Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina zemes īpašniekus un pašvaldību vadītājus sakopt sev piederošās teritorijas, lai pavasarī samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu. Pavasarī ik dienu tiek reģistrēts desmitiem un pat simtiem kūlas ugunsgrēku, kuros izdeg zeme, sadeg ēkas un cilvēki gūst apdegumus vai pat iet bojā. Ja rudenī lauki un arī pilsētas teritorija, dzelzceļa un ceļa malas būs sakoptas, nebūs kūlas, kam pavasarī degt.
Šogad VUGD ugunsdzēsēji glābēji dzēsa 1760 kūlas ugunsgrēku. Tajos bojā gāja 1 cilvēks, 2 guva apdegumus, 48 gadījumos no degošās sausās zāles aizdegās arī ēkas. Salīdzinājumam 2010. gadā bija reģistrēti 1695 kūlas ugunsgrēki, kuros bojāgājušo nebija, taču tika nopostītas 32 ēkas.
Statistika liecina, ka pēdējos gados kaut minimāli, bet kūlas ugunsgrēku skaits samazinās. Tas ļauj cerēt, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret kūlas dedzināšanu mainās, vairs netiek uzskatīts, ka tas ir vienkāršākais un labākais veids kā sakopt savu apkārtni. Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas speciālisti jau pavasarī atgādināja: Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidības vietā. Dabiskam zālājam dedzināšana ir vēl postošāka nekā neapsaimniekošana, jo ne vien izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs. Kopumā kūlas dedzināšanas dēļ samazinās sugu daudzveidība, dabā izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas. Augu un dzīvnieku sugas nav pielāgojušās degšanai, tāpēc tas ir nepiemērots, bezatbildīgs un bīstams saimniekošanas veids.
Diemžēl liels skaits kūlas ugunsgrēku reģistrēts arī pilsētās, kas liecina par to teritoriju nesakoptību. Lai gan tur degšanas platības salīdzinoši ir mazākas, šie ugunsgrēki ir bīstamāki, jo apdraud dzīvojamās ēkas un ražošanas objektus. Ugunsdrošības likumā noteiktas ugunsdrošības prasības objektu teritorijā. Tas paredz, ka tā sistemātiski jāattīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 m plata josla attīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. To var ieteikt arī privātmāju īpašniekiem ja ap ēkām viss būs sakopts, tad paša, kaimiņa vai kāda ļaundara izraisītā kūlas ugunsgrēkā neaizdegsies ēka.