"Balsošana nav labdarība” – ko gan tas nozīmē? Kāda gan vēlēšanām saistība ar labdarību? Apskatot šo abu vārdu skaidrojumus, līdzību šķietami nav. Tomēr, man pašam par lielu izbrīnu, saistība eksistē! Turklāt šī saistība var apdraudēt pat visu vēlēšanu iznākumu. Bet sāksim ar pašu sākumu. Uzreiz jau brīdinu, ka šis raksts nav domāts, lai popularizētu vai nomelnotu kādu partiju.
Nesen, braucot sabiedriskajā transportā, izdzirdēju, kā par politiku un vēlēšanām aizrautīgi runā pensionāre un vīrietis gados. Kā jau daudzas līdzīga satura sarunas, šī konkrētā vijās ap plusiem un mīnusiem, ko var piedēvēt katrai partijai, kādi “jauki cilvēki ir vienā un cik slikti cilvēki otrā partijā”. Vai arī kā vienā partijā kāds pajauns kandidāts pēc izskata atgādina pensionārei viņas mazdēlu, tāpēc viņš “noteikti izdarīs ko labu šai valstij” u.tml. Bet šoreiz tas viss nav no svara.
No svara ir turpmākā sarunas daļa, kurā pensionāre ieminējās, ka viņai visvairāk patīkot viena no “lielajām partijām”, tomēr viņa uztraucoties par kādu citu, nedaudz mazāk simpatizējošu “mazo partiju”, kurai ir lielāka iespēja nepārvarēt 5% barjeru. Protams, sekoja jautājums – ko darīt? Abi diskutētāji vienojās, ka pareizā rīcība būtu balsot par “mazo partiju”, jo par iepriekšminēto “lielo partiju” noteikti jau tāpat nobalsos gana daudz cilvēku. Te nu arī parādās jēdziens “labdarība”.
Lai arī abu runātāju secinājums, ka jābalso par “mazo partiju”, no pirmā mirkļa šķiet loģisks, rodas tikpat loģisks jautājums – kas notiks, ja šādi nospriedīs nonāks vēl desmit cilvēki, tad viņi par šādu rīcību pārliecinās katrs vēl pa desmit cilvēkiem un tā ķēde turpināsies? Ja nu lielākā daļa no “lielās partijas” elektorāta būs tik pārliecināta par partijas rezultātu vēlēšanās, ka balsos par citām partijām ar šķietami mazāku elektorātu? Te ir jāņem vērā fakts, ka visas veiktās aptaujas un “ticamās” statistikas nevar prognozēt vēlēšanu rezultātus, jo aptaujātie itin viegli var mainīt savas domas. Tā rodas situācija, kad it kā pārliecinošu līderu partiju vēlēšanu rezultāti ir daudz zemāki par prognozētajiem.
Beigu beigās rezultāts ir viens – vairāk deputātu krēslu tiek vai nu vēlētāja favorītpartijas pretiniekiem, vai arī ar “labdarību” atbalstītajai, mazāk populārajai partijai. Kāpēc šāds iznākums nav labs valstij? Jo, ja Saeimā būs vairāk to partiju deputātu krēslu, kuras saņēmušas “labdarības balsis”, mazāk to būs tām partijām, kuras bija galvenās favorītes. Tādējādi tām būs mazāk ietekmes valsts politikas veidošanā un tās nespēs pilnvērtīgi realizēt elektorātam apsolīto. Tātad sabiedrība kārtējo reizi nebūs apmierināta ar valdības darbu, bet vainojama te būs “labdarība”.
Sabiedrībai ir jāsaprot, ka katra balss, kas tiek vienai partijai, ne tikai paaugstina konkrētās partijas iespējas pārsniegt 5% barjeru vai iegūt vairāk deputātu krēslu, bet arī šo pašu iespēju samazina pārējām partijām. Tāpēc vēlētājam jāizvēlas viena vienīgā partija, kas ir sevi spējusi vēlētājam pierādīt un tās mērķi vairāk par citu partiju mērķiem saskan ar vēlētāja vēlmēm, un tad par šo pašu partiju arī jābalso. Ja vēlētājs nobalsos par kādu citu partiju, “labdarības vārdā”, viņš kaitēs tikai un vienīgi sev, jo, sekojot ķēdes reakcijai, viņa interešu pārstāvniecība valdībā proporcionāli samazināsies.
Visbeidzot, vēlreiz uzsverot “labdarības” nelietderību vēlēšanās, vēlos atgriezties pie jēdzieniem “lielās partijas” un “mazās partijas”, kā arī “populārās partijas” un “nepopulārās partijas”. Ko šie jēdzieni nozīmē? Es nezinu. Tas, cik daudz partijā ir cilvēku, un citi skaitļi, ir pilnīgi nesaistīti ar garantēto balsu skaitu vēlēšanās. Tā kā balsu skaits par vienu partiju līdz vēlēšanām ir nenosakāms, iepriekšminētajiem jēdzieniem nav pamatojuma. Nav iespējams noteikt, kuras partijas iegūs vairāk balsu, tieši tāpēc nevajadzētu aizrauties ar citu partiju atbalstīšanu savas favorītpartijas vietā.
Vienīgais, ko var ieteikt, - pēdējā brīdī nemainīt savas domas. Labāk par savu izvēli būt pārliecinātam jau laiciņu iepriekš. Meklējiet, jautājiet, lasiet rakstus un kā citādi pētiet partijas, lai līdz vēlēšanu dienai būtu pilnīgi droši, par ko balsosiet. Katrai balsij ir nozīme, arī Tavējai.
Krišjānis Ozols
