prozaiķiem, kas darbojies arī dzejā, bērnu literatūrā un žurnālistikā. Viņš izdevis vairāk nekā 30 prozas grāmatu.
Ferencs Mora "Zelta zārks" (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Līdzās romānam “Zelta zārks”, kas nācis klajā 1932. gadā un tulkots vairākās Eiropas tautu valodās, publicēti arī romāni “Dziesma par kviešu laukiem” un “Hannibala augšāmcelšanās”. Ferenca Moras darbi izceļas ar rūpīgu vēsturiskā materiāla izpēti un politikas satīrisku vērtējumu.
Arī romāns “Zelta zārks” tapis pēc rūpīgām vēstures studijām. Tas aptver mūsu ēras pirmos gadsimtus, imperatora Diokletiāna valdīšanas laiku, kad Romas impērija bija plaši izpletusies milzīgā Eiropas teritorijā ar visdažādākajām etniskajām un kultūras tradīcijām, atšķirīgu nāciju mentalitāti un pašnoteikšanās gribu. Līdz ar to saasinās valdnieka – despota, valdnieka – cilvēcīgas personības problemātika. Kā zināms, Diokletiāns īstenoja daudzas nozīmīgas reformas armijā un valsts pārvaldē, sadalīja impēriju 4 daļās (tetrarhijās), ieceldams sev 3 līdzvaldniekus. F. Mora rāda šīs četrvaldības nestabilitāti un to, kā personisku ambīciju diktēti lēmumi rada valstī katastrofālas sekas. Imperators Diokletiāns iegājis vēsturē ar ārkārtīgi cietsirdīgām kristiešu vajāšanām. Raksturīgi, ka arī šajā ziņā valdnieka–tirāna sākotnēji labestīgie nodomi līdzvaldoņu intrigu un spiediena dēļ pārtop masu slepkavībās. Darbā interesanti ieskicēti kristietības pirmsākumi – tautas masu labilitāte un tolaik pastāvošie vulgārie priekšstati par kristietības būtību.
Romāns spilgti rāda tā laika sadzīves ainas un detaļas, kas lasītājam, kurš nav antīkās kultūras pazinējs, var būt arī nozīmīgs izziņas avots. Grāmatā savijas vairākas sižetiskas līnijas, viena no tām - divu jauniešu traģiska mīlestība.
Tulk. E. Sakse. 384 lpp., Tapals, 2007